Jau no senatnes cilvēki meklēja iespēju saglabāt mūžīgo jaunību, veselību un skaistumu. Sākoties trešajai tūkstošgadei cilvēce spēra lielu soli šī noslēpuma atklāšanā, pamatojoties uz zināšanām par brīvajiem radikāļiem un antioksidantiem. Antioksidanti ir mūsu organisma aizsargi no toksiskām vielām, kuras nelabvēlīgi ietekmē mūsu organisma veselību.

Pareizi lietojot antioksidantus mazinās novecošanās procesi, neveidojas sirds un asinsvadu, endokrīnās sistēmas un onkoloģiskās slimības.

Pavisam nesenā pagātnē ar apzīmējumu antioksidanti, tika apzīmētas vielas, kuras aizsargāja dzelzi no korozijas, neļāva bojāties pārtikas produktiem un citām organiskām vielām, kuras bija sastopamas konservos, kosmētikā un krēmos.

Pēc vairākām desmitgadēm medicīnā parādās brīvo radikāļu teorija, kurā antioksidantu vērtība tika attēlota pavisam no citas puses. Teorija paredzēja, ka organismā ir agresīvi savienojumi, kurus dēvē par brīvajiem radikāļiem. Tās destrukturē organisma šūnas, oksidējot to molekulāro struktūra. Ar brīvajiem radikāļiem tad arī cīnās antioksidanti. Pie antioksidantiem pieskaitāmi A, E, C, P un K vitamīni, bioflavonoīdi, dažāds sēru saturošās aminoskābes, cinks, varš, selēns, dzelzs un spirts nelielos daudzumos.

Antioksidantu patēriņš palielinās

Ar gadiem, kad samazinās organisma spēja, pašam sintezēt vērtīgās vielas un palielinās brīvo radikāļu saturs. Kaitīgas vides ietekmē, pastiprināta stresa, palielinātu prāta un fizisku slodžu gadījumā.

Antioksidantu vērtīgās īpašības

A vitamīns un tās priekšgājējs beta karotīns uzlabo gļotādu stāvokli, uzlabo matu un ādas veselību, neļauj veidoties onkoloģiskajām saslimšanām, uzlabo acu veselību.

C vitamīns atbild par organisma imunitāti, stiprina sirds- asinsvadu sistēmu, palīdz cīņā pret gēnu mutāciju.

E vitamīns ir nepieciešams nervu sistēmai, tas aizsargā šūnu membrānu no sairšanas.

Selēns bremzē tauku oksidēšanos procesus, bloķē smago metālu toksisko iedarbību.

Cinks nepieciešams imūnsistēmai, tas nepieciešams šūnu augšanai un reģenerācijai. Cinks labvēlīgi ietekmē endokrīno sistēmu.

Antioksidanti aktīvi mijiedarbojas savā starpā. Piemēram, E un C vitamīns, pastiprina viens otra iedarbību.

Antioksidantu īpatnības

Antioksidantu nepietiekamība

• Vājums;
• Viegla aizkaitināmība;
• Ādas bālums;
• Apātija;
• Biežas infekciju slimības.

Antioksidantu pārsātinātība

Antioksidanti, kuri nokļūst organismā ar uzturu, pārsātinātības gadījumā viegli tiek izvadīti no organisma.

Pārsātinot organismu ar mākslīgi veidotiem antioksidantiem (vitamīnu- minerālie kompleksi) var iestāties stāvoklis, kurš medicīniskajā literatūrā tiek saukts par hipervitaminozi, izpaužoties katrā situācijā savādākiem simptomiem un blaknēm.