 |  |  |  |  |
 |  |
- Angliski: red Bartsia
- Vāciski: Roter Zahntrost
- Zviedru: rödtoppa
- Igauņu: harilik kamaras
- Lietuviešu: raudonasis skėstukas
- Krievu: зубчатка обыкновенная
Viengadīgs lakstaugs, kurš izaug 15-50cm augumā. Stublājs
stāvs, ar arkveida zariem, stublājs un zari ir klāti ar blīvu, mīkstu un
piekļautu apmatojumu. Lancetveida vai lancet- lineāras lapas, garumā līdz 5cm
un platumā līdz 1cm, augšpusē smailas, gar lapas malu 3-7 truli zobiņi un
apmatojums. Nelieli, divdzimuma, divlūpu ziediņi mēdz būt sarkani, rozā vai
violetos toņos. Tie ir izvietoti pa 8-50, blīvās, vienpusējās vārpu ziedkopās.
Sakņu sistēma ir mietveida, sazarota. Izdīgstot, sēkla veido
smalku dzinumu, kurš nereti ieurbjas blakus esošā auga saknenī un saaug ar to
kopā, barojoties no tā. Auglis- izstiepta, apmatota kārbiņa ar olformas
sēkliņām.
Ārstnieciskam nolūkam izmanto auga virszemes daļu. To ievāc
mirklī, kad augs ir noziedējis- augustā sākumā. Augu griež augsnes līmenī. Augu
žāvē uz papīra vai auduma, 5-7cm biezumā, liekot uz palikņiem ēnainā un labi
vēdināmā vietā. Augu uzglabā ne ilgāk par 2 gadiem.
Parastais sārtžibulīša laksti satur iridoīdos
glikozīdus, starp kuriem ir aukubīns, odontozīds un katalpols,
fenolkarbonātskābes, līdz 3% triterpēnu saponīnus, flavonoīdus, kā luteolīns-7-o-glikozīds,
apigenīns, apigenīn-7-o-glikozīds, ap 4% miecvielas un līdz 1,5% sveķvielas, kā
arī ēterisko eļļu un nedaudz alkaloīdus. Augā atrasta arī askorbīnskābe,
karotinoīdi, dzelzs, varš, mangāns, cinks, niķelis, hroms un molibdēns.
Ārstnieciskā nozīme
Parastais sārtžibulītis ir kļuvis par pētījumu objektu
dažādās padomju laboratorijās. Uz dzīvniekiem tika pārbaudīta novārījuma,
nostādinājuma un sausā ekstrakta iedarbība. Ir noskaidrots, ka auga preparātiem
piemīt izteiktas kardiotoniskas īpašības un tas ievērojami samazina arteriālo asinsspiedienu.
Sausais ekstrakts, proporcijās 1:4000, 1:2000, 1:1000 un 1:500 visos gadījums
pastiprināja sirds saraušanās amplitūdu par 11,7-18,6% un pastiprināja sirds
ritmu par 25-50%. Nostādinājums devā 0,5gr/ kg suņiem un trušiem radija
ekstrasistola efektu.
Lielās devās preparāti nomāca kustību aktivitāti un spēju
orientēties, turklāt radīja miega efektu- tika noteikts, ka augs iedarbojas, kā
viegls trankvilizātos.
Ir noteikta, parastā sārtžibulīša, labvēlīgā iedarbība uz
žults izdali un hepatīta norisi: tas pastiprina žults radi un izdali,
aktivizējas aknu šūnu sasaiste ar ēteri, pateicoties vielmaiņas procesu
normalizācijai aknā un uzlabojas kopējais stāvoklis.
Tautas medicīnā šis augs tiek pielietots plaši. Zintnieki
iesaka šī auga virszemes daļas novārījumu un nostādinājumu lietot, sirds sāpju,
sirds asinsvadu slimību, gremošanas trakta slimību, dažādu aknu slimību un
liesas slimību gadījumā. Ar šiem preparātiem ārstē, nervu darbības traucējumus,
galvas un reimatiskās sāpes, podagru un malāriju. Parastais sārtžibulītis ir
efektīvs temperatūras mazinošs līdzeklis, dažādu infekciju slimību, tai skaitā
kuņģa infekciju un septisku stāvokļu gadījumos. To lieto arī laringīta, augšējo
elpceļu katara, bronhīta, pneimonijas un gripas ārstēšanai. Dažādu hipertonisku
slimību profilaksei arī lieto parastā šārtžibulīša nostādinājumus.
Tautas medicīnas adepti tic, ka šis augs var izārstēt
endometriozi, mastopātiju un fibromiomu. Parasto sārtžibulīti lieto
pankreatīta, hroniska hepatīta, žults ceļu iekaisuma gadījumā.