Mūsu apkārtējā augu pasaulē plaši izplatīti ir pigmenti, dēvējami par antociāniem. Tie ir sastopami augu sulā. Antociānu kristālu krāsa ir tieši saistīta ar vidi, kurā tie atrodas. Piemēram, skābā vidē antociāni iegūst piesātinātu sarkanu krāsu. Sārmaina vide kristālus iekrāso zilā krāsā. Neitrālā vidē kristāli iegūst violetu krāsu.

Tagad dodoties uz veikalu, spēsiet viegli noteikt dārzeņu un augļu skābju- sārmu līdzsvaru.

Antociāni ir augu pigmenti, piederoši glikozīdu grupai. To kristāli nesaistās ar protoplastiem (kā hlorofiliem), taču ir spējīgi brīvi pārvietoties pa starpšūnu šķīdumu. Antociāni nosaka ziedlapiņu, augļu un rudens lapu krāsu. To krāsa variē no šūnu satura pH līmeņa un var mainīties auglim nobriestot, vai rudens lapkriša ietekmē.

Rūpniecībā antociānus pamatā iegūst no sarkanajiem galviņkāpostiem vai vīnogu miziņām. Tādā veidā tiek iegūta sarkana un violeta krāsviela, kuru pēc tam pievieno dzērienos, saldējumos, jogurtos, saldumos u konditorijas izstrādājumos. Uz etiķetēm šo vielu var atrast ar apzīmējumu E163. Šī viela organismam nav kaitīga, bet tieši pretēji, tā sniedz nenovērtējamu labumu.

Antociānu patēriņš palielinās

• Vietās, kur ir daudz saules;
• Gadījumos, kad organisms ģenētiski ir tendēts uz onkoloģiskām saslimšanām;
• Kad darbs ir saistīts ar augstas frekvences strāvām vai jonizējošu starojumu;
• Cilvēkiem, kuri intensīvi izmanto mobilos sakarus.

Antociānu absorbcija samazinās

• Individuālas nepanesamības gadījumā;
• Dažādu alerģisku reakciju gadījumā.

Antociānu vērtīgās īpašības

Antociāni ir spēcīgi antioksidanti, kuri aizsargā mūsu organismu no brīvajiem radikāļiem. Tiem ir spēja aizsargāt no ultravioletā starojuma un mazināt onkoloģijas risku. Pateicoties antociāniem mazinās novecošanās procesi organismā un labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu, ārstējot neiroloģiskās slimības.

Antociānus pielieto profilaktiski vai kā sastāvdaļu kompleksai terapijai pret bakteriālajām slimībām. Augu pigmenti, novērš diabēta saslimšanas risku un tā radītās sekas.

Antociāni labi mijiedarbojas ar ūdeni un savienojumiem, kuri ir spējīgi šķīdināt glikozīdus.

Antociānu īpatnības

Antociānu nepietiekamība

• Depresija;
• Spēka zudumi;
• Nervu izsīkums;
• Imunitātes pasliktināšanās.

Antociānu pārsātinātība

Pašlaik pārsātinātības simptomi nav sastapti.