 |  |  |   |  |
 |  |  |
- angliski: wild Parsnip
- vāciski: Pastinak
- zviedru: palsternacka
- igauņu: harilik moorputk
- lietuviešu: paprastasis pastarnokas
- krievu: пастернак дикий
Pļavas pastinaks- divgadīgs lakstaugs ar gaļīgu un sulīgu sakneni. Stublājs stāvs, rievaini šķautņains, matains, no 30cm līdz 3m augumā. Lapas plūksnainas uz gariem lapu kātiem, spīdīgas no augšpuses, no apakšpuses klātas maigu, biezu apmatojumu. Lapu daivas asi zobotas un dziļiem šķēlumiem. Karstā laikā no lapām izdalās ēteriskās eļļas.
Pļavu pastenaks sāk ziedēt jūlijā un turpina līdz pat septembrim. Ziedi divdzimuma, pareizi, maziņi, dzeltenas krāsas, izvietoti saliktos čemuros, kuri sastāv no 8-12 stariem.
Auglis ovāls divsēklenis, kurš nobriestot sadalās divās daļās. Pļavas pastinaks ir kultūraugs, kurš iegūt no savvaļas pastinaka formas. Galvenā atšķirība ir sakņauglī- pļavas pastinakam tas ir saldens. Augam ir vājš, bet patīkams aromāts.
Pirmajā dzīves gadā pastinaks veido lapu rozeti un sulīgu sakņaugli. Ziedēšana sākas otrajā gadā jūlijā- augustā. Augļi nobriest rudens sākumā.
Sēklas saspiestas, apaļi- eliptiskas formas, dzelteni brūnā tonī. Pļavas pastinakam patīk auglīga, labi drenēta augsne. Ja, vēlaties to audzēt, tad nepieciešama silta un saulaina vieta ar ielabotu augsni. Vairojas ar sēklām. Jaunie dēsti labi iztur salnas. Interesanti ir tas, ka šim augam nav dabīgie ienaidnieki- kukaiņi un tas nav prasīgs pret augšanas apstākļiem.
Ārstnieciskām vajadzībām izmanto pļavas pastinaka sakneni, stublājus ar lapām un sēklas- čemurus. Ievāc tikai sēto pastinaku, savvaļas pastinaks ir toksisks, to labāk neizmantot nedz kulinārām, nedz medicīnas vajadzībām. Nereti, biologi savvaļas formu apzīmē ar nosaukumu Pastinaca silvestris, taču tā drīzāk ir varietāte, kā cits augs. Savvaļā augošs pastinaks atšķiras ar sakņaugļa izmēru (tas nereti ir pētersīļa saknes lielumā), tas ir rūgtens, turklāt tas bieži jau ir tukšs, jo visu savu spēku atdevis sēklu radīšanai.
Kvalitatīvs sakņauglis ir izteikti balts, jo baltāks, jo saldāks, stingrs, bez plaisām, traumām un tumšiem plankumiem. Izvēloties sakņaugļus, uzsvaru lieciet uz vidēja izmēra sakņaugļiem. Lielie var būt dzīslaini iekšpusē. Sīkāki ir izteikti saldāki.
Pļavas pastinaku ievāc vēlā rudenī, taču arī tad der ievērot drošības pasākumus. Kārstā laikā no lapām izdarās ēteriskās eļļas, kuras ir spējīgas apdedzināt ādu. Sakņaugļus nemazgā, tikai notīra augsnes paliekas. Sakņaugļus var lieliski uzglabāt apberot ar mitru augsni, tumšā un vēsā vietā. Žāvēšanai sakņaugli griež salmiņos un žāvē nepārsniedzot 50C temperatūru. Drogu uzglabā hermētiskos traukos līdz 1 gadam.
Pļavas pastinaka sēklas ievāc pilnīgas nobriešanas laikā. Griež nost visu čemuru, apžāvē, tālāk nokuļ nost sēklas. Augļus un sēklas uzglabā 3 gadus, hermētiskos traukos.
Pļavas pastinaka stublājus ar lapām ievāc ziedēšanas laikā. Izklāj uz papīra loksnes un žāvē labi vēdināmā vietā, ēnā.
Svaigā pļavas pastinaka sakņauglī ir 10% ogļhidrātu, 4% cietes, līdz 0.5% augu tauku, <3.4% ēteriskās eļļas, pektīnvielas ~7%, pantotēnskābe un nikotīnskābe, riboflavīns, karotīns, šķiedrvielas, tiamīns, askorbīnskābe, vitamīns PP, B2, minerālvielas (kālijs, fosfors, magnijs, cinks u.c.).
Pļavas pastinaka sēklās ir furokumarīni (ksantotoksīns <1%, sfondīns, bergaptēns), kumarīni, flavonoīdu glikozīdi, augu tauki (<10%). Ēteriskajās eļļa (3,5%) ir atrasts oktilbutila taukskābes esters, kas piešķir augam savdabīgi, patīkamu smaržu. Svaigos lakstos ir C vitamīns, karotīns, riboflavīns, tiamīns, folijskābe, ēteriskās eļļa, furokumarīni.Ārstnieciskā nozīme
Eksperimenta kārtā Eiropas zinātnieki izguva no auga furokumarīnus un tie arī izrādījās šī auga farmakoloģiski aktīvākās vielas. Ir pierādīts, ka furokumarīniem ir izteiktas spazmolītiskas īpašības, kā arī tiem piemīt fotosensibilizējošas īpašības- spēja paaugstināt ādas jūtību pret sauli. Šīs aktīvās vielas palīdz depigmentēt ādu, piemēram, cilvēkiem, kuri sirgst no vitilīgo. Šodienas medicīna pļavas pastinaka preparātus izmanto dažādu sirds slimību ārstēšanai un profilaksei.
Laboratoriskie pētījumi uzrādīja arī labus rezultātus, ka augs spēj uzlabot gremošanas procesu, stiprināt kapilāru sieniņas, stimulēt atkrēpošanos un iedarboties spazmolītiski. Turklāt augam piemīt arī diētiska efektivitāte. Sakņauglim piemīt urīndzenošas īpašības, tas ir kālija bagāts, kas palīdz no organisma izvadīt lieko šķīdumu, atbrīvojot to no tūskas.
Tautas medicīnā izmanto pļavas pastinaka sakņaugļus un lapas. Sakņaugļu ūdens nostādinājumi un novārījumi, dzer kā atkrēpošanos veicinošu līdzekli, lieto lai izvadītu krēpas bronhu, pleirītu, pneimonijas un tuberkulozes gadījumā. Lieto, kā spazmolītisku līdzekli dažādu sāpju gadījumā- gremošanas trakts, nieru un aknu kolikas, podagra.
Rīvēts, svaigs sakņauglis arī spēj mazināt sāpes, to izmanto žultsakmeņu slimības gadījumā. Pļavas pastinaks ir lielisks, tonizējošs līdzeklis, kurš palīdz stiprināt organismu pēc slimošanām.
Sakņauglis tiek izmantots, kā diurētisks līdzeklis nierakmeņu slimības un tūskas gadījumā. Ūdens nostādinājums iedarbojas uzbudinoši un aktivizē dzimuma hormonus. Nostādinājums no pļavas pastinaka sakņaugļiem iedarbojas nomierinoši, kapilāru sieniņu stiprinoši, asinsvadu spazmu noņemoši.
Pļavas pastinaku lieto muskuļu krampju, neirožu, stenokardijas, hipertonijas un bezmiega gadījumā. Augs iedarbojas arī kā organismu spēcinošs, imunomodulējošs līdzeklis.
Auga lakstu un sakneņa spirta ekstrakts palīdz atbrīvoties no halucinācijām un slikta noskaņojuma.
Tautas kosmetoloģijā pļavas pastinaka novārījumus un sulu izmanto pret plikpaurību, tas aktivizē matu sīpoliņu darbību. Ar novārījumu smērē kašķa pleķus un ārstē arī vitiligo.