Dzelzs pamatā uzkrājas asinīs, mugurkaula smadzenēs, liesā un aknās. Pieauguša cilvēka asinīs ir 3-5gr dzelzs, no kura 75-80% iet uz eritrocītu hemoglobīnu, 20-25% paliek rezervē un apmēram 1% atrodas elpošanas fermentos, kuri katalīzē elpošanas procesus šūnās un audos. Dzels izdalās caur urīnu un sviedriem (ar urīnu 0.5mg/diennakt. caur sviedriem 1- 2 mg/ diennakt.)

Sievietes ik mēnesi menstruāciju periodā zaudē 10-40mg dzelža. Tāpēc sievietēm biežāk ir dzelža trūkums un lielāks patēriņš- mēnešreižu laikā, grūtniecības un laktācijas periodā

Pilnvērtīgai dzelzs absorbcijai nepieciešama normāla kuņģa sulas sekrēcija. Dzīvnieku olbaltumvielas, askorbīnskābe un organiskās skābes uzlabo dzelzs absorbciju. Dzelzs absorbcijai palīdz pāris vienkārši ogļhidrāti- laktoze, fruktoze, sorbīts, kā arī aminoskābes- histidīns un lizīns. Taču skābeņskābe un miecvielas pasliktina dzelzs absorbciju, tāpēc spināti, skābenes, mellenes, kuras ir bagātas ar dzelzi, nevar būt labs dzelzs avots. Fosfāti un fitīni, kuri atrodas zirņos, pupiņās un dažos dārzeņos traucē dzelzim uzsūkties, taču ja pievieno gaļu vai zivi, tad dzelzs absorbcija atkal uzlabojas. Dzelzs absorbcijai traucē arī stipra tēja, kafija, daudz šķiedrvielas uzturā, īpaši kijas.

Dzelzs vērtīgās īpašības

Dzelzs piedalās hemoglobīna izveidošanā, vairogdziedzera hormonu sintēzē, kā arī organisma aizsardzībai no baktērijām. Dzelzs nepieciešams, lai veidotu imūnās aizsargšūnas un ir nepieciešams, lai B grupas vitamīni varētu darboties. Dzels ir 70 dažādu fermentu sastāvā, tai skaitā elpošanas procesu nodrošināšanai šūnās un audos, tas piedalās arī, lai neitralizētu kaitīgās vielas.

Mijiedarbībā ar citām esenciālajām vielām- C vitamīnu, varu (Cu), kobaltu (Co) un mangānu (Mn) labāk tiek uzņemts dzelzs no pārtikas, taču ja paralēli lieto kalciju (Ca), tad sabrūk dzelzs absorbcija.

Dzelzs īpatnības

• Dzelzs nepietiekamības simptomi:
• Vājums;
• Nogurums;
• Galvas sāpes;
• Pastiprināta aizkaitināmība vai depresija;
• Sirds klauvēs;
• Sāpes sirds rajonā;
• Strauja elpošana;
• Gremošanas trakta diskomforts;
• Apetītes un garšas zudums;
• Mutes gļotādas un mēles sausums;
• Tendence uz biežām infekcijām.
• Dzelzs pārsātinātības simptomi
• Galvas sāpes;
• Galvas reiboņi;
• Apetītes zudums;
• Arteriālā asinsspiediena kritums;
• Vemšana;
• Caureja, dažkārt ar asinīm;
• Nieru iekaisums.

Termiski apstrādājot dzelzs saturošus produktus, īpaši uz lielas uguns un ilgu laiku, zūd absorbējamā dzelzs daudzums pārtikā, tāpēc labāk gaļu gatavot tvaicējot vai viegli apcepot.

Dzelzs saturs tiešā veidā ir saistīts ar tā absorbciju, ja organismā ir dzelzs deficīts (anēmija, B6 hipovitaminoze) tā absorbcija palielinās (palielinās tā saturs), taču gastrīta gadījumā ar samazinātu sekrēciju- samazinās absorbcijas spēja.