• angliski: greater Celandine
• vāciski: Großes Schöllkraut
• zviedru: skelört
• igauņu: harilik vereurmarohi
• lietuviešu: didžioji ugniažolė
• krievu: чистотел большой

Lielā strutene ir daudzgadīgs augs. Tai ir īss saknenis un resna, sazarota, stabveida sakne, sarkani brūns no ārpuses un dzelteni oranžs iekšpusē. Stublājs augam ir rievots, augumā no 90-110cm, augšpusē sazarots, taisns, apakšā kails vai maz sazarots, ar lapām.

Pie saknes lapas ir uz īsiem kātiņiem, nereti nolaistas, augšējās- secīgas, sēdošas. Stublāja, saknes un sakneņa viducī ir sulu dziedzeri, kuri, nolaužot augu vai to nogriežot sāk izdalīt dzelteni oranžu sulu.

Ziedi savākti pa 4-8 gabaliem, vienkāršā vairoga ziedkopā. Ziedi zeltaini dzelteni ar četrām ziedlapiņām, regulāras formas, garumā 8-16mm. Lielā strutene zied maijā un jūnijā, taču nereti ziedēšana var turpināties līdz pat septembrim. Augļi nobriest sākot ar augustu līdz oktobrim.

Auglis- daudzsēklu, pāksts veidīga kārbiņa, līdz 5cm gara. Sēklas, melni- brūnas vai spīdīgi melnas, olveidīgas, nelielas (1-2mm), ar baltu piedēkli.

Lielā strutene ir spējīga mainīt savu ierasto izskatu, tieši saistīti ar vietu, kurā tā aug.

Der zināt! Augs ir indīgs!

Ārstnieciskām vajadzībām tiek izmantota lielās strutenes visa virszemes daļa, kuru ievāc ziedēšanas laikā. Ievācot augu, griež auga augšējo daļu, bez rupjiem stublājiem. Augu nepieciešams žāvēt paātrināti, labi vēdināmās telpās, vai piespiedu žāvētājos 50-60C temperatūrā. Žāvējot drogas laiku pa laikam apmaisa.

Ārstnieciskā nozīme

Daudzās pasaules valstīs Lielā strutene ir oficiāls medicīnā atzīts augs.

Daudzās farmakoloģijas rūpnīcās izmanto lielās strutenes sakneni vai auga sulu, to izspiežot un fermentējot. Pie labiem klimatiskajiem apstākļiem, augu var ievākt 2-3 reizes sezonas laikā.

Lielā strutene satur alkaloīdus ( apmēram 20), virszemes daļā to ir 1-2%, saknenī 2-4%. Starp alkaloīdiem īpaši izceļ helidonīnu, homohelidonīnu, protopīnu, oksihelidonīnu, berberīnu, metoksihelidonīnu, sangvinarīnu, sparteīnu, helilutīnu un heleritrīnu.

Augā atrasti arī saponīni, flavonoīdi, organiskās skābes (helidonskābe, citronskābe, dzintarskābe), vitamīns A (karotīns), askorbīnskābe, ēteriskā eļļa.

Sulā atrasti alkaloīdi, terpenoīdi un augu tauki (līdz 40%); sēklās augu tauki ir 40-80% un lipāzas ferments.

Galvenā lielās strutenes iedarbība ir pretiekaisuma (baktericīda) īpašība. Lietojot strutenes preparātus zūd nieze, tiek veicināta erozēto virsmu epitelizācija, samazinās ādas bojātos reģionos infiltrācija.

Lielās strutenes alkaloīdiem piemīt farmakoloģiskas īpašības. Helidonīns rada spazmolītisku, sāpju remdējošu, nomierinošu, hipotenzīvu un bradikardisku iedarbību, rada pulsa samazināšanos un pazemina arteriālo asins spiedienu.

Alkaloīds sangvinarīns pēc farmakoloģiskām īpašībām rada vāju psihotropu efektu, līdzvērtīgu strihnīnam, radot nervi sistēmas uzbudinājumu, bet lielās devās rada nervu sistēmas paralīzi, palielina zarnu peristaltiku un siekalu izdali, lokāli izraisa kairinājumu ar sekojošu anestezējošu efektu.

Homohelidonīns un protopīns rada morfijam līdzīgu un anestezējošu efektu. Starp citu, homohelidonīns ir drudzi radoša inde, kurš rada uzbudinājuma un drudža efektu.

Protopīns mazina veģetatīvās nervu sistēmas reakciju un rada tonizējošu efektu uz dzemdes gludo muskulatūru. Heleritrīns rada lokāli kairinošu efektu.

Lielo struteni saturoši preparāti ir spējīgi nomākt herpes vīrusu un encefalītu, pateicoties tam ka tiek bloķēta proteīnu sintēze vīrusa garozā. Augā esošie alkaloīdi ir efektīvāki, par daļu farmācijā pieejamām antibiotikām. Homohelidonīns un heleretrīns iedarbojas bakterostatiski, attiecībā pret zelta stafilokoku un mazina tuberkulozes nūjiņas attīstību. Sangvinarīns iedarbojas uz stafilokoku un dažām grampozitīvām baktērijām, helidonīns iedarbojas uz zelta stafilokoku un dažām Sibīrijas mēra formām.

Lielās strutenes alkaloīdi ir ņemti par pamatu, lai radītu kombinētus preparātus ar bakterostatisku iedarbību uz gramnegatīvām un grampozitīvām baktērijām, rauga sēnītēm un trihomonām, kuru izmanto arī, lai ārstētu stomatītu, stomatītu ar herpes radītām čūlām, alveolāro pioreju, ilgi nedzīstošas brūces un čūlas, trihomonu kolpītu, dzemdes kakla eroziju, kā arī lai ārstētu nervu sistēmas traucējumus, kas saistās ar saslimšanām vai traumām (poliomielītu, bērnu cerebrālās triekas).

Heleretrīnam un protopīnam piemīt pretiekaisuma aktivitāte un nomākt aknu alanīnaminotransferāzes aktivitāti.

Augam nereti tiek piedēvētas pret audzēja īpašības, taču tās ir ļoti pretrunīgas. Helidonīns, homohelidonīns un metoksihelidonīns spēj aizturēt šūnu dalīšanos, līdzīgi kā kolhicīns. Ar to parasti pamato auga pret audzēju iedarbību, ka tas bremzē audzēju augšanas ātrumu.

Alkaloīdam berberīnam piemīt pretsāpju un pretmikrobu iedarbība, pastiprina dzemdes saraušanos, samazina arteriālo asins spiedienu un pastiprina žults izdali. Kā ari berberīnam piemīt pretaudzēju aktivitāte, kuras pamatā ir elpošanas ķēdes fermentu nomākšana.

Lielās strutenes bioloģiskā aktivitāte saistās ar fermentiem- lipāzi, proteāzi un peroksidāzi. Proteāze rada dziedniecisku efektu, lai ārstētu ādas karpas. Strutenes preparāti iedarbojas tonizējoši, pateicoties flavonoīdiem un vitamīniem.

Ārēji, svaigas lielās strutenes nostādinājumu un novārījumu izmanto aplikācijām, kompresēm un vannām.

Svaigu strutenes sulu var lietot uz karpām un tās ar laiku pazudīs.

Tautas medicīnā, jau daudzus gadu simtus, auga sulu un sakneņus izmanto, lai ārstētu psoriāzi, ekzēmas, niezes, ādas tuberkulozi, vilkēdi un grūti dzīstošas brūces. Svaiga auga sula- ir ierasts līdzeklis, lai atbrīvotos no karpām, tulznām, pigmentācijas plankumiem, labdabīgiem audzējiem, kā arī tiek pielietots, lai ārstētu ādas vēzi. Strutenes nostādinājumus pielieto reimatisma, herpes un ādas slimību gadījumā.

Šobrīd medicīna lielo struteni pamatā izmanto, dažādu aknu slimību, žultspūšļa un kuņģa čūlas ārstēšanai. Auga preparātus izmanto, lai ārstētu paradontītu, hipertrofisko gingivītu, dažas acu slimības (radzenes saduļķošanos, konjuktivītu). Lielās strutenes nostādinājumu pielieto arī kā caurejas veicinošu, urīna dzenošu, sāpju mazinošu un sviedru dzenošu līdzekli.

Nav ieteicams lietot

Lielo struteni nedrīkst lietot epilepsijas, bronhiālās astmas, stenokardijas, vairums neiroloģisko sindromu gadījumā, kā arī grūtniecības un laktācijas periodā. Augs ir indīgs!

Saindēšanās notiek, lietojot augu iekšķīgi, lielās devās. Saindēšanās ar šo augu izpaužas, kā slikta dūša, vemšana, caureja, smaguma sajūta kuņģī, elpošanas centra paralīzi, reiboņiem, ģīboņiem. Ir novērotas arī alerģiskas reakcijas.

Pirmā palīdzība

Pirmā palīdzība izpaužas, kā kuņģa satura iztukšošana un tālāk jau mediķi asins sastāvā ievada pēc iespējas daudz šķidruma.

Receptes

Lielās strutenes sula

Lielās strutenes virszemes daļa tiek laista cauri sulu spiedei vai gaļas mašīnai (ieteicams lietot aizsargbrilles un resperātoru- auga garaiņi stipri kož acīs un degunā). Iegūto masu spiež caur dubultu marli, lai izgūtu sulu. Sulu lej pudelē ar hermētisku korķi, laiku pa laikam to atverot un izlaižot gāzes. Pēc 5-7 dienām sula būs pārrūgusi un to var sākt izmantot.

Sulu var sagatavot arī ziemai. Iegūto sulu ir jāsajauc ar alkoholu. Uz 1L sulu jārēķina 500ml šņabja vai 250gr. spirta.

Lielās strutenes novārījums

Lielās strutenes novārījumu lieto vannās, aplikācijās un arī skalošanai.

4ēd.k.lielās strutenes drogas aplej ar 1L ūdens, notur 10 minūtes uz mazas liesmas, katliņā ar vāciņu. Nostādina 8h un atfiltrē biezumus.

Lielās strutenes nostādinājums

1ēd.k. lielās strutenes drogas aplej ar 500ml verdoša ūdens un nostādina 4h, atfiltrē. Pēc 7 dienu lietošanas taisa pauzi uz 2 dienām. Paralēli strutenes nostādinājumam ir lietderīgi lietot rīvētu burkānu, tam pievienojot mazliet augu eļļas.

Lielās strutenes ziede

Lielās strutenes sulu vai žāvēta auga pulveri, attiecībā 1:4 jauc ar vazelīnu.

Lielās strutenes pielietošana receptēs

• ādas slimību gadījumā izmanto strutenes ziedi. Sāk ziest ap bojāto ādu un lēnām tuvojas centram. Tādā veidā samazinot ziežamo apgabalu ik dienas, līdz pilnīgai atveseļošanai.
• Inficētas brūces un čūlas var skalot ar lielās strutenes novārījumu, pēc tam apstrādāt ar strutenes pulveri vai pie brūcēm likt svaigas lapas.
• Ekzēmu gadījumā, bojāto ādas vietu ziež ar ziedi 5 reizes dienā.
• Mastīta gadījumā ziež krūšu galus ar lielās strutenes sulu (pārrūgušu) un notur 2-3 minūtes.
• Haimorīta un polipu gadījumā lielās strutenes sulu pilina degunā (pārrūgušu). 2-3 pilieni vienā nāsī un pēc 5 minūtēm otrā nāsi, kad beidz cirst. Ja sula nonāk kaklā, to drīkst norīt.
• Smaganu slimību gadījumā, ziež pārrūgušu lielās strutenes sulu uz tām pieckārtīgi (tas ir ieziež un pēc 3min. atkārto, tā 5 reizes) 2-3 reizes dienā.
• Holecistīta, holangīta, žultsakmeņu slimības gadījumā lieto lielās strutenes nostādinājumu pa 100ml 4 reizes dienā, pirms ēšanas. Kurss 2 nedēļas. Tad ievēro 2 nedēļu pauzi un var atkārtot.
• Hipertonijas un tūskas gadījumā lieto lielās strutenes nostādinājumu pa 100ml, 4 reizes dienā, 2 nedēļas. Pārtraukums arī uz 2 nedēļām.
• Sieviešu slimību gadījumā iekšķīgu (sieviešu līnijas) skalošanu veic pa 250ml, 2 reizes dienā.
• Vairogdziedzera slimību gadījumā dzer lielās strutenes nostādinājumu pa 1/2 glāzei dienā, 10-15 minūtes pirms ēšanas.
• Gremošanas trakta slimību gadījumā lieto lielās strutenes nostādinājumu pa 100ml, 4 reizes dienā. Kurs 1-2 mēneši, bez pārtraukumiem.
• Neirožu un veģetatīvās distonijas ārstēšanai lieto lielās strutenes nostādinājumu pa 1/3-1/2 glāzes, 3 reizes dienā, līdz uzlabojas kopējais veselības stāvoklis.
• Podagras un reimatisma gadījumā ziež lielās strutenes ziedi uz sāpīgajām vietām un paralēli dzer nostādinājumu pa 100ml, 3 reizes dienā.
• Hemoroīdu gadījumā ziež ar ziedi, hemoroidālos mezglus.

Ievērojiet, ka lielās strutenes preparāti nav lietojami epilepsijas gadījumā. Tāpat arī esam uzmanīgi stenokardijas, bronhiālās astmas, neiroloģisku slimību gadījumā.

Lasīt par terejdaivu sunīti ->