- angliski: rosebay Willowherb
- vāciski: Schmalblättriges Weidenröschen
- zviedru: mjölkört
- igauņu: ahtalehine põdrakanep
- lietuviešu: siauralapis gaurometis
- krievu: Иван-чай
Cilvēki mēdz interesēties, kamdēļ šo augu tieši
sauc par ugunspuķi, ne kā pareizāk to būtu dēvēt par kipreju. Viss ir ļoti
vienkārši, šis augs ļoti labi aug vietās, kur ir bijusi uguns un uz augsnes
palikušas ogles un pelni.
Ugunspuķe ir daudzgadīgs, liela auguma augs
(50-180cm). Tai ir resna ložņājoša sakne parasti līdz 1m gara, stublājs cilindrisks,
maz sazarots un stipri lapots. Lapas lancetveidīgas, garumā no 5 līdz 12cm,
platumā 0,7-2cm ar izteiktu dzīslojumu, virspusē lapa ir tumši zaļas un apakšā
zaļganas. Augam lieli ziedi (līdz pat 3cm diametrā), izteikti rozā, purpura vai
lillā krāsā, ļoti retos gadījumos mēdz būt arī balti. Interesanti ir tas, ka
šim augam ziedi atveras katru rītu no 6-7 rītā.
Sēklas augam veidojas garās (5-9cm) pākstīs, ar
iegarenām sēklām, kuras ir pārklātas ar pūku- lai tās vējš vieglāk spētu izsēt.
Augs zied no jūlija beigām līdz augusta vidum, retāk līdz septembrim.
Ārstnieciskam nolūkam ievāc ugunspuķes lapas un
ziedus. Literatūrā bieži tiek aprakstīts, ka ievākt nepieciešams ziedēšanas
laikā, taču es, pēc savas pieredzes varu droši ieteikt ievākt pirms ziedēšanas-
tuvāk Vasaras Saulstāvjiem (Līgo).
Ievāktos ziedus ieteicams žāvēt uz sietiem, ēnainā
un labi veidināmā telpā. Tālāk tos var lietot, kā jeb kuru tēju.
Ievāktās lapas gan ieteicams sākotnēji mazliet
savītināt, tad savirpināt starp plaukstām, lai no tām iznāk sula un likt
fermentēties uz vismaz 12h (>25C). Fermentāciju var veikt dažādi, citi
iesaka pārklāt lapas vienkārši ar slapju audumu, es pats, parasti, tās
sakrāmēju lielākā traukā un pārvelku pāri ar pārtikas plēvi. Lapas
fermentējoties sāks izdalīt patīkamu augļu aromātu, tas ir tas mirklis, kad tās
var likt jau žāvēties- šeit jābūt sevišķi uzmanīgam, lai panāktu melnās tējas
efektu, tad parasti žāvē 100C temperatūrā, taču tas ietekmēs arī auga vērtību,
tāpēc es ieteiktu nepārsniegt 35-60C temperatūru. Uzglabā tēju sausā vietā-
koka traukos, stikla traukos vai auduma maisiņos.
Darbības veids | Optimālā temperatūra (pieļaujamā) | Iedarības laiks |
Viegla fermentācija* | 37C (24-45C) | 3-6h |
Vidēja fermentācija** | 37C (24-45C) | 6-24h |
Stipra fermentācija*** | 37C (24-45C) | 24-48h |
Fermentācijas apturēšana | 90C | 2h |
Žāvēšana | 35-60C | Līdz izžūst |
Karamelizācija**** | 130C | 0.5h |
Tējas nobriedināšana***** | 15-30C | >30 dienas |
* vieglas fermentācijas rezultātā tiek panākta tējas maiga garša un spēcīgs aromāts.
** vidējas fermentācijas laikā mazinās aromāts, taču tēja iegūst mazliet savelkošu garšu.
***stipras fermentācijas laikā tiek spēcīgi samazināts tējas aromāts un iegūta savelkoša un mazliet pat skābena garša. Izmantojot dziļo fermentāciju ir jārēķinās, ka tēju var sabojāt- tā var sākt pelēt un sarūgstot kļūs negaršīga.
****karamelizācija tējai piešķir īpatnu garšu un aromātu, izdzenot no auga visus cukurus un tos sakamerilizējot. Šis process ir nedraudzīgs augam, taču piešķir tējai īpatnējas garšas īpašības.
*****tējas nobriedināšana ir kā noslēdzošais process tējas sagatavošanā. Tējai ižūstot to ber kokvilnas vai lina auduma maisā un liek to kartona kastē. Ieteicams, maisu nepresēt, taču uzpildot to sakratīt, lai tēja blīvāk sasēžās. Kasti novieto tumšā, sausā un no smakām brīvā, siltā vietā (istabas temperatūra). Tēja ienāksies un iegūs pilnvērtīgu aromātu, jo tajā nonāks vides mitrums un turpināsies dažādi ķīmiski procesi.
Rudenī var ievākt arī ugunspuķes saknes. Saknes
žāvē 65-70C.
Ugunspuķes ziedus un lapas var uzglabāt 2 gadus,
saknes 3 gadus.
Ugunspuķes lapās un saknēs ir atrastas daudz
miecvielas (līdz 20%), gļotvielas (līdz 15%), flavonoīdi, pektīni, alkaloīdi,
askorbīnskābe (līdz 338mg%, kas ir trīs reizes vairāk, kā apelsīna augļos),
cukuri, organiskās skābes, minerālie sāļi (dzelzs 23mg%, mangāns 16mg%,
bors 6mg%, varš 2,3mg%, niķelis un titāns līdz 1.3mg%, molibdēns 0.44mg%). Auga
saknēs nav tanīnu un mazāks gļotvielu saturs.
Ārstnieciskā nozīme
Pateicoties augā esošajām miecvielām un
gļotvielām, augam piemīt savelkošas, brūču dziedējošas, pretiekaisuma un
pārklājošas īpašības.
Ir gadījumi, kad ugunspuķes lapas žāvē bez fermentēšanas,
te der atcerēties, ka veselām lapām ir mazāka pretiekaisuma iedarbība, kā lapām
kuras ir sasmalcinātas. Tas saistās ar tanīnu un gļotvielu kombinēto iedarbību.
Augam piemīt arī nomierinoša, pret drudža un pret
sāpju iedarbība. Ugunspuķi saturošie preperāti ir maztoksiksi.
Ugunspukēs lapas lieto galvas sāpju, vielmaiņas
problēmu un kuņģa čūlas gadījumā (efektīvāk, ja aplej ar karstu ūdeni ziedus un
dzer kā tēju). Svaigas auga lapas var saberzt putriņā un likt klāt pie brūcēm,
kas ātri tām ļaus aizvilkties viet. Lapu novārījumus lieto, lai ārstētu
skrufulozi, kuņģa slimības un pielieto arī kā miega zāles. Tā palīdzēs arī
ausu, kakla un deguna iekaisuma gadījumā.
Ugunspuķes tēja ir visnotaļ efektīvs līdzeklis,
priekšdziedzera adenomas gadījumā. Ugunspuķes ūdens vai spirta ekstrakts
spēcīgi palīdz pret iekaisumu un iedarbojas atveseļojoši uz asām un hroniskām
prostatas saslimšanām, adenomu, olnīcu iekaisumu un hroniska urīnpūšļa
iekaisumu. Kā arī ieteicama, kā nekaitīga terapija pēc priekšdziedzera operācijām.
Arī dermotoloģijā šis augs tiek pielietots
visnotaļ plaši. Ar to ārstē psoriāzi, kašķi, neirodermatītu, ekzēmas, niezes un
spazmas, ko raisa alerģiskas ādas saslimšanas- īpaši bērniem. Ar ugunspuķes
pulveri var droši apbērt čūlas un brūces.
Interesants fakts ir arī tas, ka šo augu var
lietot arī pārtikā- jaunie dzinumi un lapas tiek izmantotas salātos, zupās arī
kā garšviela pie gaļas ēdieniem. Arī saldos sakneņus- svaigus un vārītus,
žāvētus un ceptus var izmatot līdzvērtīgi kafijai. Kaukāzā no saknes taisa
miltus un cep maizi, kā arī gatavo spirtotus dzērienus. Ugunspuķe ir lielisks
medus nesējs augs. Un, protams, fermentētas un žāvētas lapas lieto kā tēju.
Tautas medicīnā ugunspuķes tēju lietot kolīta,
gastrīta, kuņga un divpadsmit pirkstu zarnas čūlas, galvas sāpju un bezmiega,
asiņošanas, mazasinības, akūtu respirātoro slimību gadījumā. To pielieto arī
lai skalotu kaklu angīnas gadījumā, mazgā brūces, čūlas un izgulējumus.
Svaigas, sasmalcinātas lapas var izmantot
kompresēm uz ilgi nedzīstošā un pūžņojošām brūcēm. Tautas medicīnā ugunspuķi
izanto arī lai ārstētu gonoreju un sifilisu. Ugunspuķes tēja (īpaši
fermentēta), tiek izmantota lai ārstētu epilepsiju, alkoholiķu psihozi,
mazasinību, kā mīkstinošu un sviedrējošu saaukstēšanās slimību gadījumā, kā arī
tas ir labs līdzeklis visa veida ļaundabīgu audzēju ārstēšanai.