 |  |  |  | - |
| - |  |  |
- Angliski: Pasqueflower
- Vāciski: Küchenschelle
- Zviedru: sippa
- Igauņu:karukell
- Lietuviešu: šilagėlė
- Krievu: прострел
Silpurene ir daudzgadīgs augs ar stāvu stublāju un garu
sakneni. Augumā augs ir vidēji no 5- 40cm. Viss augs ir klāts ar apmatojumu.
Lapas atrodas uz lapu kātiem un izkārtotas piesaknes rozetē. Ziedi vientuļi,
lieli un atkarībā no sugas savā krāsā. Augs zied sākot ar aprīli un turpinās
arī maijā.
Ievāc silpureni uzmanīgi, neaizmirstot, ka auga sula ir
indīga un spēj radīt ādas apdegumus. Augu ievāc ziedēšanas laikā. Silpureni
žāvē ēnainā vietā, izklājot augu uz sietiem plānā slānī. Pēc izžāvēšanas augu
izmantot var ne agrāk, kā pēc trīs mēnešiem, savādāk augs vēl saglabās savu
indīgumu. Augu uzglabā papīra maisos ne ilgāk par trīs gadiem.
Der zināt, ka visu sugu silpurenes ir iekļautas Sarkanajā
grāmatā un to ievākšana ir aizliegta.
Silpurenes sastāvā
atrasts anemonīns, saponīni, fitoncīdi, miecvielas un sveķvielas.
Ārstnieciskā nozīme
Oficiālajā medicīnā šis augs netiek lietots un netiek
izskatīta tā perspektīva.
Tautas medicīnā visbiežāk tiek pielietota meža silpurene (Pulsatilla
patens) un pļavu silpurene (Pulsatilla pratensis). Valda uzskats, ka tam piemīt
pretiekaisuma un pretmikrobu iedarbība, sedatīvs efekts, tas mazina arteriālo
asinsspiedienu, mazina elpošanas ritmu un pulsu.
Ziedu novārījumu lieto neauglības gadījumā. Reimatisma
gadījumā ierīvē sāpošās vietas ar šī auga spirta izvilkumu. Auga nostādinājumu
izmanto, lai atsāpinātu dzemdības, ārstētu bezmiegu un pat, kā līdzekli pret
impotenci.
Augs izsens tiek pielietots arī homeopātijā, taču šī mājas
lapa par šo novirzienu informāciju nesatur.