 |  |  |    |  |
 |  |
- Angliski: Russian Dock
- Vāciski: Gedrungener Ampfer
- Zviedru: vippskräppa
- Igauņu: hobuoblikas
- Lietuviešu: tankiažiedė rūgštynė
- Krievu: щавель конский
Liels, daudzgadīgs augs ar resnu sakneni. Raksturīgas gaiši zaļa, pelēcīgas ovāli trīssturformas piesaknes lapas ar vāju sirds formas pamatni, līdz 20cm garas un 10cm platas. Raksturīgas arī apmatotas lapas (lapas apakšpusē, dzīslojums ir īsi, bet blīvi apmatots). Ziediņi maziņi, aktinomorfi (pareizi) zaļi, divdzimuma, izvietotas blīvā piramidālā skarā. Auglis trīšķautņu riekstiņš. Zied maijā- jūnijā. Sēklas nobriest sākot no jūlija- līdz novembrim.
Ārstnieciskam nolūkam izmanto blīvās skābenes sakneņus un saknes. Pazemes auga orgānus ievāc rudenī, līdz ko ir atmirusi auga virszemes daļa. Vai arī pavasarī, līdz sākusies veģetācija (aprīlis- maijs). Sakneņus un saknes attīra no augsnes, atdala virszemes daļu, noskalo aukstā ūdenī. Ir pieļaujama apvītināšanas saulē, tad sasmalcina, sagriež resnos sakneņus gareniski un žāvē labi ventilējamās un ēnainās vietās. Piespiedu žavētājos nepārsniedz 45C.
Blīvajā skābenē ir daudz bioloģiski aktīvo vielu, tāpēc to arī izmanto ārstniecībā. Pamata bioloģiski aktīvās vielas ir antrahinoni (<4,1%), kuri atrodas brīvā veidā, kā glikozīdi. Antrahinoni blīvajā skābenē atrodas saistītā formā- oksimetilantrahinoni, kā glikozīdi: hrizofaneīns, glikofrangulaemodīns, reohrizīns, glikoaloe-emodīns un glikoreīns. Kopā ar antracēna atvasinājumiem, augā ir arī miecvielas, kuri ir katehīnu polimēri (<16% sakneņos un augļos). Sakneņos atrasti arī flavonoīdi: flavoni (kvercetīns un glikozīdi- hiperozīds, rutīns un kvercetīna flavonu biozīds- rumarīns) un leikoantocianidīni (leikoantocianidīns, leikodelfinīns, leikopelargonidīns). Sakneņos un saknēs ir arī fenolkarbonātu skābes (kafijas skābe un hlorogēnskābe), citronskābe un pienskābe, ēterisko eļļu pēdas, oksikumarīni, iridoīdi, steroīdi, sveķvielas, līdz 1,5% dzelzs organiskie savienojumi, vitamīns K, karotonoīdi, ogļhidrāti (saharoze).
Arī auga virszemes daļa ir vērtīga un bagāta ar bioloģiski aktīvām vielām. Lapās ir antracēnu glikozīdi (<0,43%), flavonoīdi (hiperīns <1,48%, rutīns), miecvielas (2-7%), askorbīnskābe (183,9 mg%), karotīns (8mg%), oksikanēļskābe (<3,31%).
Blīvās skābenes ziedos ir 2,5% ēteriskās eļļas, 2,5% rutīna, kvercetīns, cianīd-3-glikozīds, askorbīnskābe. Augļos ir atrastas miecvielas, pamatā, kā pirokatehīna un pirogallu grupas (tai skaitā glikogallīns), kā arī flavonoīdi (kvercetīns, rutīns), un askorbīnskābe.
Miecvielas (<7,36%) un askorbīnskābe (<200mg%) maksimāli uzkrājas negatavos augļos, savukārt, flavonoīdi (<1,6%) un sveķvielas (<3,5%) gatavos augļos.
Skābenēm piemīt īpašības uzkrāt visos savos orgānos skābeņu skābi un tās sāļus, pamatā skābeņskābo kāliju. Visvairāk skābeņu skābes un oksalāti ir atrodami saknēs un sakneņos (<12,95%), savukārt, brīvās skābes, auga virszemes daļā, īpaši lapās.Ārstnieciskā nozīme
Blīvās skābenes preparāti iedarbojas nostiprinoši un savelkoši. Tas saistās ar augā esošām miecvielām (tanīniem), kas raisa olbaltumvielu koagulāciju, kas stimulē aizsargkārtiņas izveidi uz zarnu sieniņām. Tas veicina sekretorās darbības samazināšanos, transsudācijas procesu nomākšanu, zarnu sieniņu aizsardzību pret kairinājumu.
Līdzīgs efekts ir vērojams, lietojot blīvās skābenes preparātus, arī apdegumu un čūlu gadījumā.
Blīvās skābenes sakneņu un sakņu preparāti, lielās devās iedarbojas caureju veicinoši, pateicoties augā esošajiem antrahinona savienojumiem. Antrahinoni stimulē resnās zarnas muskulatūras peristaltiku, un veicina fekālo masu sašķidrināšanos. Caureju veicinošais efekts parādās tikai pēc 8-12h, tāpēc šādam nolūkam augu lieto uz nakti.
Bioloģiski aktīvo vielu komplekss augā, nodrošina tā iedarbību, kā žulti dzenošs līdzeklis, antioksidants un tam piemīt hepaprotektoras īpašības. Hepaprotektoro iedarbību nodrošina antioksidantās un membrānu stabilizējošās leikoantocianidīnu un katehīnu īpašības. Turklāt, leikoantocianīdi un katehīni rada arī pretaudzēju aktivitāti.
Nostādinājumi, novārījumi un ekstrakti tiek izmantoti, lai ārstētu kolītus un enterokolītus, kā vieglu caureju veicinošu līdzekli, zarnu atonijas gadījumā. Pielieto, lai atvieglotu arī fekāliju izvadi hemoroīdu un anālās atveres trūču gadījumā.
Skābenes tiek pielietotas arī kā helmintu līdzekli un salmonelozes gadījumā, bērniem. Blīvās skābenes nostādinājumu lieto, kā pretcingas līdzekli un profilaksei, lai ārstēto hipo- un avitaminozi C, kā arī lai stimulētu žultsradi un žults izvades funkciju aknās, hepatīta, holecistīta un holangīta gadījumā. Taču, terepeitiskais efekts no blīvās skābenes monoterapijas galēna preparātiem ir vāji izteikts, tamdēļ blīvo skābeni ir vēlams lietot kopā ar citiem augiem, kā sastāvdaļu maisījumiem.
Blīvās skābenes sakņu novārījums lieliski nostrādā ārstējot alkohola radīto abstinenta sindromu. Pirmajās stundās pēc blīvās skābenes lietošanas uzlabojas pacienta stāvoklis un pašsajūta, mazinās galvas sāpes, samazinās arteriālais spiediens, zūd tahikardija, slāpes, slikta dūša, dispeptiskās parādības, sāk parādīties apetīte un uzlabojas miegs!
Brazīlijas tautas medicīnā blīvās skābenes sakņu novārījumu lieto ārīgi, lai mazinātu palielinātus limfmezglus un lieto iekšķīgi, kā pret cingas, attīrošu, temperatūras mazinošu un tonizējošu līdzekli. Indijā saknes sulu lieto zobu sāpju mazināšanai, taču sakņu pulveri- smaganu iekaisuma gadījumā; izmanto, kā zobu mazgājamo pulveri. Taizemē, lieto šo augu tvaiku vannās, lai nomierinātu acis un ārstētu čūlas. Ar blīvās skābenes sakņu sulu, Tibetas medicīna iesaka ārstēt ādas slimības.
Vidusāzijas un Tadžikistānas tautas medicīnā blīvās skābenes lapu sulu iesaka lietot, sliktas dūšas, dedzināšanas kuņģī un dzeltenās kaites gadījumā, kā arī ar to skalo kaklu angīnas un asiņojošu smaganu gadījumā.
Žāvētu augļu novārījumu lieto gastrīta un kuņģa čūlas ārstēšanai. Savukārt, novārījumu no apgrauzdētiem augļiem lieto kolīta, enterokolīta un dizentērijas ārstēšanai. Blīvās skābenes lapas, kuras ir apsmērētas ar kausētu sviestu, liek aplikāciju veidā uz brūcēm, abscesiem un augoņiem.
Ziedkopu novārijumos mazgā bērnus, kuri sirgst ar ādas slimībām un izsitumiem.
Slovāku tautas medicīnā saknes novārījumu izmanto, kā asins apturošu līdzekli, plaušu, dzemdes, kuņģa, zarnu un hemoroīdu ārstēšanai.