 |  |  |   |  |
 |  |  |
- angliski: field Wormwood
- vāciski: Feld-Beifuß
- zviedru: fältmalört
- igauņu: põldpuju
- lietuviešu: dirvoninis kietis
- krievu: полынь полевая
Lauka vībotne ir daudzgadīgs augs augumā līdz 100cm, taču ir sastopami arī ievērojami īsāki eksemplāri (ap 40cm). Stublājs stāvs vai piepacelts, pamatnē pārkoksnējies, kails vai viegli samtaini apmatots. Nereti stublājam ir sarkanīgs tonis. Lapas 4-10cm garas, plūksnainas, divās vai trijās daļās dalītas. Jaunās lapas ir klātas ar samtainu, sudrabotu apmatojumu, augam pieaugot lapas kļūst tumši zaļas. Ziedi stublāja un augšējo zaru galos, izvietoti vienpusējos blīvos ķekaros. Ziedi dzelteni brūnā vai sarkanīgi brūnā tonī. Pēc noziedēšanas veidojas augļi- nelielas sēklu kārbiņas.
Saknenis mietveida, koksnains ar daudziem sānu ģeneratīviem dzinumiem.
Zied no jūlija līdz oktobrim.
Eiropā ir sastopami vairāki Artemisia campestris paveidi (apakšsugām), dominējošie ir: subsp. campestris L., subsp. glutinosa (geju ex Besser) Batt., subsp. maritima Arcangeli, subsp. alpina (DC.) Arcangeli, subsp. bottnica AN Lundstrōm ex Kindb un subsp. borealis (Pallas) Hall & Clements.
Lauku vībotni izmanto kompleksajā terapijā, kā arī dažādu slimību profilaksei. Ārstniecībā izmanto visas augu daļas- saknes, stublājus, lapas, ziedus un augļus. Ievākšana parasti notiek auga ziedēšanas laikā, protams, saknes rok rudenī un augļus ievāc to nobriešanas laikā.
Augs ir bagāts ar flavonoīdiem , fenolskābēm un terpēnu savienojumiem. Augs satur flavonoīdus, krizīnu, apigenīnu, luteolīnu, 6-hidroksiluteolīnu, eupatilīnu, kempferolu, kempferola ramnozīdu, kvercetīnu, ramnetīnu, hiperozīdu, rutīnu,izorhamnetīnu, miricetīnu, pinocembrīnu, naringenīnu, sakuretīnu, hesperidīnu un eriodiktiolu, fenolu skābes, 4-metoksikanēļskābi, p -kumarskābi, ferulīnskābi un hlorogēnskābi. Eskuletīnu, pektīnu un terpenoīdus α -pinēns, β - mircēns, β -pinēns, 1,8-cineols, limonēns , p .-cimēns, α -terpinenēns, γ -terpinēns, mentols, α -kopēns, β -fernēzēns, cis-nerolidols un kariofilēna oksīds.
Lauka vībotnes ēteriskajā eļļā ir spathulenols, alfa kadinols, fitols, kariofillēna oksīds, ‘salvial-4(14)-en-1-one’, alfa-epi-muurolols un vernbenons. Turklāt ir atrastas arī divas sastāvdaļas, kuras šobrīd vēl nav identificētas un tām nav piešķirti nosaukumi.
Ārstnieciskā nozīme
Pēc farmakoloģiskiem pētījumiem noteikts, ka augam piemīt antioksidanta, antibakteriāla, pretsēnīšu, insekticīda, pretaudzēju, hepatoprotektīva, nefroprotektīva un pretdiabēta iedarbība. Pavisam svaigi pētījumi uzrādīja pozitīvu ietekmi uz pacientiem ar paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu, par 33-50% smēķējošiem pacientiem ar hipertensiju.
Tautas medicīnā lauka vībotni izmanto, kā pret diabēta līdzekli. Ar to ārstē gremošanas, elpošanas, vielmaiņas un alerģijas saslimšanas, turklāt to izmanto ādas slimību ārstēšanai. Etnomedicīnā lauka vībotne ir pazīstama arī kā antihipertensīvs līdzeklis, emmenagogs un to izmanto, lai ārstētu nieru un aknu traucējumus.
Lauku vībotne uzlabo sieviešu reproduktīvo orgānu darbību un palīdz risināt dažādas ginekoloģiska rakstura problēmas- ārstēt saslimšanas. Mazina gastralģijas izpausmes. Uzlabo plaušu stāvokli, plaušu tuberkulozes un bronhīta gadījumā. Palīdz sakārtot veselību diarejas gadījumā. Normalizē urīnpūšļa darbību cistīta gadījumā. Palīdz izdzīt no organisma helmintus un iedarbojas pretparazītāri. Uzlabo gremošanas trakta darbību kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnu čūlas, un gastrīta gadījumā. Mazina zobu sāpes un paātrina mutes dobuma brūču dzīšanu.
Tautas medicīnā izmanto arī svaigu augu, to samaļot un liekot uz strutojošām brūcēm un ādas bojājumiem.
Lauku vībotnes ekstrakts iedarbojas, kā pretiekaisuma, pretsēnīšu, antibakteriāls un pretaudzēju līdzeklis. Novārījumus izmanto, lai ārstētu ginekoloģiska rakstura problēmas un gremošanas trakta slimības.
Novārījumus un nostādinājums izmanto, lai ārstētu gastralģiju, caureju, plaušu tuberkulozi, sieviešu slimības, ostealģiju, cistītu un pielieto kā prethelmintu līdzekli. Nostādinājumu izmanto mutes dobuma skalošanai zobu sāpju gadījumā.
Svaigu, sasmalcinātu augu izmanto, lai ārstētu sastrutojušas brūces un kā aplikācijas augoņiem.
Augu maisījumos ar citām zālēm izmanto, lai ārstētu akūtu un hronisku gastrītu, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu. Nostādinājumu mēdz dzert arī epilepsijas gadījumā.
Lauku vībotnes ekstrakts nomāc rauga sēnītes attīstību, spirta ekstrakts rada aktivitāti pret tuberkulozi. Auga ēteriskajam ekstraktam piemīt antibakteriāls, pretsēnīšu un pretaudzēju efekts, Ēteriskā eļļā iedarbojas baktericīdi. Lauku vībotnes lapu ekstraktam piemīt prethelmintu un fitoncīdas īpašības.