 |  |  |  |  |
 |  |
- angliski: marsh Cinquefoil
- vāciski: Sumpf-Blutauge
- zviedru: kråkklöver
- igauņu: harilik soopihl
- lietuviešu: pelkinis sūdras
- krievu: сабельник болотный
Zemē atrodas līdz 3m garš, koksnains,
ložņājošs saknenis, no kura aug resni, pie pamatnes sasakņojušies stublāji ar
noliektām galotnēm.
Lapas sarežģītas, ar 3-7 lapiņām, galvenais lapu
kāts saīsināts, līdz ar to lapas izskatās kā staraini salikta, taču ir
plūksnaini salikta. Augšējās lapas mēdz būt parastas. Lapas izstieptas, asi
zobotām malām, no augšpuses zaļas, apakšpuse samtaina, bālgana.
Jūnijā un jūlijā atveras samērā lieli purpura
ziedi, savākti vairogveida ziedkopās. Augustā- septembrī nobriest sēklas, kuras
ieaug ziedkausā, tādi tiekot “ietītas” tajā. Šādi augļi ar sēklām ir
interesanti putniem, kuri parasti tos arī, labprāt, ēd!
Ārstnieciska nozīme ir visam augam, taču
pastiprinātu uzmanību ir izpelnījusies purva vārnkājas saknenis. Augu ievāc
vasaras otrajā pusē, to mazliet savītinot un žāvējot uz sietiem vai piespiedu
žāvētājos nepārsniedzot 40-50C. Gatavu drogu uzglabā slēgtā traukā.
Svarīgi ir atcerēties,
ka purva vārnkāja ir viens no purva veidojošiem augiem un necienīga attieksme
pret šo augu var iznīcināt visu purva ekosistēmu. Tā garais un koksnainais
saknenis, ar daudzām saknītēm stiepjas vairāku metru garumā, radot izturīgu
vijumu un ļauj citiem augiem ieaugt purva zemē.
Ārstniecisks ir viss augs. Miecvielas lapās līdz
12%, stublāji līdz 7%, saknenis līdz 10%. Neskaitot miecvielas, purva vārnkāja
sevī ietver arī polisaharīdus, askorbīnskābi, karotīnu, P vitamīnu, nelielu
daudzumu fenolos savienojumus, organiskās skābes, krāsojošās sveķvielas un
nelielos daudzumos ēterisko eļļu. Augā ir arī lielos daudzumos kālijs, kalcijs,
magnijs, mangāns, fosfors un cinks.
Ārstnieciskā nozīme
Augam piemīt pretiekaisuma, antibakteriālas,
urīndzenošas, sviedru dzenošas, temperatūras samazinošas, asiņošanas apturošas,
sāpju remdējošas un hipotensīvas īpašības. Pēc pētījumiem, purva vārnkāju var
attiecināt pie pret audzēju augiem. Pašlaik to atzīst vairāku valstu oficiālajā
medicīnā- Japānā, Korejā, Ķīnā un Mongolijā.
Tāpat ir noteiktas arī auga imūnstimulējošas,
antikoagulanta un nefroprotektoras īpašības. Fenolu savienojumi, kuri ir labi
antioksidanti, nodrošina pretiekaisuma, pretsāpju un baktericīdu, purva
vārnkājas, iedarbību. Miecvielām piemīt pret audzēju aktivitāte, kā arī tās
palielina asinsvadu sieniņu elastību.
Oficiālajā medicīnā, galvenokārt izmanto purva
vārnkājas pretiekaisuma īpašības. Preparāti, kuri izgatavoti uz purva vārnkājas
bāzes, tiek pielietoti, lai ārstētu, galvenokārt, balsta un kustību aparāta
slimības (artrīts, artroze, podagra, reimatisms, radikulīts, pēc traumatiskais
stāvoklis).
Purva vārnkājas antibakteriālās īpašības, kopā ar
pretiekaisuma īpašībām var tiktas izmantotas, terapeitiski, lai ārstētu
gremošanas trakta un elpceļu slimības.
Pētījumi noteica, ka purva vārnkājai piemīt augsta
antihistamīna aktivitāte- tā lietošana, var būt, iespējama pat alerģiju
gadījumā.
Tautas medicīnā purva vārnkāju izmanto ievērojami
plašāk. To izmanto onkoloģijas, asiņošanu, arī iekšējo, mastopātijas,
ginekoloģisku slimību un citos gadījumos.
Purva vārnkāju, pateicoties tās antihistamīna
aktivitātei, pielieto lai ārstētu bronhiālo astmu un alerģijas, kuras saistās
ar sintētisko zāļu pārsātinātību organismā, kā arī lai ārstētu sarkano vilkēdi
un reimatoīdo infekciju poliartrītu.
Purva vārnkājas drogas var izmantot, lai
pagatavotu nostādinājumus, novārījumus un spirta izvilkumus mājas apstākļos.
Sakneni var pakļaut arī sālīšanas procedūrai. Burka 2/3 tiek piepildīta ar
smalki grieztu sakneni, pārējais tilpums tiek aizpildīts ar sāli, sastāvdaļas
tiek samaisītas. Nepieciešamības gadījumā, burku aizvāko.
Svaigu un sālītu sakneni var izmantot, lai pagatavotu vannu, kura lieti noderēs locītavu slimību gadījumā.