 |  |  |  |  |
 |  |
Biete ir divgadīgs lakstaugs (mēdz būt arī viengadīgas un daudzgadīgas šķirnes). Savvaļas formai ir saknenis un neveidojas mums ierastais sakņauglis/ gums, augs ir viengadīgs. Savukārt, kultūras formai, veidojas gaļīgs gums un augs ir divgadīgs.
Stublājs stāvs, sazarots, šķautņains, lapas uz tā izstieptas vai lacetveida. Augšējās lapu pazarēs veidojas nelieli, gandrīz vai nemanāmi pumpuri (pa 2-3), kuri pēc tam kļūst par maziem, sēdošiem ziediņiem. Ziedi veido sarežģītas vārpas. Ziedi divdzimuma, zaļi.
Auglis saspiests, viensēklas rieksts. Ziedi savstarpēji saaug un veido lielas augļkopas.
Biete ir sastopama vairākās apakšķirnēs (polimorfais paveids ssp. vulgaris L.): cukurbiete (v.Saccharifera), galda biete (v. esculenta), lopbarības biete (v. crassa), ir sastopama arī lapu biete (v. Cicla). Šobrīd pasaules reģistros ir atrodamas vairāk kā 300 dažādu biešu šķirņu.
Ievāc bietes lapas un pirmā gada gumus. Bietes gumus rok un krāmē kaudzēs, pēc tam ar asu nazi nogriež visus lakstus, ar mērķi izvairīties no bietes sapūšanas.
Optimālais uzglabāšanas režīms ir pagrabā, pie pastāvīgiem 1-4C un gaisa mitrumā 85-90%. Ražu var uzglabāt arī koka kastēs, apberot gumus ar smalku smilti vai koka skaidām. Pie retām gaisa maiņām un temperatūras svārstībām gums glabāsies ilgi.
Bietē ir daudz šķiedrvielu, C, A, PP un B grupas vitamīni, kā arī pektīni un glikoze. Ogļhidrāti bietē ir līdz 14%, saharoze līdz 6% no kopējā bietes svara. Bietes sastāvā ir arī pantotēnskābe, kālijs, dzelzs, magnijs, mangāns, jods, kobalts, varš, cinks, fosfors, sērs, cēzijs, rubīdijs un hlors.
Bietē ir atrasti arī triterpēna glikozīdi un organiskās skābes: citronskābe, skābeņskābe, ābolskābe; aminoskābes: betaīns, betanīns, lizīns, valīns, arginīns, histidīns u.c.
Ārstnieciskā nozīme
Pateicoties ķīmiskajam sastāvam biete iedarbojas uz organismu stiprinoši, uzlabo gremošanu, stimulē zarnu motoriku un palīdz uzturēt imūno sistēmu.
B grupas vitamīni normalizē vielmaiņu organismā un veicina hemoglobīna izstrādi. Bietē ir samērā rets vitamīns- U, pateicoties kuram, biete ir iedarbojas pretalerģiski.
Šo dārzeni ir vērts lietot sirds asinsvadu sistēmas slimības gadījumā. Biete satur betaīnu, kas uzlabo asinsvadu darbību un palīdz samazināt homocisteīna saturu. Vitamīns P, savukārt, padara asinsvadus elastīgākus un izturīgākus.
Bieti lieto profilaktiski hipertonijas un aterosklerozes gadījumā: jods, nepieciešams aterosklerozes gadījumā, magnijs un betaīns samazina arteriālo asinsspiedienu, uzlabo olbaltumvielu uzņemšanas spēju un regulē tauku vielmaiņu.
Bietē esošie komponenti palīdz attīrīt organismu, izvadot toksīnus, šlakvielas un “slikto” holesterīnu. Bietes un to sula ir sevišķi ieteicama vīriešiem pēc 50 gadiem- tā neļauj veidoties prostatas adenomai.
Pateicoties bietes pretsāpju spējām, bietes spēj uzlabot stāvokli sievietēm PMS un menstruācijas laikā.
Vislabāk, iedarbojas svaiga biešu sula no gumiem, tas satur sevī vitamīnus un mikroelementus koncentrētā veidā.
Tautas medicīnā biete tiek lietota mazasinības, hipertonijas, aknu slimību, vairogdziedzera slimību un aterosklerozes ārstēšanai.
Sulu iekšķīgi lieto kā politavitamīnu un vielmaiņu uzlabojošu līdzekli. Tāpat biešu sulu ar medu, tautas zintnieki, iesaka lietot paaugstināta asinsspiediena gadījumā, kā nomierinošu līdzekli un arī saaukstēšanās slimību gadījumos. Biete izsens tiek pielietota kā labs pret cingas līdzeklis.
Vārītu bieti iesaka lietot, kā efektīvu līdzekli pret aizcietējumiem. Nereti, pat smagos gadījumos, bietes novārījumu pievieno klizmās.
Smalcinātas bietes lapas lieto, kā pretiekaisuma un atsāpinošu (ārēji) līdzekli. Arī bietes gumu var izmantot, lai ārstētu ādas čūlas.
Bietes guma gabaliņu turot mutē un to sūkājot var atsāpināt sāpošus zobus.