 |  |  |   |   |
 |  |  |
- Angliski: Tormentil
- Vāciski: Blutwurz
- Zviedru: blodrot
- Igauņu: tedremaran
- Lietuviešu: miškinė sidabražolė
- Krievu: лапчатка прямостоящая
Stāvais retējs- daudzgadīgs augs augumā no
10-40cm. Stāvā retēja saknenis ir cilindrisks, bumbuļveidīgs, paresnināts,
koksnains, sarkanīgi-brūngans, uz tā aug daudz saknīšu. Stublājs viens vai
vairāki, stāvs vai piepacelts, sazarots.
Lapas pie sakneņa trīsdaļīgas vai piecdaļīgas uz
pagariem kātiņiem. Stublāja lapas trīsdaļīgas, sēdošas. Stāvā retēja ziedi
vientuļi uz garas ziedkājiņas, diametrā līdz 1cm. Zieds sastāv dzeltenām
ziedlapiņām.
Stāvais retējs sāk ziedēt no maija vidus līdz pat
septembrim. Auglis nobriest augustā, septembrī.
Ārstnieciskām vajadzībām tiek izmantots stāvā
retēja saknenis (Potentillae rhizomata). Sakneņus rok ziedēšanas laikā, attīra
no saknītēm, nomazgā no zemes un žāvē svaigā gaisā, labi vēdināmās telpās vai
piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 60C. Lai saglabātu maksimāli daudz vērtīgo
vielu, labāk izmantojam piespiedu žāvētājus. Pirms žāvēšanas sagriežam sakneni
mazākos gabalos, jo izžuvušus tos sagriezt būs neiespējami.
Farmakoloģisko aktivitāti nosaka auga bioloģiski
aktīvās vielas, kuras satur augs. Saknenis satur līdz 30% miecvielas, glikozīdu
tormentilīnu, triterpenoīdus līdz 6% (hinovikskābi un tormentozīdu), sveķus,
kristālisko ēteri tormentolu, ābolu skābi, askorbīnskābe, fenolkarbonātu
skābes: gallskābi, hinonskābi, ellagskābi, kafijskābi, n-kumarīnskābi,
protokatehīnskābi, flavonoīdi (kempferols), flobafēni, fenoli (floroglucīns,
pirokatehīns, pirogallols), katehīns, vasks, gumijvielas, ciete, makro un mikro
elementi (varš, dzelzs, mangāns, magnijs,selēns u.c.)
Ārstnieciskā nozīme
Stāvā retēja sakneņi iedarbojas savelkoši,
pretiekaisuma, asins atjaunojoši, baktericīdi, kā arī tai piemīt atkrēpošanos
veicinoša un žulti dzenoša iedarbība.
Ir noskaidrots, ka stāvā retēja sakneņa ūdens
nostādinājumiem piemīt pretmikrobu, pretprotozoju un fungicīda iedarbība.
Novārījuma pretmikrobu iedarbība uz zarnu mikrofloru ir savabīga. Tā iedarbība
ir maiga un fizioloģiska, jo tā aktīvās vielas būtībā ir eubiotikas un pret tām
neveidojas patogēnajiem ierosinātājiem noturība. Līdz ar to stāvā retēja novārījumus
pielieto, lai ārstētu slimības, kuras saistās ar zarnu darbības funkcionāliem
traucējumiem. Papildus ārstēšanai, stāvā retēja sakneņa novārījums aizsargā
zarnu sieniņas no kairinājuma un mikrobu vai citu nelabvēlīgu ietekmētāju
bojājumiem, noņem akūtas iekaisuma reakcijas, stabilizē zarnu motoriku, nomāc
patogēno zarnu floru un atjauno eubiozi zarnās.
Kopējā pretiekaisuma darbība saistīta ar augā
esošajiem flavonoīdiem, taču vietējā ar miecvielām, kuras spēj izveidot
bioloģisku aizsargplēvīti, kura pasargā audus no baktērijām, ķīmiskas un
mehāniskas iedarbības, kuru pavada iekaisums, vienlaikus samazinot kapilāru
caurejamību un sašaurina asinsvadus.
Ar stāvā retēja saknes preparātiem veiksmīgi var
ārstēt diareju, kā arī iznīcināt nereti kuņģī mītošu ‘helicobacter pylori’, to
var izmantot monoterpijās, vai jaucot kopā ar citiem līdzekļiem, neizjaucot to
līdzekļu iedarbību. Šī auga viena no labākajām īpašībām ir tā, ka ļoti retos
gadījumos ir novērojama tā nepanesamība un tas derīgs visām vecuma grupām. Taču
lielās miecvielu koncentrācijas dēļ, vienmēr jāatceras par šī auga kaltējošo
efektu uz gļotādu.
Tautas medicīnā pielieto šī auga novārījumu,
nostādinājumu, tēju un pat uzlējumu uz spirta. Pamatā stāvo rētēju izmanto, kā
savelkošu, atkrēpošanu veicinošu un atsāpinošu līdzekli. Stāvā retēja saknenis
ir sens tautas medicīnas līdzeklis, lai ārstētu gastrītu, kuņģa čūlas, kā arī
dažādas iekšķīgās asiņošanas (plaušas, kuņģis, zarnas, dzemdes). Caurejas vai
dizentērijas gadījumā dzēra sakneņa tēju. Sakneņa novārījumu lietoja gremošanas
trakta un nepietiekama kuņģa skābes skābuma ārstēšanai.
Lietoja to arī ārīgi, kā sastāvdaļu smērei, lai
dziedētu apdegumus, apsaldējumus, mitro ēdi, kā arī skaloja muti angīnas un
cingas gadījumā. Retēja sakneni lietoja arī dzeltenās kaites, aknu slimību,
podagras gadījumā; maisījumu sastāvā- pie dažādām nieru, urīnpūšļa slimībām un
prostatas adenomas.
Ir pozitīvi novērojumi par auga sakneņa, stublāja,
lapu un ziedu novārījuma, lai ārstētu akūtos un hroniskos hepatīta slimniekus,
kā arī tos kuriem ir aknu ciroze ar uzkrāšanās simptomiem (tūska, ascīts).
Vīriešiem
Maisījumos ar citiem augiem izmanto, lai ārstētu prostatas adenomu.