 |  |  |  | - |
| - |  |  |
- Angliski: stag’s-horn Clubmoss
- Vāciski: Keulen-Bärlapp
- Zviedru: mattlummer
- Igauņu: karukold
- Lietuviešu: vaistinis pataisas
- Krievu: плаун булавовидный
Vālīšu staipeknis ir daudzgadīgs augs, stipri
sazarots un dzinumi piepaceļas 10-25cm augstumā. Stublājs ir blīvi klāts lapām
,ložņājošs, garumā līdz 1,5m un vairāk. No stublāja aug piepacelti, stipri
aplapoti zari, kuri beidzās ar divām sporu vālītēm (2-5cm garumā).
Lapas sīkas, daudz, izvietotas spirālvēdīgi,
lineāras vai lineāri- lancetveidīgas formas. Katra lapa beidzās ar baltu matu
galotnē. Vālīte sastāv no sporu lapiņām, aiz kurām slēpjas pa vienam
sporofilam, kurā ir iekšā daudz sporu. Sporas ir gaiši dzeltens, samtains
pulveris, taukains pēc taustes. Sporas nobriest jūlijā- augustā.
Der zināt, ka augs ir iekļauts Latvijas sarkanajā
grāmatā, kā aizsargājams augs.
Ārstniecības nolūkam izmanto vālīšu staipekņa
sporas. Auga sporas ievāc pēc to nogatavināšanās pakāpes, sākot ar vasaras otro
pusi (no jūlija beigām līdz septembrim), kad sporu vālītes paliek dzeltenas.
Sporas ievāc agri no rīta, pirms nožuvusi rasa vai lietainā laikā. Sporu
vālītes uzmanīgi nogriež ar šķērēm un izklāj tās uz papīra. Žāvē sporas saulē,
bezvējainā laikā vai siltā telpā. Nekādā gadījumā tās nežāvē kārstās
cepeškrāsnīs, jo tās salīp un sabrūnē.
Vālīšu staipeknim nedrīkst raut sporu vālītes, jo
tādi var bojāt visu augu, tam
noraujot saknes. Šis augs
ar lielām grūtībām atjauno audzes.
Žāvēšanas procesā vālīšu staipekņa vārpiņas
atveras un no tām izbirst sporas. Sporas atdala no gružiem, tās izsijājot cauri
sietam. Ievācot vālīšu staipekni, griež tikai vālītes, jo augs vairojas arī
veģetatīvi, ar sporu palīdzību tas notiek ievērojami lēnāk. Sporu uzglabāšanas
termiņš ir neierobežots, svarīgi to ir glabāt tikai sausā vietā. Pēc žāvēšanas
pāri palikušo auga daļu, izmanto arī kā ārstniecisku līdzekli.
Vālīšu staipekņa sporas satur nežūstošus augu
taukus (<50%), kura sastāv no stearīnskābes glicerīdiem,
heksadeinol-linolskābes, palmintskābes, oleīnskābes, miristīnskābes,
arahīnskābes, likopodijskābes, dioksistrearīnskābes un tanacetskābes. Sporās ir
arī fitosterīns, proteīni un minerālie sāļi. Veģetatīvajās auga daļās ir
klavatīns, klavotoksīns, nikotīns, likopodīns, alkaloīdi, flavonoīdi, cukuri,
olbaltumvielu un citi bioloģiski aktīvie savienojumi.
Ārstnieciskā nozīme
Vālīšu staipekņa sporām piemīt urīna un žulti
dzenošas, asiņošanu apturošas, spazmolitiskas, sāpju remdējošas, pretiekaisuma
un pret drudža īpašības.
Vālīšu staipekņa sporas un virszemes daļu izsens
pielieto tautas medicīnā. Sporas lieto iekšķīgi, kā urīna dzenošu,
pretiekaisuma, asiņošanu apturošu, žulti dzenošu un spazmolītisku līdzekli.
Sporu un virszemes daļas nostādījumus un novārījumus izmanto aknu, gremošanas
rakta, augšējo elpceļu slimību ārstēšanai. Kā arī, lai ārstētu nieru un
urīnpūšļa iekaisumus, drudzi, urīna aizturi bērniem, nieru un aknu kolītu, kā
arī nierakmeņu gadījumā, kolītu, neiralģiju, reimatiskās sāpes. Ārīgi sporu
novārījumu pielieto, lai ārstētu ādas slimības (psoriāzi, furunkulus, niezošus
iekaisumus un sastrutojumus) sastrutojošas brūces un arī sasitumus. Sporas var
izmantot pulvera veidā, lai mazinātu kāju svīšanu.