 |  |  |  |  |
 |  |
- angliski: Thorn-apple
- vāciski: Weißer Stechapfel
- zviedru: spikklubba
- igauņu: harilik ogaõun
- lietuviešu: paprastoji durnaropė
- krievu: дурман обыкновенный
Viengadīgs ar nepatīkamu aromātu augs, augumā no
100-120cm. Sakne ir sazarota. Stublāji ir kaili, stāvoši. Zari, lapu kāti klāti
mīkstām spalviņām. Attīstījusies lapa parasti garumā ir līdz 25 un platumā
20cm. Lapas pamīšus, plati olveida vai iegareni olveida, ar asiem zobiem vai
daivainu malu. Lapu pamats ķīļveida. Ziedi balti, piltuvveida, līdz 10 cm gari,
lapu žāklēs. Auglis ovāla, dzeloņaina pogaļa, atveras pa četrām vārsnēm. Sēklas
plakanas, melnas, nierveida. Viss augs indīgs. Zied no jūnija līdz septembrim.
Augļi nogatavojas septembrī, oktobrī.
Drogām ievāc auga lapas, periodā, kad augs sāk
ziedēt līdz pat augļu veidošanās mirklim, veģetācijas laikā ievāc 3-4 reizes,
skatoties cik spēcīgi aug augs. Auga lapas paātrināti žāvē piespiedu žāvētājos,
40-50C temperatūrā.
Visas auga daļas satur alkaloīdus, pamatā
hiosciamīnu, atropīnu, skopolamīnu: lapās 0.23-0.37%, stublājā- 0.06-0.24%,
saknēs- 0.12-0.27%, ziedos- 0.13-1.9%, sēklās 0.08-0.22%. Turklāt velnābola
lapās ir arī ēteriskās eļļas līdz 0.04%, līdz 0.1% karotīns un 1.7% miecvielas.
Velnābola sēklās ir 17-25% augu tauki, kura
sastāvā ir dažādi glicerīdi: linola- 45%, oleīna-40%, palminta-12%, sterīna-2%
un lignocerīna skābes.
Ārstnieciskā nozīme
Velnābola terapeitiskās holinolītiskās un
spazmolītiskās īpašības ir pateicoties hiosciamīna un citu alkaloīdu
klātbūtnei. Velnābola lapu preparāti ir efektīvi, lai ārstētu drudžainu klepu
un lai noņemtu bronhu muskulatūras spazmas.
Jau izsenis dzeloņainais velnābols pazīstams, kā
indīgs un ārstniecisks augs. Viduslaiku hronikas liecina, ka tā lapas, Eiropā,
tika lietotas kā sāpju remdinošs līdzeklis. Tautas medicīnas nozarē, to izsenis
jau pielieto, lai ārstētu psihiskas un nervu saslimšanas. Izmanto arī lai
ārstētu hronisku un akūtu reimatismu, neiralģijas un aizelsu.