- angliski: crown-vetch Coronilla
- vāciski: Bunte Kronwicke
- zviedru: rosenkronill
- igauņu: kirju sarikhernes
- lietuviešu: dvispalvis raženis
- krievu: вязель разноцветный
Vainadzīte mainīgā ir daudzgadīgs lakstaugs augumā 30-100cm,
ar ložņājošu, sazarotu sakneni. Tam ir pāris, gandrīz stāvi, sazaroti, kaili,
rievoti stublāji, ar dobiem samezglojumiem. Lapas saliktas, nepāra plūksnainas
saliktas lapas, augšējās sēdošas. Ziedi zigomorfi (nepareizi), izvietoti
čemurveida ziedkopā.
Auglis- pupiņa, kuras nobriestot sadalās daiviņās. Gaismas
mīlošs, salturīgs (<33C), sausuma izturīgs augs. Zied maijā- augustā, sēklas
sāk nobriest ar jūniju.
Der ņemt vērā, ka mainīgā vainadzīte ir indīgs augs. Tāpēc
ievākt augu, augļus un sēklas vajag uzmanīgi, turklāt, sēklas ir izteikti
toksiskas. Augu ievāc maijā- augustā. Sānu dzinumus ar augļiem griež, atdala
augļu kātiņus, izžāvē. Augļus nokuļ un seklas sijā caur sietu.
Lakstus ar ziediem ievāc maijā- augustā. Griež virszemes
daļu, attīra no sažuvušām daļām. Tad smalki sagriež un klāj uz žāvēšanas sieta
(3-5cm) biezumā, žāvē labi vedināmā telpā, aizsargātus no saules. Drogu
nepieciešams bieži maisīt, līdz tā pilnīgi izžūst. Iegūto drogu uzglabā maisos,
ne ilgāk par vienu gadu.
Mainīgā vainadzīte satur glikozīdu koronilīnu,
pseudokumarīnu, miecvielas, askorbīnskābi ) līdz 27,5mg% uz svaigu augu masu),
karotīnu (2.6-10.6mg%). Ziedos atrasts ēteriskā eļļa (0,16%) un alkaloīdu
pēdas. No sēklām izgūti sirds glikozīdi: koronizīds, koronilīns. Turklāt sēklās
ir ogļhidrāts stahiozi, augu taukus, piesātinātās taukskābes, urīnskābi. Laksi
un sēklas satur slāpekļa savienojumus, tanīnus, kumarīnus, miecvielas,
flavonoīdus, organiskās skābes, kateīnus, vitamīnu C, galaktozi,
fenolkarbonātskābes, antociānus u.c.
Ārstnieciskā nozīme
Mainīgās vainadzītes ārstnieciskās īpašības izpētītas ir
nepietiekami. Taču ir zinās, ka augs iedarbojas antibakteriāli un hemostatiski.
Sēklās esošais sirds glikozīds koronizīds, iedarbojas labvēlīgi uz sirds
darbību. Augs arī ir labs urīna dzenošs līdzeklis un palīdz tikt galā ar tūsku.
Tautas medicīnā arī izmanto šo augu. No auga lakstiem gatavo
nostādinājumus, novārījumus, kuri iedarbojas urīna dzenoši un rada
hemostatistisku iedarbību, turklāt normalizē arī sirds darbību. Auga preparātus
izmanto, lai ārstētu plaušu tuberkulozi, diatēzi, ascītu, kolītus, gastroptozi,
drudzi, dizentēriju, ļaundabīgus audzējus (nomāc šūnu attīstību).
Tautas medicīnā novārījumu lieto, lai ārstētu slimības,
kuras rodas no pārlieku lielu smagumu celšanas (kuņģa noslīdēšana), asiņaina
caureja un kuņģa slimības. Svaigu zāli sasmalcina homogēnā putriņā un liek uz
ādas traumām, brūcēm, griezumiem arī, kā asiņošanu apturošu līdzekli.
Augu virszemes daļas novārījumus un nostādinājumus, lieto,
kā tējas, pret sirds nervozitāti, kuru pavada asmātiskas lēkmes. Tautas
medicīnā mainīgās vainadzītes nostādinājumu lieto, kā tūskas noņemošu līdzekli-
locītavu slimību gadījumā, īpaši pēdas un ceļa locītavas. Auga spēju
iedarboties uz asinsvadiem, ļauj to pielietot ateroskrelozes gadījumā.
No augļiem un sēklām, kompleksi ar citiem ārstniecības
augiem, gatavo efektīvus preparātus, lai ārstētu dažādas saslimšanas. Piemēram,
lai aktivizētu sirds darbību un novērstu aritmiju, lietoja mainīgās vainadzītes
sēklas, kopā ar vilkābeles augļiem.
Fitoterapeiti uzskata, ka mainīgās vainadzītes preparāti ir
spējīgi uzlabot smadzeņu asinsriti, tad ir lietderīgi pievienot arī kalnu
arnikas drogu.
Tautā sen pamanīja šī auga kardiostimulējošo darbību. Pēc
mainīgās vainadzītes nostādinājuma lietošanas, sirdzējs ātri vien sajūt kopējā
stāvokļa uzlabošanos, īpaši sirds rajonā. Šie preparāti ir efektīvi sirds
radītu tūsku gadījumā, mazinās elpas trūkums un palielinās urīna izdale.