Asais
pipars ir viengadīgs vai daudzgadīgs (siltajās zemēs) puskrūms, sazarots augumā
līdz 1,5m, stublāja lejasdaļā mēdz pārkoksnēties. Lapas olformas, nereti
lancetveida, galos noasinātas. Zemākās lapas sakārtotas pamīšus, augstākās
pretēji.
Ziediņi
parasti balti, pieclapu, kuri zied sākot no jūnija līdz septembrim, vēlāk veido
ādainas ogas, variējošas krāsās, izmēros, formās un pēc garšas. Augļos iekšā
atrodamas daudz saplacinātu sēkliņu. Pēc piparu sugas augļi mēdz būt sarkanā,
dzeltenā, dzelteni- brūnā un pat melni- violetā krāsā.
Populārākas
aso piparu sugas: Kajenas pipars (pazīstams, kā pasaulē asākais un pats
stiprākais antioksidants); habanēro, kam piemīt spēcīgs asums; halapenjo ar
noapaļotiem augiem; putnu acs ar smalkiem un maziem auglīšiem, kuri īpaši
populāri ir austrumu virtuvē; serrāno neliela izmēra augļi, kurus izmanto
galvenokārt aso mērču pagatavošanai; anaheim pipari, kuri ir pazīstami ar savu
lielo augļu izmēru; uguns pipars- nelieli krūmiņi, kurus nereti audzē
dekoratīvā nolūkā uz palodzes.
Asā
pipara augļus nereti izmanto arī ārstnieciskā nolūkā, ievāc tos, kad augļi masā
nogatavojas (jūlijs- septembris). Augļus žāvē saulē, tad atdala augļu kājiņas,
pēc tam augļus maļ. Žāvētus piparus uzglabā slēgtā traukā.
Piparu
augļos ir askorbīnskābe (0,5%), nikotīnskābe un folijskābe, riboflavīns,
flavonoīdi (luteolīns, apigenīns), karotinoīdi, alkaloīdi (kapsaicīns līdz
1,9%, homodihidrokapsaicīns, nordihidrokapsaicīns), kapsorubīns, glukoalkoloīds
solanīns, kumarīns skopoletīns, steroīdie saponīni, olbaltumvielas (1,5%), B
grupas vitamīni, A vitamīns, mikro un makro elementi (kalcijs, kālijs,
dzīvsudrabs, dzelzs, cinks, nātrijs, mangāns, magnijs, alumīnijs), ēteriskās
eļļas ( līdz 1,5%) un augu tauku, kuras sēklās vidēji ir 10-15%. Sarkanais
pipars, starp dārzeņiem ir pats bagātākais ar C vitamīnu, tajā ir divas reizes
vairāk C vitamīna, kā citronā.
Ārstnieciskā nozīme
Pipara
augļiem asumu piešķir alkoloīdi: kapsaicīns, homodihidrokapsaicīns un
nordihidrokapsaicīns. Kapsaicīns (0.1-1.9% augļos)- aktīvā viela, kas organismā
pastiprina vielmaiņas procesus, aktivizē asins mikrocirkulāciju, pastiprina
sirds saraušanos biežumu. Eiropas zinātnieki noteikuši, ka asu ēdienu ēšana
palielina vielmaiņas procesus līdz pat 25%. ASV un Indijā pētījumi norāda, ka
nelielas asā pipara porcijas ikdienā, samazina holesterīna daudzumu asinīs. Asā
pipara augļus var lietot profilaktiskos nolūkos, lai izvairītos no sirds-
asinsvadu sistēmas saslimšanām, tromboflebīta un aterosklerozes. Ir pierādīts,
ka uz aso piparu bāzes izgatavoti preparāti iedarbojas, kā pretsāpju līdzekļi
un spēj glābt pat no hroniskām sāpēm. Lietojot aso piparu organisms izstrādā
endorfīnu (laimes hormonu), kuri arī rada atsāpinošu efektu.
Kapsaicīns-
pētījumu rezultātā ir noteikts, ka tas spēj iznīcināt vēža šūnas, noārdot
mitohondriju. Tautas, kuras lieto uzturā asos piparus, retāk slimo ar
onko-saslimšanām, īpaši efektīvi rezultāti novēroti pirmās stadijas prostatas
adenomas ārstēšanai. Perspektīvā kapsaicīna saturoši līdzekļi var kļūt par
efektīvu līdzekli onkoloģijas nozarē.
Tautas
medicīnā asos piparus lieto, kā spirta izvilkumus, lai uzlabotu gremošanu un
ārstētu saaukstēšanās slimības.
Ārīgi
lieto asā pipara plāksterus un ziedes, kā kairinošus līdzekļus, dažādu
iekaisumu ārstēšanai (radikulīts, artrīts, artroze, miozīts, neiralģija, išias,
izmežģījumi un sasitumi). Lietojot aso piparu ārīgi, tā aktīvās vielas
iedarbojas sildoši. Šis efekts ir visnotaļ labs ārstējot gripas un
saaukstēšanās slimības (bronhīts, astma, pneimonija, angīna, faringīts,
laringīts), kā arī, lai novērstu muskuļu un locītavu sāpes. Malts asais pipars
iedarbojas, kā sviedru dzenošs, drudža mazinošs un atkrēpošanos veicinošs
līdzeklis, jaucot to ar medu un uzdzerot ūdeni. Aso piparu var lietot arī
profilaktiski, lai novērstu iespēju saslimt ar aterosklerozi un nerastos
trombi. Asais pipars uzlabo asins mikrocirkulāciju šūnās, aktivizē vielmaiņas
procesus, uzlabo sirds muskuļa darbību un attīra asins vadus no holesterīna.
Asajā piparā esošais A vitamīns uzlabo redzi.
Tautas
kosmetoloģijā asā pipara matu maska ir īpaši populāra. Šādam nolūkam taisa asā
pipara izvilkumu eļļā, jauc to ar diždadža saknes izvilkumu un ziež matu saknēs
1-2 reizes nedēļā. Tā uzlabos galvas ādas matu sakņu apasiņošanu, tādi veicinot
ātrāku matu augšanu, to spēku un izturību.
Nav ieteicams lietot
Aso
piparu nav vēlams lietot iekšķīgi, dažādu gremošanas trakta čūlu gadījumā, kā
arī hronisku aknu, nieru un kuņģa slimību gadījumā. Ārīgi nav vēlams
lietot arī ādas traumu, brūču un dermatītu gadījumā.
Izmantojot
aso piparu ir jābūt uzmanīgam, ievērojot precīzu dozāciju, jo var rasties ādas
apsārtumi, apdegumi un nedrīkst pieļaut preparātu nokļūšanu acīs. Kapsaicīns
var kairināt ādu un arī gļotādu. Viens miligrams kapsaicīns, kurš nokļuvis uz
ādu, var radīt stiprus apdegumus, kurus var salīdzināt ar apdegumiem no
stipri uzkārsēta metāla.
Nomierināt
apdegumus no asā pipara spēs palīdzēt piens, jogurts, kefīrs, melnā maize, rīsi,
citrusaugļi, bet nedrīkst lietot ūdeni. Interesanti ir arī tas, ka 10%
saharozes šķīdums spēj neitralizēt kapsaicīnu. Taizemē šo metodi ēdināšanas
iestādēs izmanto, lai mazinātu ēdienu asumu. Piens ar kazeīnu, spēj neitralizēt
kapsiacīnu uz nervu galiem.
Lietojot
dažādus asā pipara preparātus, ieteicams, kārtīgi pēc tam mazgāt rokas vai
strādāt ar tiem cimdos.