 |  |  |  |  |
 |  |
- Angliski: common Comfrey
- Vāciski: Gemeiner Beinwell
- Zviedru: vallört
- Igauņu: harilik varemerohi
- Lietuviešu: vaistinė taukė
- Krievu: окопник лекарственный
Ārstniecības tauksakne daudzgadīgs augs, 30-100cm
augumā. Viss augs ir raupji -matains. Saknenis īss, melns ar garām, sazarotām
saknēm. Stublājs spēcīgs, stāvs, vientuļš. Lapas 10-15 cm garas, secīgas,
lejpusē stipri izteikti redzams dzīslojums. Zemākās lapas ir izstiepti
olveidīgas, augšējās mīkstākas, lancetveidīgas, satuvinātas un sēdošas. Ziedi aktinomorfi,
divdzimumu, sakopotas sarežģītās ziedkopās. Ziedi krāsa mēdz būt violeta līdz
zila!
Ziedus apputeksnēt var tikai kukaiņi ar gariem
snuķīšiem. Zieda uzbūve ir uzbūvēta savdabīgi, kas piespiež kukaini ielīst
ziedā tā, lai putekšņi nonāktu uz tā galvas, ne kā ierasts uz vēdera. Auglis-
sauss, nobriestot sadalās 4 riekstveidīgās daļās. Zied sākot ar maiju līdz
jūlijam, augļi nobriest no jūlija līdz septembrim.
Oficiālajā medicīnā ārstniecības tauksakni
neizmanto, tas biežāk pazīstams tautas medicīnā un homeopātijā. Ārstnieciskam
nolūkam ievāc auga saknes, retāk lapas. Vislielākais alkaloīda- alantoīna
saturs auga saknēs ir ziemā! Alantoīns saknēs uzkrājas rudenī, kur glabājas
līdz veģetācijas sākumam. Tāpēc auga saknes ievāc vēlu rudenī vai agru pavasarī,
pirms parādās augam lapas.
Saknes izrok, attīra no zemes, ātri noskalo aukstā
ūdenī un sagriež gabalos pa 20cm. Saknes žāvē uz sietiem vai piespiedu
žāvētājos, nepārsniedzot 40C temperatūru. Uzglabā koka vai kartona kastēs 3
gadus. Vienmēr vajag aizdomāties, kāds būs tauksaknes pielietojums nākotnē,
tāpēc ka izžūstot saknes gabali paliek akmens cieti- 20cm gabali ne vienmēr ir
ērti pielietojumā.
Agrāk šis augs bija daudzu valstu oficiālās
medicīnas atzīts, vēlāk to atzina par toksisku un bīstamu. Šī auga saknes
izmantoja, kā vienu no komponentu, dažādiem pret onkoloģijas maisījumiem, kurus
izsniedza uz recepti. Šobrīd šis augs atkārtoti tiek pētīts un mēģināts atrast
risinājums, kā to varētu pielietot medicīnā- sākot no auga selekcionēšanas,
beidzot ar specifisku gatavo drogu apstrādi.
Auga ārstnieciskā iedarbība ir vienkārši
pamatojama- augs satur daudz bioloģiski aktīvo vielu. Par svarīgāko sastāvdaļu,
kamdēļ augs tiek pielietots ārstniecībā, var uzskatīt, augā esošo
alkaloīdu alantoīnu, kurš šajā augā ir lielā saturā. Saknēs tas mēdz sasniegt
līdz pat 4,27%, virszemes daļās līdz 0,5%. Turklāt auga saknes uzkrāj arī
pirolizidīna alkaloīdus: heliotridīnu, viridiflorīnu un ehinatīnu,
laziokarpīnu, simfitīnu (anadolīns), simladīnu, ehimidīnu, cinoglosofīnu
(heliosupīnu) un to N-oksīdus (ehimidīna N-oksīdu, heliosupīna (likopsamīna)
n-oksīds), 7- acetillikopsamīnu, kā arī cinoglosīnu (simfitocinoglosīnu).
Summārais augā esošo alkaloīdu saturs ir vidēji
0.19%, saknēs 0.30%. Auga saknes satur mono- un polifenolos savienojumus, kuru
starpā ir fenolkarbonātskābe un tās atvasinājumi (antihormonālie savienojumi-
litospermskābe, kā arī hidrokanēļskābe, hlorogēnskābe, neohlorogēnskābe,
kafijskābe, rozmarīnskābe), polisaharīdi (gļotvielas, pektīni, hemiceluloze A,
hemiceluloze B, brīvās fruktozes un glikozes pārpalikumi- līdz 29%),
fitosterīni (beta-sitosterīns, stigmasterīns, triterpēna spirts izobauerenols
(glukozes veidā)), steroīdie saponīni, miecvielas no pirokatehīnu grupas (līdz
2,4%), aminoskābes (no 1- 3% asparagīna), karotīna pēdas (0,063%), kā arī
pirokatehīnu tanīni (4-6,5%), galskābe un digalskābe, gumijvielas, sveķi,
ēterisko eļļu pēdas, ciete, inulīns, iridoīdi, holīns, monoterpentīnu
glikozīdi, kumarīni.
Ārstnieciskā nozīme
No saknes spirta izvilkuma izgūti triterpēnu saponīni
un oleīnskābes glikozīdu atvasinājumi.
Ārstniecības tauksaknes preparāti, galvenokārt,
iedarbojas, kā brūču dziedējoši un pretiekaisuma līdzekļi pastiprinot
reparatīvo reģenerāciju audos. Tauksaknes sakņu novārījums stimulē audu
reģenerāciju traumatisku bojājumu un apdeguma gadījumā, 5-10% ziede efektīvi
paātrina neinficētu brūču sadzīšanu. Brūču dziedējošo efektu veicina augā
esošais, biogēnais amīna alantoīns. Tam piemīt reģenerācijas veicinošas,
keratoplastiskas un, iespējams, pret audzēja īpašības. Kaut arī valda uzskats,
ka pretaudzēju īpašības nodrošina augā esošie alkaloīdi no pirolizidīna grupas,
tieši laziokarpīns. Pretiekaisuma īpašības saistās ar rozmarīnskābes klātbūtni.
S. officinale saknes ekstrakts satur alantoīnu un fenolskābes (piem., rozmarīnskābes, p -hidroksibenzoskābes, kafijas, hlorogēna un p-kumarskābes), un tam piemīt ievērojama antioksidanta iedarbība, turklāt tam ir pozitīva ietekme uz cilvēka ādas fibroblastiem.
Novārījums samazina arī arteriālo spiedienu,
stimulē elpošanas centru, kā arī pastiprina zarnu un dzemdes muskulatūras
saraušanos- pateicoties cinoglossofīna, (heliosupīns), kurš atrodams saknēs.
Pateicoties polifenolskābju klātbūtnei, īpaši oksidēto litospermskābes
polimēriem, augam tiek piedēvēta antigonadotropiska aktivitāte. Pierādīts arī,
ka oksidētās litospermskābes produktam piemīt hipoglikēmiskas īpašības.
Tauksaknes preparātiem piemīt izteikta imunstimulējoša iedarbība.
Ārstniecības tauksaknes preparāti ir efektīvi muguras augšējo un apakšējo sāpju, gonartrozes (ceļa locītavu deformējošā artroze) ārstēšanai, pat ir konstatēta mērena tauksaknes krēma efektivitāte osteoartrīta gadījumā. Mazina sāpes, pietūkumu un veicina audu reģenerāciju. Izmantojama arī sastiepumu un sasitumu gadījumā. Tauksakne ir izmantojama arī tendonīta (tendinīta), kukaiņu kodumu, mastīta, lūzumu ārstēšanā. Vēsturiski ārstniecības tauksakni izmanto, lai ārstētu podagru, čūlas, gastrītu, hematomas un tromboflebītu.
Dažādā literatūrā tiek pieminēts, ka auga
izvilkumi ir spējīgi iedarboties pret fitopatogēnām sēnīšu saslimšanām. Tas
saistās ar fenolu savienojumus saturu tauksaknes saknē.
Taču, lai arī augs ir ar daudzām ārstnieciski
vērtīgām īpašībām, tā preparātus, kas paredzēti iekšķīgai lietošanai, tika
noņemti no ražošanas. Tas ir pamatojams ar to, ka auga saknes satur
pirolizidīna grupas alkaloīdus, kuri ir atzīti par toksiskiem, mutagēniem un ar
kancerogēnu efektu.
Tautas medicīnā ārstniecības tauksaknes īpašības
pielieto visnotaļ plaši, īpaši kaulu slimību gadījumos- lūzumi, sasitumi,
izmežģījumi, amputētu ekstremitāšu gadījumā.
Auga saknes novārījumu uz piena, lieto iekšķīgi,
kā pretiekaisuma līdzekli, elpceļu slimību, arī plaušu tuberkulozes gadījumā.
Ārīgi ūdens novārījums, lieto, lai veicinātu dzīšanas procesus lūzumu, brūču un
sasitumu gadījumos.
Tauksakni pielieto arī diarejas gadījumā, kā
savelkošu līdzekli.
To lieto arī pulvera veidā
un no auga iegūst arī svaigu sulu, kuru pielieto, kā asiņošanas apturošu
līdzekli- ārīgi, komprešu veidā. Radikulīta, išiasa gadījumā ierīvē sāpošās
vietas ar spirta izvilkumu. No lapām pagatavo novārījumu, lai skalotu sieviešu
sistēmu, sēnīšu vaginīta gadījumā.