Valīns ir viena no 10 neaizvietojamajām aminoskābēm. Tā ir sastopama praktiski visās mums zināmās olbaltumvielās. Šī aminoskābe savu nosaukumu ieguva pateicoties ārstniecības baldriānam. Valīns labvēlīgi ietekmē veģetatīvo nervu sistēmu un CNS. Valīns piedalās audu sintēzē. Un kalpo, kā enerģijas avots muskuļu šūnām.

Valīns ir alfa- aminoizovalerīnskābe, kura ir viena no pamata izejvielām pantotēnskābes (vitamīns B3) un penicilīna sintēzei.  Valīns bremzē serotīna krišanos organismā.

Valīna patēriņš palielinās

• Ārstējoties no atkarībām;
• Depresijas gadījumā;
• Sklerozes gadījumā;
• Atjaunojot traumētus audus;
• Lietojot medikamentus, kuri ietekmē aminoskābju saturu;
• Bezmiega gadījumā;
• Aizkaitināmības un nervozitātes gadījumā;
• Lielu slodžu gadījumā;
• Paaugstinātas jūtības pret temperatūras izmaiņām gadījumā.

Valīna absorbcija samazinās

• Parestēzijas gadījumā (tirpoņa uz ādas);
• Sirpjveida šūnu anēmijas gadījumā;
• Gremošanas trakta traucējumu gadījumā.

Valīna vērtīgās īpašības

• Valīns neļauj kristies serotīna līmenim- laimes un laba noskaņojuma hormonam;
• Regulē olbaltumvielu metabolismu;
• Ir pilnvērtīgs enerģijas avots muskuļu šūnām;
• Pateicoties valīnam tiek sintezēts B3 vitamīns;
• Valīns nodrošina citu aminoskābju no proteinogēnu grupas absorbciju;
• Palielina muskuļu koordināciju un pazemina jūtību pret augstumu, karstumu un sāpēm;
• Valīns līdzsvaro slāpekļa saturu organismā.
• Valīns mijiedarbojas ar olbaltumvielām, polinepiesātinātajām taukskābēm, kā arī lēni absorbējamiem ogļhidrātiem.

Valīna īpatnības

Valīna nepietiekamība

• Trūces uz gļotādām;
• Artrīts un artroze;
• Atmiņas pasliktināšanās;
• Imunitātes pasliktināšanās;
• Depresīvs noskaņojums;
• Sekls miegs;
• Muskuļu distrofija;
• Acu gļotādu sausums.

• Asins sabiezēšana;
• Gremošanas trakta problēmas;
• Alerģiskas reakcijas.