 |  |  |  |  |
 |  |  |  |
- angliski: drug hedge Hyssop
- vāciski: Gottes-Gnadenkraut
- zviedru: jordgalla
- igauņu: mürgine ohulill
- lietuviešu: vaistinė raitinytė
- krievu: авран лекарственный
Ārstniecības rūgtene ir daudzgadīgs lakstaugs, kurš mēdz
izaug līdz 50cm augumā. Stāvais stublājs pamatnē ir sarkani- violets, augšpusē
četršķautņains. Saknenis ložņājošs, posmots, klāts ar reducētām lapām- brūnām
zvīņām. Lapas izkārtotas pretēji, ieskaujošas vai sēdošas, zemākās veselmalu,
trulas, augšējās- smailas, zobotas gar malu, sasniedz 6cm garumā un 1,5cm
platumā. Ziedi izvietoti lapu pazarēs, balti vai rozīgi dzelteni, divdzimuma.
Auglis- daudzsēklu kārbiņa ar divām ligzdām. Sēklas brūnas, maziņas,
trīsšķautņu.
Ārstnieciskam nolūkam izmanto rūgtenes lakstus, tautas
medicīnā, reti, bet izmanto arī saknes. Auga lakstus ievāc pavasarī, līdz
ziedēšanai, kura rārstniecības rūgtenei sākas jūnijā un turpinās līdz
septembrim. Lakstus žāvē, tos izklājot plāni uz sietiem, labi vēdināmā telpā,
vai arī ārā, novietojot augus ēnā.
Gatava droga ir zaļa un bez specifiska aromāta, garša tai ir
nepatīkama- rūgta, mazliet savelkoša. Drogu uzglabā līdz 3 gadiem, kokvilnas maisos.
Saknes rok rudenī, kad augs jau ir noziedējis.
Ārstniecības rūgtenes lakstos ir atrasti indīgie sirds
glikozīdi graciozīdi, precīzāk, graciolīns un graciotoksīns, kā arī ne mazāk
indīgais kukur- bitacīna glikozīds elatericīds, saponīni, alkaloīdi,
miecvielas, ēteriskās eļļas un augu tauki, ābolskābe, betulīnskābe,
graciolīnskābe, flavonoīdi, sveķi un rūgtvielas.
Ārstnieciskā nozīme
Šo augu lietot kā kardiotonisku līdzekli un tas pamatojas ar
tajā esošajiem sirds glikozīdiem, kuri pēc savas iedarbības ir līdzvērtīgi
uzpirkstītes glikozīdiem. Tas ir rūgtais un indīgais graciozīds, kurš
hidrolīzes rezultātā sadalās glikozē, graciogenīnā un graciotoksīnā.. Auga
spirta izvilkums var tikt lietots sirds mazspējas gadījumā (dr. S.A.Tomilina
eksperimenti 1949g.), taču ir arī daudz efektīvāki līdzekļi. Svarīgi lietot šo
līdzekli kopā ar augiem, kuri pārklāj gremošanas traktu ar gļotvielām- tādi
aizsargājot to no iekaisuma.
Tautas medicīnā žāvētu un maltu ārstniecības rūgteni lieto,
kā caurejas līdzekli, bet svaigu liek uz asins izplūdumiem, sasitumiem, vecām
čūlām, ārstē ar to izsitumus un podagru.
Ārstniecības rūgtenes ūdens nostādinājumu lieto dzeltenās
kaites, drudža, tūskas, sirds radītas tūskas, ascīta, aritmijas, aknu slimību,
hemoroīdu, vēnu paplašināšanas , traucētu mēnešreižu, astmas un urīnpūšļa papilomas
gadījumā.
Spēcīgākā koncentrācijā augam ir arī pret helmintu
iedarbība, īpaši spēcīgs tas ir pret pundura lenteni un askarīdām.
Ir zintnieki, kuri iesaka šī auga novārījumus lietot, lai
atmestu smēķēšanu. Ārīgi novārījumu un aplikācijas no žāvētas ārstniecības rūgtenes
lieto pret reimatismu, sāpēm locītavās, ādas niezes, strutojošām brūcēm,
neirodermatītu, hroniskām čūlām, kašķi un ekzēmām.
Vīriešiem
Ārstniecības rūgtene ir sens tautas medicīnas līdzeklis, kuru pielieto vīriešu dzimuma nespēka gadījumā. Kopā ar citiem augiem, maisījumos to lieto, lai pastiprinātu dzimumspēju. Turklāt šīs augs rada nepatiku pret tabakas pīpēšanu.
Augs ir indīgs, tāpēc ir jāievēro tā lietošanas devas.