D vitamīns palīdz uzturēt kaulu veselību, padara tos stiprus un izturīgus. Palīdz uzturēt smaganu, zobu un muskuļu veselību. D vitamīns ir nepieciešams, lai nodrošināt sirds un asinsvadu sistēmas darbību, palīdz novērst vecuma demenci un uzlabot smadzeņu darbību. D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, nepieciešams minerālās vielmaiņas līdzsvaram. D vitamīnam ir vairākas formas, visvairāk izpētītās un cilvēkam nepieciešamākās ir holekalciferols (D3 vitamīns, kurš sintezējās ādā UV staru ietekmē) un ergokalciferols (D2 vitamīns, kurš parasti atrodams dažādos produktos).

Apvienojot D vitamīnu ar fiziskām aktivitātēm, magniju un kalciju var nodrošināt veselu kaulu sistēmu. Vitamīns D arī nodrošina kalcija absorbēšanu organismā. Apvienojot šīs vielas, tās mazina risku kaulu lūzumiem. D vitamīns labvēlīgi ietekmē arī muskuļus un aizsargā cilvēku no rahīta un osteomalācijas.

Kad palielinās D vitamīna patēriņš?

Neskatoties uz to, ka organisms D vitamīnu spēj ražot pats (ja ir pietiekami saules), tā patēriņš spēj mainīties. Pirmkārt, tumša ādas krāsa mazina spēju uzņemt saules UV radiāciju, B tipa, kura nepieciešama, lai šis vitamīns izstrādātos. Der zināt, ja lietojat saules aizsargkrēmus, tad D vitamīna sintēze arī samazinās vai tiek pārtraukta vispār.

D vitamīna izstrādes stimulācijai, ir jāļauj saulei nonākt uz ādas. Attiecīgi, ja dzīves veids nenodrošina šādu iespēju, strādājat pa naktīm, iekštelpās un tam līdzīgi, tad ir nepieciešams lietot ar D vitamīniem bagātu pārtiku.

Fiziskās un ķīmiskās īpašības

Par D vitamīnu sauc taukos šķīstošu savienojumu grupu, kura palīdz organismam uzņemt kalciju, magniju un fosfātus caur zarnu traktu.

Kopā ir sastopamas piecas D vitamīna formas:

• D1- ergokalciferola un  lumisterola maisījums;
• D2- ergokalciferols;
• D3- holekalciferols;
• D4- dihidroergokalciferols;
• D5- sitokalciferols.

Populārākās formas ir D2 un D3, tieši par tām runā, kad runā par D vitamīnu bez konkrētas numerācijas. Pēc savas dabas tie ir sekosteroīdi. Vitamīns D3 rodas fotoķīmisku reakciju rezultātā, UV staru ietekmē no protosterola 7- dehidroholesterola, kurš atrodas cilvēka ādā. D2 vitamīns ir sastopams uztura produktos, īpaši sēnēs (šampinjonos un šitake). D vitamīns ir izturīgs pret temperatūru, taču viegli sabrūk oksidētāju un minerālo skābju ietekmē.

D vitamīna vērtīgās īpašības

Starp pozitīvajām īpašībām var viennozīmīgi minēt D vitamīna ietekmi uz kauliem, tā iedarbību uz imūnsistēmu, uzlabo vecākiem cilvēkiem stabilitāti, uzlabo kalcija un fosfora absorbciju, palielina kalcija saturu asinīs un veicina normālu šūnu dalīšanos. D vitamīns ir prohormons un pašam par sevi tam nav nekādas bioloģiskas aktivitātes. Tikai pēc tam, kad tas tiek pakļauts metabolisma procesiem (tiek pārstrādāts aknās, tad nierēs), tiek radītas bioloģiski aktīvas molekulas. Kopumā ap 37 D3 vitamīna metabolītiem (tie ir tikai tie kas atklāti).

Aktīvais D vitamīna metabolīts (kalcitriols) pilda savas bioloģiskās funkcijas savienojoties ar D vitamīna receptoriem, kuri atrodas šūnu kodolos.

D vitamīna receptors atrodas vairums orgānos- smadzenēs, sirdī, ādā, dziedzeros, priekšdziedzerī un piena dziedzerī. D vitamīna receptora aktivizācija notiek zarnu, kaulu, nieru un paratheidītā šūnās un rada kalcija un fosfora līmeņa nodrošināšanu asinīs, kā arī nodrošina kaulu audus.

Mijiedarbība ar citiem elementiem

Mūsu organisms ir sarežģīts bioķīmisku reakciju mehānisms. Kā vitamīni un minerāli mijiedarbojas savā starpā ir saistīts ar daudziem faktoriem. D vitamīna iedarbība, tiešā veidā saistās ar  citu vitamīnu un minerālvielu daudzumu organismā, kurus sauc par kofaktoriem. Tādu kofaktoru ir vairums, taču svarīgākais no tiem ir kalcijs, jo viena no galvenajām D vitamīna funkcijām ir līdzsvarot kalcija līmeni organismā. Tieši tāpēc kalcijs uzsūcas organismā tikai D vitamīna klātbūtnē un jo D vitamīns ir tuvāks maksimālai normai, jo labāk uzsūcas kalcijs.

Katram mūsu orgānam ir nepieciešams magnijs, lai tie spētu pilnvērtīgi pildīt savu funkciju un pilnvērtīgi pārtiku pārveidotu enerģijā. Magnijs organismam palīdz absorbēt vitamīnus un minerālvielas, tādus kā kalcijs, fosfors, nātrijs, kālijs un vitamīns D.

K vitamīns mūsu organismam ir nepieciešams, lai labāk dziedētu brūces (nodrošina asins recēšanu) un lai uzturētu kaulu sistēmas veselību. Vitamīns D un K mijiedarbojas un nodrošina kaulu veselību un to pareizu attīstību.

Cinks mūsu organismā nodrošina aizsardzību no infekcijām, jaunu šūnu formēšanu, kā arī lai organisms spētu absorbēt taukus, ogļhidrātus un olbaltumvielas. Pateicoties cinkam, D vitamīns spēj absorbēties kaulu audos, kā arī palīdz transportēt kalciju uz audiem.

Bors mūsu organismam ir nepieciešams nelielā daudzumā, taču arī tas ir nozīmīgs dažādu vielu metabolismam, tai skaitā D vitamīna.

A vitamīns kopā ar D vitamīnu, retinols un beta karotīns palīdz mūsu ģenētiskā koda darbībai. Ja organismā pietrūkst A vitamīna, vitamīns D arī nespēs pilnvērtīgi funkcionēt.

Ilgāka pastaiga saulainā dienā, tas ir lielisks veids, kā papildināt D vitamīnu organismā. Pietiks reizi- divas nedēļā, saulei ļaut piekļūt rokām, kājām, sejai, lai nodrošinātu sevi ar pietiekamu vitamīna daudzumu. Iedarbības laiks ir saistīts ar vecumu, ādas tipu, gada laiku un diennakti. Brīnumaini ir, kādā ātrumā D vitamīns atjaunojas saules ietekmē. Tikai 6 saulainas dienas spēj kompensēt 49 dienas bez saules. Mūsu organisma taukaudi šo vitamīnu uzkrāj un atbrīvo mirklī, kad saules ir nepietiekami.

Diemžēl, D vitamīna deficīts ir bieži sastopams, īpaši starp cilvēkiem, kuri dzīvo ziemeļu puslodē, kaut mūsdienās arī dienvidu puslodē, jo cilvēki slēpjas no saules telpās un izmanto dažādus aizsarglīdzekļus pret sauli. Der zināt, ka lietot dažādus farmācijas izstrādātus šķidros vitamīnus ne vienmēr ir praktiski, jo vēlākas asins analīzes nereti uzrāda, ka efekta nav nekāda- un ko gan ražotājam padarīsi.

D vitamīns kosmetoloģijā

D vitamīnu kosmetoloģijā parasti pielieto, sejas un matu maskām, kā atjaunojošu un barojošu līdzekli. Taisa maskas ar zivju eļļu, ar jēlām olām vai pievienojot aptiekās nopērkamo līdzekli. Nevar teikt, ka šis vitamīns kosmetoloģijā ir ļoti populārs.

D vitamīna īpatnības

D vitamīns ir visnotaļ stabils, taču tas sabrūk temperatūras ietekmē un jo ilgāk tas tiek pakļauts karsēšanai, jo vairāk tas sabrūk. Piemēram, cepot olas mēs zaudējam 20%, vārot 15%, taču tās sautējot mēs zaudējam ap 60%.

D vitamīna nepietiekamība

D vitamīna pamata funkcija ir uzturēt kalcija homeostāzi, kas nepieciešams veselas kaulu sistēmas nodrošināšanai. D vitamīna deficīta gadījumā, netiek pilnvērtīgi uzņemts kalcijs, no tā ciešs kauli. Diezgan bieži D vitamīna deficīts neizpaužas nekā, bet ir kopējas iezīmes, pēc kurām deficīta esamību ir iespējams konstatēt:

• Biežas infekciju slimības;
• Sāpes mugurā u kaulos;
• Depresija;
• Ilga brūču dzīšana;
• Matu izkrišana;
• Sāpes muskuļos.

Ja, D vitamīna deficīts turpinās ilgā laika periodā, tas rada:

• Aptaukošanos;
• Diabētu;
• Hipertoniju;
• Fibromialģiju;
• Hroniska noguruma sindroms;
• Osteoporozi;
• Neirodeģeneratīvas slimības, piemēram, Alcheimera slimība.

D vitamīna nepietiekamība var veicināt dažādu vēža veidu attīstību, īpaši krūšu vēzi, priekšdziedzera vēzi un resnās zarnas vēzi.

 D vitamīna pārsātinātība

Parasti, ar D vitamīnu pārdozēt ir grūti, taču medicīnā ir reģistrēti gadījumi arī, kad pārdozē un organisms tiek piesātināts. To min, kā D vitamīna toksikoze.

Pārsātinātība ar D vitamīnu var būt, ja:

Tiek lietota deva, vismaz 10 000 SV (starptautiskās vienības) diennaktī; vismaz 3 mēnešus, kaut toksikoze notiks drīzāk ja lietosiet ap 40 000 SV diennaktī, 3 mēnešus, vai vienreizēja deva, kura būs tuva 300 000SV;

Vitamīns D ir taukos šķīstošs, līdz ar to organismam no tā ir atbrīvoties visnotaļ sarežģīti. Šajā gadījumā akna sāk izstrādāt daudz ķīmisko vielu, kura saucas 25(OH)D. Kad šī viela ir augstā līmenī, sāk pastiprināti uzkrāties kalcijs asinīs, kas rada tādu saslimšanu, kā hiperkalciēmiju. Hiperkalciēmijas gadījumā rodas:

• Slikta pašsajūta;
• Slikta apetīte vai apetītes zudums;
• Izteiktas slāpes;
• Bieža urinācija;
• Aizcietējumi vai diareja;
• Sāpes vēdera apvidū;
• Muskuļu vājums un sāpes muskuļos;
• Sāpes kaulos;
• Apziņas traucējumi;
• Stipra noguruma sajūta.

D vitamīns ir no tiem vitamīniem, kuru visdrošāk ir nodrošināt dabīgā veidā un nelietot, kā farmakoloģisku izstrādi. Taču, ja esat lēmuši par labu farmakoloģiskiem preparātiem, tad viennozīmīgi konsultējieties ar savu ārstu