Magnijs ir dabīgs trankvilizators un pret stresa minerāls. Magnijs ir izplatīts elements dabā, tas atrodas kaulos, zobu emaljā, augiem hlorofilā. Magnija joni ir atrodami dzeramajā ūdeni, jūras ūdenī magnija hlorīds.

Magnija patēriņš pieaug:

• Stresa gadījumā;
• Ja uzturā ir daudz olbaltumvielu;
• Ātras jaunu audu formēšanās gadījumā( bērni, svarcēlāji, grūtnieces un krūts barošanas laikā;
• Lietojot urīndzenošus līdzekļus.

Magnijs tiek absorbēts divpadsmitpirkstu zarnā un mazliet arī resnajā zarnā. Taču labi absorbējas tikai organisku savienojumu veidā, piemēram, magnijs kopā ar aminoskābēm, organiskajām skābēm (magnija lektāts, magnija citrāts) u.c. Neorganiskie sāļi (magnija sulfāts) praktiski neabsorbējas.

Pārlieku liels saturs kalcija, fosfora, nātrija un tauku pasliktina magnija absorbciju. Šķiedrvielas sasaista magniju, tai pat laikā alkohols, kofeīns un kālijs veicina tā zudumus caur urīnu.

Magnija vērtīgās īpašības

Magnijs ir nozīmīga minerālviela organismā, tas nepieciešams, lai normāli varētu funkcionēt ap 300 dažādu fermentu. Kopā ar kalciju un fosforu, magnijs piedalās veselu kaulu radīšanā. Magnijs ir nepieciešams glikozes, aminoskābju, tauku vielmaiņai, tas palīdz transportēt barības vielas un ir nepieciešams enerģijas izstrādē.

Magnijs piedalās olbaltumvielu sintēzē, ģenētiskās informācijas un nervu signālu pārvadē. Nepieciešams, lai uzturētu sirds asinsvadu sistēmu. Adekvāts magnija daudzums organismā mazina sirds lēkmes riskus.

Magnijs normalizē muskuļu darbību, mazina holesterīna daudzumu, veicina organisma attīrīšanos no dažu tipu toksiskajām vielām. Magnijs, kopā ar B6 vitamīnu, neļauj veidoties nierakmeņiem. Ja pietrūkst, tikai magnijs, tad nierakmeņi parasti veidojas fosfātu tipa (kalcijs savienojas ar fosforu), taču ja pietrūkts vitamīns B6, tad akmeņi veidojas oksalātu tipa (kalcijs savienojumā ar skābeņskābi).

Magnijs pazīstams arī kā pret stresa līdzeklis, paaugstināts magnija saturs organismā veicina noturību pret stresa situācijām. Magnija sāļi nomāc ļaundabīgu audzēju attīstību. Magnijs ieteicams arī pastiprināta noguruma gadījumā.

Mijiedarbība ar citiem elementiem

Magnijs mijiedarbojoties ar nātriju un fosforu piedalās muskuļu un nervu darbībā. Vitamīns D regulē magnija vielmaiņu, tādi paaugstinot tā efektivitāti. Vitamīni E, B6 un kālijs arī uzlabo magnija vielmaiņu. Magnija nepietiekamības dēļ, kālijs nevar noturēties šūnās.

Magnijs un kalcijs ir savstarpēji saistīti minerāli, kad organismā trūkst magnija joni paaugstinās kalcija saturs, kas rada tā nogulsnēšanos uz asinsvadu sieniņām un iekšējo orgānu sieniņām, tādi ietekmējot to pareizu darbību. Kalcija nogulsnēšanās ir vērojama arī E vitamīna deficīta gadījumā. Organismā kalcijs un magnijs jābūt pareizā proporcijā (1:0,6). Magnija deficīta gadījumā, ar urīna palīdzību tiks zaudēts arī kalcijs, tai pat laikā pārlieku daudz kalcija radīs magnija deficītu.

Magnija īpatnības

Magnija nepietiekamība:

• Bezmiegs;
• Rīta nogurums;
• Aizkaitināmība, pastiprināta jūtība pret troksni, neapmierinātība;
• Galvas reiboņi, līdzsvara zudumi;
• “Gar acīm parādās zibšņi”;
• Asinsspiediena izmaiņas, pulsa izmaiņas;
• Muskuļu spazmas, krampji, muskuļu “raustīšanās”;
• Spazmatiskas kuņģa sāpes, kuras pavada caureja;
• Matu izkrišana, nagu lūšana;
• Biežas galvas sāpes.

Magnija pārsātinātība:

• Miegainība, koordinācijas un runas traucējumi;
• Bremzēta uztvere;
• Samazināts puls;
• Slikta dūša, vemšana, caureja;
• Sausuma sajūta gļotādās;
• Magnija pārsātinātība asinīs rodas, lietojot magnija uztura bagātinātājus, nekompensējot tos ar kalcija preparātiem.

Magnija deficīts rodas caureju un nieru slimību gadījumā, kā arī ja tiek lietoti urīna dzenoši līdzekļi, tāpat arī lietojot kontraceptīvus un estrogēnus, folijskābi, neapdomīgi lietojot kafiju un alkoholu.

Magnija zudumi caur urīnu pastiprinās stresa gadījumā, adrenalīna dēļ, kurš pastiprina magnija izdali caur nierēm. Pazeminātu magnija saturu asinīs var novērot arī cilvēkiem, kuri badojas, toksikozes un diabēta gadījumos.

Nenozīmīgos daudzumos magnijs no organisma tiek izvadīts arī ar sviedriem, taču pastiprinātas svīšanas gadījumā magnija zuduma daudzums var ievērojami palielināties.

Mūsdienu apstrāde mazina magnija saturu produktos. Tas zūd pat no produktiem, kuri ir bagāti ar magniju, ja tos atmērcē vai novāra- taču iegūto šķīdumu nolej un tālāk neizmanto. Arī lauksaimniecības ķīmija veicina, ka augos magnijs absorbējas ievērojami mazāk, īpaši ja augi vēl arī aug uz sārmainas augsnes.