• angliski: rosebay Willowherb
• vāciski: Schmalblättriges Weidenröschen
• zviedru: mjölkört
• igauņu: ahtalehine põdrakanep
• lietuviešu: siauralapis gaurometis
• krievu: Иван-чай

Cilvēki mēdz interesēties, kamdēļ šo augu tieši sauc par ugunspuķi, ne kā pareizāk to būtu dēvēt par kipreju. Viss ir ļoti vienkārši, šis augs ļoti labi aug vietās, kur ir bijusi uguns un uz augsnes palikušas ogles un pelni.

Ugunspuķe ir daudzgadīgs, liela auguma augs (50-180cm). Tai ir resna ložņājoša sakne parasti līdz 1m gara, stublājs cilindrisks, maz sazarots un stipri lapots. Lapas lancetveidīgas, garumā no 5 līdz 12cm, platumā 0,7-2cm ar izteiktu dzīslojumu, virspusē lapa ir tumši zaļas un apakšā zaļganas. Augam lieli ziedi (līdz pat 3cm diametrā), izteikti rozā, purpura vai lillā krāsā, ļoti retos gadījumos mēdz būt arī balti. Interesanti ir tas, ka šim augam ziedi atveras katru rītu no 6-7 rītā.

Sēklas augam veidojas garās (5-9cm) pākstīs, ar iegarenām sēklām, kuras ir pārklātas ar pūku- lai tās vējš vieglāk spētu izsēt. Augs zied no jūlija beigām līdz augusta vidum, retāk līdz septembrim.

Ārstnieciskam nolūkam ievāc ugunspuķes lapas un ziedus. Literatūrā bieži tiek aprakstīts, ka ievākt nepieciešams ziedēšanas laikā, taču es, pēc savas pieredzes varu droši ieteikt ievākt pirms ziedēšanas- tuvāk Vasaras Saulstāvjiem (Līgo).

Ievāktos ziedus ieteicams žāvēt uz sietiem, ēnainā un labi veidināmā telpā. Tālāk tos var lietot, kā jeb kuru tēju.

Ievāktās lapas gan ieteicams sākotnēji mazliet savītināt, tad savirpināt starp plaukstām, lai no tām iznāk sula un likt fermentēties uz vismaz 12h (>25C). Fermentāciju var veikt dažādi, citi iesaka pārklāt lapas vienkārši ar slapju audumu, es pats, parasti, tās sakrāmēju lielākā traukā un pārvelku pāri ar pārtikas plēvi. Lapas fermentējoties sāks izdalīt patīkamu augļu aromātu, tas ir tas mirklis, kad tās var likt jau žāvēties- šeit jābūt sevišķi uzmanīgam, lai panāktu melnās tējas efektu, tad parasti žāvē 100C temperatūrā, taču tas ietekmēs arī auga vērtību, tāpēc es ieteiktu nepārsniegt 35-60C temperatūru. Uzglabā tēju sausā vietā- koka traukos, stikla traukos vai auduma maisiņos.

* vieglas fermentācijas rezultātā tiek panākta tējas maiga garša un spēcīgs aromāts.

** vidējas fermentācijas laikā mazinās aromāts, taču tēja iegūst mazliet savelkošu garšu.

***stipras fermentācijas laikā tiek spēcīgi samazināts tējas aromāts un iegūta savelkoša un mazliet pat skābena garša. Izmantojot dziļo fermentāciju ir jārēķinās, ka tēju var sabojāt- tā var sākt pelēt un sarūgstot kļūs negaršīga.

****karamelizācija tējai piešķir īpatnu garšu un aromātu, izdzenot no auga visus cukurus un tos sakamerilizējot. Šis process ir nedraudzīgs augam, taču piešķir tējai īpatnējas garšas īpašības.

*****tējas nobriedināšana ir kā noslēdzošais process tējas sagatavošanā. Tējai ižūstot to ber kokvilnas vai lina auduma maisā un liek to kartona kastē. Ieteicams, maisu nepresēt, taču uzpildot to sakratīt, lai tēja blīvāk sasēžās. Kasti novieto tumšā, sausā un no smakām brīvā, siltā vietā (istabas temperatūra). Tēja ienāksies un iegūs pilnvērtīgu aromātu, jo tajā nonāks vides mitrums un turpināsies dažādi ķīmiski procesi.

Rudenī var ievākt arī ugunspuķes saknes. Saknes žāvē 65-70C.

Ugunspuķes ziedus un lapas var uzglabāt 2 gadus, saknes 3 gadus.

Ugunspuķes lapās un saknēs ir atrastas daudz miecvielas (līdz 20%), gļotvielas (līdz 15%), flavonoīdi, pektīni, alkaloīdi, askorbīnskābe (līdz 338mg%, kas ir trīs reizes vairāk, kā apelsīna augļos), cukuri, organiskās skābes, minerālie sāļi (dzelzs 23mg%,  mangāns 16mg%, bors 6mg%, varš 2,3mg%, niķelis un titāns līdz 1.3mg%, molibdēns 0.44mg%). Auga saknēs nav tanīnu un mazāks gļotvielu saturs.

Ārstnieciskā nozīme

Pateicoties augā esošajām miecvielām un gļotvielām, augam piemīt savelkošas, brūču dziedējošas, pretiekaisuma un pārklājošas īpašības.

Ir gadījumi, kad ugunspuķes lapas žāvē bez fermentēšanas, te der atcerēties, ka veselām lapām ir mazāka pretiekaisuma iedarbība, kā lapām kuras ir sasmalcinātas. Tas saistās ar tanīnu un gļotvielu kombinēto iedarbību.

Augam piemīt arī nomierinoša, pret drudža un pret sāpju iedarbība. Ugunspuķi saturošie preperāti ir maztoksiksi.

Ugunspukēs lapas lieto galvas sāpju, vielmaiņas problēmu un kuņģa čūlas gadījumā (efektīvāk, ja aplej ar karstu ūdeni ziedus un dzer kā tēju). Svaigas auga lapas var saberzt putriņā un likt klāt pie brūcēm, kas ātri tām ļaus aizvilkties viet. Lapu novārījumus lieto, lai ārstētu skrufulozi, kuņģa slimības un pielieto arī kā miega zāles. Tā palīdzēs arī ausu, kakla un deguna iekaisuma gadījumā.

Ugunspuķes tēja ir visnotaļ efektīvs līdzeklis, priekšdziedzera adenomas gadījumā. Ugunspuķes ūdens vai spirta ekstrakts spēcīgi palīdz pret iekaisumu un iedarbojas atveseļojoši uz asām un hroniskām prostatas saslimšanām, adenomu, olnīcu iekaisumu un hroniska urīnpūšļa iekaisumu. Kā arī ieteicama, kā nekaitīga terapija pēc priekšdziedzera operācijām.

Arī dermotoloģijā šis augs tiek pielietots visnotaļ plaši. Ar to ārstē psoriāzi, kašķi, neirodermatītu, ekzēmas, niezes un spazmas, ko raisa alerģiskas ādas saslimšanas- īpaši bērniem. Ar ugunspuķes pulveri var droši apbērt čūlas un brūces.

Interesants fakts ir arī tas, ka šo augu var lietot arī pārtikā- jaunie dzinumi un lapas tiek izmantotas salātos, zupās arī kā garšviela pie gaļas ēdieniem. Arī saldos sakneņus- svaigus un vārītus, žāvētus un ceptus var izmatot līdzvērtīgi kafijai. Kaukāzā no saknes taisa miltus un cep maizi, kā arī gatavo spirtotus dzērienus. Ugunspuķe ir lielisks medus nesējs augs. Un, protams, fermentētas un žāvētas lapas lieto kā tēju.

Tautas medicīnā ugunspuķes tēju lietot kolīta, gastrīta, kuņga un divpadsmit pirkstu zarnas čūlas, galvas sāpju un bezmiega, asiņošanas, mazasinības, akūtu respirātoro slimību gadījumā. To pielieto arī lai skalotu kaklu angīnas gadījumā, mazgā brūces, čūlas un izgulējumus.

Svaigas, sasmalcinātas lapas var izmantot kompresēm uz ilgi nedzīstošā un pūžņojošām brūcēm. Tautas medicīnā ugunspuķi izanto arī lai ārstētu gonoreju un sifilisu. Ugunspuķes tēja (īpaši fermentēta), tiek izmantota lai ārstētu epilepsiju, alkoholiķu psihozi, mazasinību, kā mīkstinošu un sviedrējošu saaukstēšanās slimību gadījumā, kā arī tas ir labs līdzeklis visa veida ļaundabīgu audzēju ārstēšanai.

Nav ieteicams lietot

Šim augam nav izteikta toksiskuma vai novērots, kad to nav ieteicams lietot. Protams, var būt individuāla nepanesamība pret kādu no auga sastāvdaļā! Kā arī nav ieteicams lietot grūtniecēm un mātēm krūts barošanas laikā.

Pārtikas nozīme

Nav daudz augu, kuri spēj mums dot pārtiku, audumu, virves, spilvenus un vēl arī medu. Šis augs ir lielisks un tēja no tā vien ir ko vērta. Tāpēc uzreiz, lūgšu, ik vienu, kas šo augu ievāc attiekties ar atbilstošu pietāti pret to un lieki tā audzes nepostīt un mēģināt saglabāt iespējami ilgi. Vismaz, Kurzemes pusē, es nevaru palielīties ar plašām šī auga audzēm. Augs vairojas ar sakņu un sēklu palīdzību, taču tas ir ārkārtīgi prasīgs pret vidi- tam patīk siltums, daudz gaismas un lai līdzās būtu maz konkurentu. Tāpēc arī ugunspuķe, jo tā, labprāt, aug vietā, kur ir bijis ugunsgrēks- tīra un gaiša vieta. Gan jau ap vasaras saulstāvjiem esat šo augu nesuši istabā, Jāņu zāles godā- tā novīst viena no pirmām, jo tai trūkst gaismas un tā iet miera periodā.

Ugunspuķes sakni lieto, kā dārzeni, bet žāvētu maļ un gatavo miltus, kurus pievieno maizei vai cep plācenīšus. No saknēm mēdz arī taisīt grādīgos dzērienus. Jaunos ugunspuķes lakstus izmanto salātos, tos cep un vāra. Tikai der zināt, ka pārtikai der tie dzinumi, kuri vēl nav atvēruši lapas, tādas mazas "palmiņas". Augot augs ne tikai paliek ciets, bet arī rūgts.

Uztura receptes

Ugunspuķes salāti

50-100 gr. jauni ugunspuķes dzinumi, 50 gr. sīpolu, 2 ēd.k. sarīvēta mārrutka, 20 gr. krējuma, ¼ citrona, sāls, pipari pēc garšas.

Jaunos dzinumus noplaucē 1-2 minūtes, notecina ūdeni un smalki sagriež. Pievieno sasmalcinātu sīpolu, mārrutkus un sāli. Samaisa ar krējumu un pievieno citronu.

Mednieku salāti ar ugunspuķi

60 gr. jaunie ugunspuķes dzinumi, 20 gr. skābenes, 1 ola, 20 gr asās mērces, sāls pēc vēlmes.

Zaļumus sasmalcina, pievieno sāli, pievieno aso mērci un izrotā ar olu.

Skābeņu zupa ar ugunspuķi

100 gr. ugunspuķes zaļumu, 100 gr. nātres, 100 gr. skābenes, 200 gr. kartupeļu, 10 gr. burkānu, 40 gr. sīpolu, 20 gr. margarīna, pusi olas, 20 gr. krējuma, sāli, garšvielas pēc vēlmes.

Zaļumus noplaucē 1-2 minūtes, notecina ūdeni, sagriež un nosautē ar taukiem. Sagrieztu burkānu un sīpolu apsautē uz pannas.  Vārošā buljonā vai ūdenī ievieto kartupeļus, pievieno zaļumus, dārzeņus un vāra līdz gatavs. 10 minūtes pirms gatavs pievieno sāli un garšvielas. Olas un krējumu pievieno pirms pasniedz.

Zupas piedeva ar ugunspuķi, skābenēm un lakaci

Svaigus ugunspuķes zaļumus, skābenes un lakaci nomazgā, notecina, smalki sagriež, samaisa ar sāli (5-10% no kopējā zaļumu masas). Uzglabā 3L burkā un uzglabā ledusskapī- izmanto, kā piedevu zupai!

Kosmētiskā nozīme

Šaurlapu ugunspuķē ir daudz vērtīgu bioloģiski aktīvu savienojumu, līdz ar to tā iedarbojas uz ādu daudzpusēji. Piemēram, šaurlapu ugunspuķes lapās ir 98-388mg% C vitamīna, turklāt citās auga daļās ir arī citi vērtīgi aktīvie savienojumi, kā polifenoli (flavonoīdi: rutīns, kvercitrīns, izokvercitrīns, izomiricitrīns un miricitrīns). Turklāt, šaurlapu ugunspuķes sēklās ir 40-45% pārtikas augu eļļas.

Šaurlapu ugunspuķē ir trīs pamata polifenolu grupas: miecvielas, fenolskābe un flavonoīdi. Pētījumos noteikts, ka šaurlapu ugunspuķes ekstrakts paaugstina ādas šūnu dzīvotspēju un nodrošina ādas foto aizsardzību.

Auga virszemes daļā esošie ellagotanīni, novērš hialuronskābes hidrolīzi- novērš atūdeņošanos un pāragru ādas novecošanu.

Un pats galvenais, šaurlapu ugunspuķē ir bioloģiski aktīva molekula- polifenols onoteīns (oenothein), kurš rada plaša spektra pretiekaisuma iedarbību, tai pat laikā šī iedarbība nav steroidālas dabas. Tieši onoteīns mazina iekaisumu un kairinājumu, kā arī palīdz sadziedēt brūces un novērš iekaisuma procesus aknes gadījumā.

Šaurlapu ugunspuķes ekstraktam piemīt pretmikrobu aktivitāte uz vairums baktēriju. Piemēram, tā aktīvais fitokomponents, miricetīna glikoronīds, nomāc pinņu un pūtīšu ierosinātājus (Propionibacterium): normālos apstākļos tās ir nekaitīgas baktērijas, taču gadījumos, kad āda ir pārsātināta ar taukiem, rodas vide kurā šīs baktērijas savairojas- rezultātā sākas iekaisums, rodas pinnes un citi aknes simptomi.

Šaurlapu ugunspuķes ekstrakts regulē ādas tauku dziedzeru darbību, tādā veidā nomācot propionu baktēriju vairošanos. Rezultātā āda kļūst veselīgāka, gludāka un samtaina. Iekaisums un pinņu daudzums samazinās.

Šaurlapu ugunspuķes ekstraktam piemīt pretiekaisuma, nomierinošs un savelkošs efekts, to izmanto, lai atbrīvotos no dažādām ādas problēmām, piemēram, lai ārstētu apdegumus, izsitumus, griezumus u.t.m.l.

Kopumā šaurlapu ugunspuķes ekstraktu kosmetoloģijā izmanto:

• Kā spēcīgu dziedējošu un pretiekaisuma līdzekli;
• Kā aizsargājošu antioksidantu līdzekli;
• Kā nomierinošu līdzekli ādai, kurai ir tendence iekaist;
• Kā antibakteriālu līdzekli.

Ar šaurlapu ugunspuķes ekstraktu var efektīvi ārstēt, gan sadzīviskus apdegumus, gan saules apdegumus, kā arī citus nemehāniskus ādas bojājumus, kuri saistās ar aktīvu iekaisuma procesu.

Šaurlapu ugunspuķes ekstraktus plaši pielieto rehabilitācijai pēc dažādām uz jaunību vērstām procedūrām (plastiskās operācijas, mezoterapija u.t.m.l.), retāk, bet tomēr pret taukaino seboreju un blaugznām.

Šaurlapu ugunspuķe ir ēdama, līdz ar to līdzeklis ir drošs, netoksisks, nekancerogēns, kurš nekairina pat stipri jūtīgu ādu. Vienīgās blaknes var rasties, ja pret augu ir individuāla nepanesamība.

Lasīt par plankumaino urlaju ->