Ābolskābe ir organiskā skābe, bezkrāsainu kristālu formā ar skābu garšu. Ābolskābi literatūrā varat sastapt arī, kā oksidzintarskābi vai apzīmējumu E296. Ābolskābe ir sastopama vairums skābajos augļos un dārzeņos. Tā ir atrodama arī piena produktos, ābolos, bumbieros, bērzu sulā, ērkšķogās, tomātos.

Ābolskābes patēriņš pieaug

• Lēnas vielmaiņas gadījumā;
• Noguruma gadījuma;
• Ja organismā ir pārlieku skāba vide;
• Ādas iekaisuma gadījumā;
• Gremošanas problēmu gadījumā.

Ābolskābes absorbcija samazinās

• Alerģisku reakciju gadījumā (nieze, herpes);
• Individuālas nepanesamības gadījumā.
• Ābolskābe šķīst ūdenī un labi absorbējas organismā.

Ābolskābes vērtīgās īpašības

Ābolskābe ir vērtīga vielmaiņas procesos. Tā palīdz attīrīt organismu un regulē skābju- sārmu līdzsvaru. Farmakoloģijā ābolskābi izmanto zāļu ražošanā- pret aizsmakumu un caureju veicinoši līdzekļi.

Ābolskābe uzlabo dzelzs absorbciju, labi mijiedarbojas ar ūdenī šķīstošajiem vitamīniem. Organisms ābolskābi var sintezēt no dzintarskābes.

Ābolskābes īpatnības

Ābolskābes nepietiekamība:

• Skābju- sārmu līdzsvara traucējumu gadījumā;
• Ādas iekaisuma un izsitumu gadījumā;
• Vielmaiņu procesu traucējumu gadījumā.

Ābolskābes pārsātinātība:

• Pastiprināta zobu emaljas jūtība;
• Nepatīkama sajūta kuņģa apvidū.

Organismā ābolskābe var sintezēties no dzintarskābes, kā arī tā ir uzņemama caur pārtikas produktiem. Ābolskābes daudzumu organismā ietekmē kaitīgu ieradumu neesamība (smēķēšana un alkohola lietošana).

Pilnvērtīgai ābolskābes absorbcijai ir nepieciešams organismu turēt tonusā, nodrošinot tam fiziskas aktivitātes.