Ārstniecības salvija ir pundurkrūms, daudzgadīgs
ārstniecības augs 20-70cm augstumā, tam ir taisni stāvoši, gaiši ar apmatojumu
stublāji, pie pamatnes tie pārkoksnējas un kļūst cieti. Galos ir biezas,
matainas, kraupainas, gaiši pelēcīgi zaļas lapas ar mazliet zobainām malām.
Ziedi augam ir zili violeti, retākos gadījumos gaiši rozā un pat balti-
novietoti auga galotnītēs. Augļi- četri olveidīgi- trīsšķautņu rieksti, kuri
nobriest jūlijā- augustā.
Ārstnieciskam nolūkam ievāc auga lapas tiklīdz
augs sāk ziedēt un otro reizi septembrī. Ievāktās auga lapas žāvē uz sietiem
ēnainās un labi vēdināmās vietās, vai arī žāvētājos- te svarīgi saprast, ka
maksimālā temperatūra ir 40C, taču jo pie zemākas temperatūras žāvēsiet, jo augā
vairāk saglabāsies ēteriskās vielas.
Ārstnieciskās salvijas lapās ir 2.5% ēteriskās
eļļas, kura sastāvā ir cineols līdz 15%, linalools, alfa un beta pinēns,
barneols un tā acetāts, tujons, linalilacetāts un citi terpentīnu savienojumi.
Lapās ir arī miecvielas, vitamīni P un PP,
flavonoīdi: hispidulīns, genkvanīns, 6-metoksigenkvinīns, salvitīns, luteolīns,
6-hidroksiluteolīns, cirziliols, cinarozīds, nepetīns; alkoloīdi, miecvielas;
triterpenoīdi: ursolskābe un oleanolskābe; diterēns salvīns; fenolkarbonātu
skābes: hlorogēna, noohlorogēna, kriptohlorogēna, kafijas, rozmarīna skābes;
rūgtvielas un fitoncīdus.
Ārstnieciskā nozīme
Ārstniecības salvijas pamata īpašības saistās ar
pretmikrobu, pretiekaisuma un savelkošu īpašību. Tas ir pateicoties lapās
esošajā miecvielām un flavonoīdiem, kā arī pateicoties ēteriskām eļļām un P, PP
vitamīniem.
Pretmikrobu iedarbība vairāk saistās ar
grampozitīvām baktērijām, mazāk iedarbīga salvija ir uz gramnegatīvajiem
mikroorganismiem.
Salvijas pretiekaisuma īpašības saistās ar asins
vadu un kapilāru sieniņu caurlaidības samazināšanu, kā arī ar asins sastāva
atjaunojošām spējām. Šīs īpašības tiešā veidā ietekmē iekaisuma procesus, radot
bremzējošu ietekmi patogēnās mikrofloras dzīvot spējai.
Lietojot ārstniecības salviju iekšķīgi, tā rada
spēcinošu iedarbību uz centrālo nervu sistēmu, kā arī normalizē dzimuma
dziedzeru darbību. Augu saturošie preperāti arī rada nelielu spazmolītisku,
aknu aizsargājošu, čūlu ārstējošu, antilitogēnu iedarbību.
Ārstniecības salvijas lapu novārījumam un tējām ir
noteikta arī cukura līmeni mazinoša iedarbība, tāpēc to iesaka lietot pie
vieglām cukura diabēta formām. Auga lapās esošās rūgtvielas veicina kuņga
trakta sekrēciju.
Ar salviju jābūt ļoti uzmanīgām barojošām mātēm,
jo tā spēj apturēt laktāciju.
Ārstniecības salviju kā uzlējumu pielieto arī
ārēji, lai skalotu mutes dobumu, inhalācijām un kompresēm. Kopā ar
medikamentoziem preparātiem, fiziorefleksoterpiju un ārstniecisko vingrošanu,
augu pielieto pie dažādu locītavu saslimšanu ārstēanas. Ārstniecības salviju plaši
pielieto arī homeopātijā.
Ārstniecības salvijas spējas bija zināmas jau
izsenis. Tautas medicīnā to plaši pielietoja, lai ārstētu neauglību, kā arī
pielietoja, aizsardzībai pret mēri.
Tautas medicīnā šo augu pielietoja visnotaļ plaši.
Iekšķīgi- aterosklerozes, hipertonijas, elpceļu orgānu slimību, gremošanas
orgānu slimību, aknu, nieru, nervu sistēmas, ādas slimību, endokrīno pataloģiju
ārstēšanai, kā arī ginekoloģijā un locītavu slimību gadījumā (metaboliskie
artrīti). Ārīgi- mutes un kakla iekaisumu, gingvinīta, stomatīta, smaganu
asiņošanas, abscesa, angīnas un augšējo elpceļu katara ārstēšanai.
Vīriešiem
Salviju kopā ar pētersīļa sēklām lieto, lai ārstētu impotenci, kuru radījusi dzimumorgānu iekaisumu slimības, hipogonādismu, kurš radies iekaisuma slimību rezultātā vai traumu rezultātā.
Kopā ar citiem augiem, salviju izmanto, lai ārstētu prostatas adenomu, impotenci, hiposeksualitāti, vezikulītu, prostatītu, sāpīgu erekciju.