Cilvēka organismā hroms ir atrodams muskuļos, smadzenēs un virsnieru dziedzeros. Tas ir sastopams visa veida tauku saturā.

Hroma vērtīgās īpašības

Hroms mijiedarbojas ar insulīnu, palīdzot absorbēt glikozi asinīs un tās nokļuvi šūnās. Tas pastiprina insulīna iedarbību un palielina audu jūtību pret to. Ar hromu var samazināt insulīna patēriņu, cukura diabēta slimniekiem. Hroms arī veicina, lai cukura diabēta saslimšana neattīstītos.

Hroms regulē fermentu aktivitāti, kuri ietekmē olbaltumvielu sintēzi un audu elpošanas procesus. Hroms piedalās olbaltumvielu transportēšanā un lipīdu vielmaiņā.

Hroms mazina arteriālo asinsspiedienu, mazina baiļu un trauksmes sajūtu, palīdz novērst nogurumu.

Kalcija pārsātinājums organismā var veicināt hroma deficīta attīstību.

Hroma īpatnības

Hroma nepietiekamība:

• Augšanas bremzēšana;
• CNS darbības traucējumi;
• Cukura diabētam līdzīgi simptomi (palielinās insulīna saturs asinīs, glikoze parādās urīnā);
• Tauku satura palielināšanās asinīs;
• Aterosklerotisko plāksnīšu satura palielināšanās uz aortu sieniņām;
• Dzīves ilguma samazinājums;
• Spermatozoīdu aktivitātes zudums;
• Alkohola nepanesamība/ nepatika pret to.

Hroma pārsātinājums:

• Alerģija;
• Nieru un aknas disfunkcija.

Organismā hroma samazinājumu veicina rafinētu produktu lietošana- cukurs, smalkā maluma milti, gāzēti dzērieni, konfektes. Hroma samazinājumu veicina arī stress, maz olbaltumvielu uzturā, infekcijas un lielas fiziskas pārslodzes.