- Angliski: Duckweed
- Vāciski: Wasserlinse
- Zviedru: andmat
- Igauņu: lemmel
- Lietuviešu: plūdena
- Krievu: ряска
Ūdens ziedi- neliela izmēra augs, kurš aug uz
ūdens virsmas, parasti uz stāvoša ūdens vai lēni tekoša. Pie mums sastopamie
ūdensziedi ir daudzgadīgi. Augs sastāv no vienas vairoglapas ar garu sakni un
sānu dzinumiem. Jaunie dzinumi veidojas, tādās taka kabatiņās (padziļinājums
auga aizmugurē), kurās ar laiku parādās arī ziedkopa. Katrā ziedkopā ir viens-
divi vīrišķie ziedi un viens sievišķais. Zieds ir unikāls, tam nav ne kauslapu,
ne ziedlapu. Ūdenszieda ziedi ir unikāli. Sēklas augam ir sakopotas maisiņā,
protams, pašas sēklas ir grūti pamanāmas, jo vienā maisiņā ir līdz 60 sēklām (
to izmērs ir tiešām sīks).
Auga forma mēdz būt dažāda, tie var būt vientuļi,
var būt arī grupās. Ir redzētas lancetveidīgas, apaļas, ieapaļas, izstieptas,
ovālas un eliptiskas auga formas. Mazajam ūdensziedam visbiežāk sastopamas
eliptiskas, plakanas plāksnītes, apmēram 5mm garumā. Trejdaivu ūdensziedam ir
lielākas lapas līdz 10mm, pie tam puscaurspīdīgas. Kuprainajam ūdensziedam,
lapas forma biežāk noapaļota vai olveida formas, garumā līdz 8mm. Atceramies,
ka kuprainais ūdens zieds ir iekļauts Latvijas sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.
Latvijā ir sastopama arī parastā spirodela, to ārstniecībā parasti nepielieto,
atšķirt var viegli- ūdensziedam ir viena sakne, spirodelai pušķītis no 3-5
saknītēm.
Gatavojoties ziedēt un ziedēšanas laikā auga lapas
paliek olīv-violetas krāsas. Ūdensziedam uz ūdens virsmas palīdz noturēties
gaisa dobumi, kuri atrodas lapiņās. Kā arī katrā lapā ir 5-7 dzīslas.
Ūdensziedus sāk ievākt vasarā. To parasti dara ar
nelielu marles “tauriņu ķeramo”. Iegūto augu skalo tekošā ūdenī un liek
žāvēties. Žāvē to izklājot uz sietiem, ēnainā un labi vēdināmā vietā.
Ūdensziedos atrasti
fitosterīni, flavonoīdi, diterpenoīdi, karotinoīdi, aromātiskās un taukskābes,
fosofolipīdi, slāpekli saturoši savienojumi un miecvielas. Tajā ir arī
polisaharīdi, sulfolipīdi, kā arī vitamīns C, E, PP un B grupas vitamīni. Augs
spēcīgi uzkrāj sevī joda un broma sāļu, kā arī fosforu, kalciju, silīciju,
magniju, varu, dzelzi un cinku.
Ārstnieciskā nozīme
Eksperimentālie pētījumi apstiprina mazā
ūdenszieda antibakteriālo un antimikotisko aktivitāti, kā arī tā antiprotozoju
iedarbību, šīs spējas piemīt arī kuprainam ūdensziedam. Mazo ūdensziedu var
pielietot, kā temperatūras mazinošu, pretiekaisuma, spēcinošu un pret helmintu
līdzekli. Tai piemīt vāja žulti dzenoša un atsāpinoša iedarbība. Mazais,
kuprainais un trīsdaivu ūdenszieds var tik pielietots arī kā diurētiķis.
Tautas dziednieki, kuri ir pētījuši šo augu tam
piedēvē arī citas īpašības. Tā palīdzot ārstēt dažādas ādas slimības un zemādas
taukaudus- karbunkulus, furunkulus, leikodermija, Vitiligo. Šis augs ir vērtīgs
arī acu slimību, imūnsistēmas, gremošanas sistēmas, endokrīnās sistēmas un
reproduktīvās sistēmas ārstēšanai. Izmantot var arī avitaminozes, infekciju un
invāziju gadījumā.
Dažādu alerģiju izraisītu slimību gadījumā, šo
augu lieto iekšķīgi pulverīša veidā. Šis pulverītis, samaisīts ar medu tiek
uzskatīs par labu urīna dzenošu līdzekli, kurš spējīgs attīrīt organismu no
toksīniem un mazināt tūskas. Augs palīdzēs arī pret galvas sāpēm. Šo augu dod
bērniem, kuri nespēj saturēt urīnu, kā arī pieaugušos, kuriem novērojamas nervu
sabrukuma pazīmes. Ar spirta izvilkumu skalo kaklu angīnas un lieto balss saišu
bojājumu gadījumā. Mazliet pasildot, to lieto pret otītu ausī. Lokāli šo
uzlējumu pielieto pret insektu kodumiem, tas ātri atbrīvo no niezes un uztūkuma,
ar to mazgā čūlas un strutojošas brūces.
Arī tautas dziednieki ar to ārstē Vitiligo (ādas
pigmentācijas bojājumi, balti plankumi). Šādam nolūkam dzer iekšķīgi ūdensziedu
nostādinājumu, kursa veidā un liek lokāli kompreses. Ūdensziedu nostādinājumi
vai novārījumi ieteicami, kā kompreses reimatisma un podagras ārstēšanai.
Homeopātijā šo augu pielieto, kā efektīvu līdzekli
pret dažādām ausu, deguna un rīkles saslimšanām- rinosīnusīts, hronisks rinīts,
faringīts, polipi un deguna atrofiski procesi. To lieto pret krākšanu, pret
puvuma garšu mutē un “skaļās” caurejas (gāzu palielinājums).