Ar terminu F vitamīns tiek apzīmētas neaizvietojamās taukskābes, precīzāk linolskābi un alfa linolskābi. Tās nonāk organismā ar uzturu, kā piesātinātās un nepiesātinātās taukskābes (mono un poli) un ir nozīmīgas, lai samazinātu holesterīna saturu, regulētu arteriālo asinsspiedienu, kā arī tās mazina insulta un infarkta risku. Vitamīns F ir nozīmīgs, augļa smadzeņu attīstībai dzemdē, kā arī tālākai cilvēka smadzeņu funkcijas nodrošināšanai.

Ir svarīgi uzturēt Omega 3 un Omega 6 līdzsvarā, jo šīs divas vielas ir savstarpēji saistītas. Piemēram, Omega 3 (alfa linolskābe) palīdz novērst iekaisuma procesus, taču lielos daudzumos Omega 6 (linolskābe), tieši pretēji, var izprovocēt iekaisumu procesus. ŠO divu vielu disbalans var radīt saslimšanu, taču šo vielu līdzsvars palīdz uzturēt, vai pat uzlabot veselības stāvokli. Pareizs līdzsvars Omega 3 pret Omega 6 ir jābūt, 1:2 vai 1:4. Taču reālajā praksē, dažādu valstu ierastajā uzturā Omega 6 ir 14-15 reižu vairāk, kā Omega 3. Zinātnieki uzskata, ka tas ir nozīmīgs faktors, dažādu iekaisumu slimību cēlonim.

Riska grupu veido (tie kuriem var attīstīties nepietiekamība vai disbalans):

• Jaundzimušie;
• Grūtnieces un jaunās māmiņas, laktācijas periodā;
• Slimnieki ar malabsorbciju gremošanas traktā.

F vitamīna vērtīgās īpašības

Omega3 un Omega 6 lietošana ir ārkārtīgi svarīga, jo tās palīdz galvas smadzeņu attīstībai un to funkcionalitātes uzturēšanai. Nodrošina redzi, uzlabo imūnsistēmas darbību un stimulē hormoniem līdzīgu molekulu izstrādi. Omega 3 normalizē asinsspiedienu, kā arī triglicerīdu līmeni un nodrošina sirds veselību.

Mijiedarbība ar citiem elementiem

Uztura speciālisti iesaka lietot uzturā produktus, kuri ir bagāti ar kofaktoru, kuri palīdz neaizstājamo taukskābju absorbcijai. Tie palīdz tālākā taukskābju pārstrādē. Viens no galvenajiem kofaktoriem ir magnēzijs, cinks, B grupas vitamīni, biotīns, C vitamīns. Polinepiesātinātās taukskābes viegli oksidējās, tāpēc tās ir ieteicams lietot vienlaicīgi ar daudz antioksidantiem, lai saglabātu to trauslās saites ķīmiskajā struktūrā. Antioksidanti, kuri novērš taukskābju oksidēšanos, ir alfa linolskābe , E vitamīns un koenzīms Q10. Ieteicams izvairīties no oksidētu taukskābju lietošanas, tas notiek, ja eļļu no sēklām izmanto cepšanai, pakļauj saules gaismas vai augstu temperatūru ietekmei.

Lai uzlabotu neaizstājamo taukskābju metabolismu organismā, der:

• Uzturēt pareizu līdzsvaru starp taukskābēm, kā arī samazināt pārstrādātu tauku lietošanu;
• Optimizēt Omega 6 un Omega 3 lietošanas attiecību. Zinātniski ir ieteikts turēties pie 4:1 attiecības.
• Mazināt faktorus, kuri var ierobežot taukskābju uzsūkšanos.

Taukskābes sabrūk trīs faktoru ietekmē- gaisma, skābeklis un augstas temperatūras. To der ievērot, produktu uzglabāšanas un apstrādes gadījumā. Taukskābes, kuras ir tikušas pakļautas, augstām temperatūrām, var uz cilvēku iedarboties kaitīgi, radot aterosklerozi, , bremzēt skābekļa piekļuvi šūnām, mazina imūnās sistēmas funkciju, un palielina risku onkoloģijas attīstībai.

F vitamīns kosmetoloģijā

Neaizstājamās taukskābes kosmetoloģijā pielieto aiz vien biežāk un biežāk. Šīs taukskābes ir atrodamas visnotaļ daudzās augu izcelsmes eļļās, kuras pielieto kosmētiskām vajadzībām jau sen.

Linolskābe uztur cilvēka ādas un zemādas asinsvadu veselību. Taukskābju nozīme cilvēku veselībai ieņem milzīgu lomu un kosmetoloģiskām vajadzībām to pielieto gan iekšķīgi, gan ārīgi. Šīs taukskābes ir atrodamas arī šūnu membrānas sastāvā.

F vitamīna nepietiekamība

Neaizstājamo taukskābju deficīts vai to disbalans, var radīt niezi, ķermeņa un galvas ādas sausumu, nagu lūstamību, kā arī atipiskos simptomus- astma, ekzēma, pastiprinātas slāpes un urīna izvade, agresija un neiecietība, slikts garastāvoklis, trauksmainība, organisma tieksme uz iekaisumiem un hormonālu disbalansu (ieskaitot kartizolu, vairoga dziedzera hormonus un insulīnu).

Taukskābju līdzsvars organismā ir nozīmīgs visiem fizioloģiskajiem procesiem.

Taukskābju disbalans var radīt šādus riskus:

• Pārmērīgi lietojot trans taukus var rasties kardio- metaboliskas problēmas, kuras ir priekšgājēji cukura diabētam un sirds asinsvadu slimībām;
• Liels Omega 6 patēriņa daudzums pret Omega 3 var radīt hroniskus iekaisumus un deģeneratīvas slimības;
• Arī pārlieku liels Omega 3 daudzums un Omega 6 nepietiekamība var raisīt daudz saslimšanu un problēmas ar veselību.

Pārlieku liels Omega 3 piesātinājums ir bīstams, cilvēkiem, kuri cieš no asins recēšanas slimībā vai kuri lieto antikoagulantus. Var radīt ilglaicīgu caureju, vēdera uzpūšanos, paaugstināt cukura līmeni asinīs.

Pārlieku liels Omega 6 piesātinājums ir bīstams cilvēkiem, kuri ciešs no krampjiem, grūtniecēm un tā var pastiprināt, kā arī radīt iekaisumus.

Valda uzskats, ka E vitamīna patēriņš pieaug, pieaugot taukskābju saturam organismā.