 |  |  |  |  |
 |  |  |
- Angliski: Wood-sorrel
- Vāciski: Wald-Sauerklee
- Zviedru: harsyra
- Igauņu: harilik jänesekapsas
- Lietuviešu: paprastasis kiškiakopūstis
- Krievu: кислица обыкновенная
Meža zaķskābene ir daudzgadīgs augs, augumā
5-10cm. Sakne tam ir tieva, ložņājoša. Lapas uz gariem kātiem, trīslapu
saliktas, līdzīgas āboliņa lapām. Laikapstākļu ietekmē, kad ir lietus vai
iestājas nakts, lapiņas aizveras, salokoties. Šī auga lapas var atrast pat
ziemā zem sniega. Lapu sastāvā ir skābeņu skābe, kas tām piešķir raksturīgo
garšu. Maijā un jūnija sākumā augs pāriet ziedēšanas fāzē.
Ziedi augam ir vientuļi, aktinomorfi, ar vāji
izteiktu smaržu. Novietoti uz ziedu stublājiem, kuri izaug līdz 10cm. Ziedam ir
piecas baltas vai rozīgi-purpura krāsas ziedlapas ar rozā vai violetas krāsas
dzīslām. Pamatnē redzams dzeltens pleķis.
Ārstnieciskam nolūkam ievāc meža zaķskābenes
virszemes daļu, kuru ievāc auga ziedēšanas laikā. Žāvē uz sietiem, labi
vēdināmā telpā vai piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 45-50C temperatūru. Augu
uzglabā papīra maisos ne ilgāk par vienu gadu.
Meža zaķskābenē ietilpst vitamīni (askorbīnskābe
un A), karotinoīdi, tokoferoli, fenolās skābes, rutīns, benzohinona embelīns.
Auga virszemes daļā ir flavonoīdi (kvercetīns, glikozilizoviteksīns), lapās
atrastas organiskās skābes (skābeņskābe, dzintarskābe, ābolskābe, vīnskābe,
fumārskābe, citronskābe, trikarbalilskābe). Skābo garšu augam nodrošina
skābeņskābe un skābeņskābais kalcijs.
100 gramos šī auga lapu ir
92mg askorbīnskābes un 100mg karotīna. Jaunās lapās 0.07% C vitamīna, rudenī ap
0.15%.
Ārstnieciskā nozīme
Meža zaķskābenes ārstnieciskās īpašības saistās ar
tajās esošo organisko skābju daudzumu. Citronskābe, dzintarskābe un skābeņskābe
piedalās trikarbonātu skābju ciklā, kurš notiek šūnu mitohondrija matricā.
Dzintarskābe ir viens no pamatu elementiem uz kura bāzes veido hepaprotektoros
līdzekļus. Preparāti uz šī auga bāzes iedarbojas urīna un žulti dzenoši,
gremošanas procesus regulējoši un kuņģa skābes pastiprinoši.
Tautas medicīnā augu izmanto, kā urīna dzenošu,
žulti dzenošu, regulējošu un spēcinošu līdzekli. Senatnē, meža zaķskābeni
pielietoja arī dzemdes asiņošanas apturēšanā, sāpīgu mēnešreižu, diatēzes
gadījumā un kā sirds asinsvadu sistēmas stiprinošu līdzekli.
Augu izmanto gan svaigā, gan žāvētā veidā. Auga
sula veicina organisma attīrīšanos no toksīniem un šlakvielām, no smagajiem
metāliem, tādi kļūstot par vērtīgu pret audzēju augu. Sula ir ieteicama arī
gremošanas traucējumu novēršanai (diareja) un mutes dobuma slimību ārstēšanai
(stomatīts).
Auga sulai piemīt baktericīdas un pretiekaisuma
īpašības, tāpēc augu var aplikāciju veidā lietot ādas dziedēšanā.
Auga virszemes daļa der profilaktiski, lai ārstētu
hipo- un avitaminozi, hipoacīdu gastrītu un anoreksiju.
Meža zaķskābenes spirta izvilkumu lieto iekšķīgi,
lai ārstētu aknas, kuņģa, žultspūšļa un urīnpūšļa spazmas, cingu, dzelteno
kaiti un enurēzi. Ārīgi to lieto, lai paātrinātu brūču dzīšanu, čūlu un
furunkulu ārstēšanai.
Meža zaķskābenes novārījumi ir efektīvi, lai
ārstētu tuberkulozes skartus limfmezglus, kuņģa vēzi, sirds neirozi, kā arī
aterosklerozes profilaksei. Starp citu šī auga novārījums ir spēcīgs pret
helmintu līdzeklis, gan pieaugušajiem, gan bērniem.
Meža zaķskābenes novārījums pienā ir ar
hemostatiskām un diurētiskām īpašībām, ko var pielietot saaukstēšanās slimību
gadījumā.
Auga sulu var pielietot arī, lai uzlabotu izelpas aromātu.