 |  |  |    |  |
 |  |
Topinambūrs ir daudzgadīgs augs, augumā līdz 1,5m (retos gadījumos 3-4m) ar pazemes dzinumiem, stoloniem, uz kuru galiem veidojas dažādas formas, izmēra un krāsas, ēdami gumi (balti, dzelteni, violeti, rozā), ar izspiedušiem pumpuriem (acīm). Sakņu sistēma spēcīga. Stublājs stāvs, stiprs, augšpusē sazarots, apmatots ar īsiem matiņiem. Lapas olformas, uz lapu kātiem, apmatotas. Ziedi savākti kurvī, diametrā 6-10cm, stublāja augšpusē. Kurvīša vidū dzelteni, divdzimuma stobrziedi, gar malām zeltīti- dzelteni mēlziedi. Auglis sēkla. Zied augs augustā- oktobrī. Auglis nobriest septembrī- oktobrī.
Auga virszemes daļu griež, sākot ar otro septembra dekādi līdz pirmajām salnām, gumi turpina augt līdz ziemai. 25cm no stublāju atstāj, lai tas turpinātu barot gumus. Ievācot augus, ieteicams, daļai augu virszemes daļu atstāt, jo to gumi arī pēc izrakšanas paliek lielāki un barojošāki. Gumus vislabāk ir ievākt agrā pavasarī. Ja gumus ievāc rudenī, tad uzglabāšanai ievēro temperatūras režīmu (0-2C), uzglabājot gumus pagrabā vai 1m dziļā bedrē. Gumus klāj slāņos, apberot ar smiltīm. Gumus var uzglabāt arī ledusskapī. Gumus var sagriezt 1cm biežās šķēlītēs izžāvē un glabāt sausā no saules pasargātā vietā. Uzglabāšana ne ilgāk par 1 gadu.
Topinambūra gumos ir 15-35% inulīna, 2,5-3,5% fruktozes, ~2% proteīnu, <3% olbaltumvielas, 2-4% slāpekli saturošas vielas, kā arī hemicelulozi, pektīnvielas un augu taukus.. Gumos ir arī minerālās vielas: kālijs 47,7%, fosfors 3,7%, silīcijs 10%, dzelzs 3,7%, kalcijs 3,3%, karotīns, holīns, vitamīni C, PP, B1, B2.
Ārstnieciskā nozīme
Topinambūram piemīt plašs ārstniecisko īpašību spektrs, tas iedarbojas imunostimulējoši, nomierinoši, stiprinoši, tonizējoši, aterosklerotiski, pretiekaisuma, cukura mazinoši un caureju veicinoši. Topinambūra eļļa stabilizē cukura un holesterīna līmeni asinīs, regulē vielmaiņu, izvada no organisma radionuklīdus, stimulē audu reģenerāciju, normalizē zarnu mikrofloru, kalpo kā barojošs substrāts un būvniecības materiāls zarnu epitēlijam, pastiprina imunitāti un hemoglobīnu, palielina kalcija un magnija jonu absorbciju, kas ir svarīgi osteoporozes profilaksei, mazina apetīti, kas veicina ātru organisma piesātināšanos ar ēdienu.
Topinambūru nostādinājumi un novārījumi iedarbojas caureju veicinoši, atbrīvo no aizcietējumiem, mazina sāpes vēderā un mazina krunkas uz ādas. Topinambūrs pilnvērtīgi nodrošina organismu ar ogļhidrātiem, tai pat laikā nepalielinot glikozes saturu asinīs, stimulē insulīna izstrādi, nerada lieko svaru un nenogulsnējas sāļi, neitralizē toksīnu un smago metālu savienojumu iedarbību, kas ir svarīgi lielu pilsētu iedzīvotājiem. Topinambūram ir vērtīga nozīme arī dzelzs deficīta anēmijas gadījumā.
Pateicoties auga plašajam iedarbības spektram, to pielieto arī tautas medicīnā. Galvenokārt, tautas zintnieki topinambūru pielieto pret sāļu nogulsnēšanos un sāpēm locītavās (no zaļās masas gatavo vannas), pret cukura diabētu (no gumiem, lapām un jaunām lapām gatavo salātus), pret hipertoniju, insulta profilaksei un spēku atjaunošanai.
Ar to ārstē gastrītu, kolītu un čūlas, lieto, kā žulti dzenošu līdzekli un lai dziedētu brūces. Tautas medicīnā izmanto arī topinambūra ziedu nostādinājumu, kā ārstējošs līdzeklis bronhiālās astmas, impotences, nervu saspringuma, ekzēmas, vitiligo un kašķa gadījumā. Lai mazinātu insulta un infarkta sekas, iesaka 3-4 topinambūra lapas pievienot pie rīta tējas.
Spēku atjaunošanai, tautas medicīnā gatavo tēju no topinambūra lapām, upeņu lapām, pīlādža ogām, piparmētras un melisas.
Tautas medicīnā gumu novārījumu lieto, lai normalizētu arteriālo asins spiedienu un vielmaiņas procesus, paaugstinātu hemoglobīnu, kā pretiekaisuma līdzekli. Lapu nostādinājumu, kā vitamīnu kokteili. Sasmalcinātus gumus putriņā lieto, kā aplikāciju ekzēmu un apdegumu ārstēšanai, taisa kompreses artrīta, reimatisma un podagras gadījumā.
Mājas kosmetoloģijā topinambūru gumu sulu lieto, lai depigmentētu ādas plankumus vitiligo gadījumā, un lieto iekšķīgi, lai atgrieztu ādai dabīgo krāsu.