 |  |  |   | - |
| - |  |
- latviski: baltā sniegpulkstenīte
- angliski: Snowdrop
- vāciski: Kleines Schneeglöckchen
- zviedriski: snödroppe
- igauniski: harilik lumikelluke
- lietuviski: baltoji snieguolė
- krieviski: подснежник белоснежный
Latvijā bieži sastopams pavasarī ziedošs krāšņumaugs. Pie mums tas tiek kultivēts un bieži sastopams, kā dārzbēglis. Svarīgi saprast, ka ne visas sniegpulkstenītes tiek izmantotas ārstniecībā un šodienā, kultivētās sugas dārzos var sastapt dažnedažādas.
Baltā sniegpulkstenīte ir daudzgadīgs amariļļu dzimtas sīpolaugs. Lapas lineāras, izkārtotas no piesaknes rozetes pa divām, platums lapai no 0.3-0.9cm). Ziedi vientuļi, atrodas ziedkāta galā. Zieds balts. Augs zied no februāra līdz nereti pat maijam (tas aukstākos gados). Auglis iegarena pogaļa.
Ārstniecībā izmanto auga sīpolus, retāk saknes un auga virszemes daļu. Sīpolus kā likums neievāc vēlākai lietošanai, tos rok un sagatavo tad, kad ir paredzēts tos lietot. Rok tikai agrā pavasarī vai vēlā rudenī. Tāpat arī auga virszemes daļu ievāc tikko augs uzzied un no tā gatavo uzreiz uzlējumus, novārījumus, nostādinājumus. Augu nežāvē vēlākai lietošanai.
Auga visās daļās ir sastopams alkaloīds galantamīns, visvairāk ir sīpolos. Alkaloīdi galantamīns līdz 0.15%, likorīns līdz 0,1%, galantīns līdz 0.3%, kopējais alkaloīdu saturs augā, neskaitot minētos, ir maksimums līdz 1,4%. Tāpat arī ir miecvielas, organiskās skābes, vitamīni un citas vielas. Auga saknēs ir atrasts galantamidīns, galantīns, likorīns. Citas vielas, kuras atrastas augā īpaši vērtīgas no ārstniecības viedokļa nav.
Ārstnieciskā nozīme
Baltā sniegpulkstenītē esošais alkaloīds galantamīns pastiprina siekalu izdali, pastiprina skeleta muskulatūras reakciju uz neiromediātoru pamata parasimpātiskajā nervu sistēmā- acetilholīns, atjauno nervu- muskulatūras caurlaidību. Tāpat arī ir zināms, ka augā esošais alkaloīds galantamīns pastiprina dzemdes gludās muskulatūras saraušanos spēju, kā arī veicina zarnu peristaltiku. Augs aktivizē gremošanas, bronhiālo un sviedru dziedzeru sekrēciju.
Tautas medicīnā ir, protams, savi novērojumi! Augu izmanto impotences ārstēšanai, kura radusies nervu “izdegšanas” rezultātā. Tautas medicīnā gatavo spirta izvilkumus no auga virszemes daļas, lai ārstētu vīriešu nespēku vai pareizāk pastiprinātu funkcionalitāti. No sniegpulkstenītes sīpoliem gatavo nostādinājumus, lai ārstētu dažādas ādas slimības (kašķi, furunkulozi), kā arī sēnīšu saslimšanas. Ar auga virszemes daļas novārījumu skalo brūces un savainojumus. Ir informācija, ka tautas medicīnā ar šo augu ārstē hipertoniju, nervu sistēmas darbības traucējumus, bezmiegu, amenoreju, dzemdes un olnīcu iekaisumus, kā arī urīnpūšļa iekaisumus, sāpes kunģī, saaukstēšanos un bronhītu. Tradicionālajā medicīnā sniegpulkstenīšu sīpolus izmanto aplikācijām, tos maļ putriņā un jauc kopā ar krējumu vai saldo krējumu un liek uz sāpošās vietas uz nakti, ar šo metodi ārstē trīszara sejas nerva iekaisumu, kā arī jostas rozi.