• Angliski: common Dandelion
• Vāciski: Gemeine Kuhblume
• Zviedru: maskros
• Igauņu: harilik võilill
• Lietuviešu: paprastoji kiaulpienė
• Krievu: одуванчик лекарственный

Ārstniecības pienene ir daudzgadīgas augs, kurš izaug līdz 50cm augstumam. Pienenei saknes ir īsas, taču pa vidu ir viena stipra un gaļīga 20-60cm gara sakne. Diametrā 1-2cm, augšpusē iesarkani brūna, iekšā balta. Lapas izstieptas ar robotu malu, vidēji 20cm garas, kuras aug no piesaknes rozetes.

Zieda stublājs stāvs, bez lapām, augumā līdz 40cm, kura galā ir zeltīti dzeltena ziedkopa vidēji 3-5cm diametrā. Ziedkopas kausiņš satur līdz 200 abu dzimumu ziediņu- mēles veidīgu.

Ārstniecības pienenes lielākais ziedēšanas laiks sākās maija, nereti vasaras laikā novērojama atkārtota ziedēšana un sēklu veidošana. Sēklas veidojas ar pūkainu “izpletni”, vidēji 3-4cm garas. Nobriedušas sēklas ar vēja palīdzību tiek izsētas lielos attālumos. Augs ir bagāts ar piensulu.

Ārstniecībā tiek izmantotas pienenes saknes (Radices Taraxaci), kuras ievāc sākot no augusta līdz oktobrim. Kā arī ievāc sakni kopā ar lapu rozeti, agrā pavasarī pirms ziedēšanas.

Pienenes saknes notīra no lapu paliekām, sānu saknītēm, saknes galiņa un augšējā kakla, mazgā aukstā tekošā ūdenī. Sagatavotās saknes savītina pāris dienas un pabeidz žāvēšanu krāsnīs 40-50C temperatūrā.

Pienenes sakne satur polisaharīdu inulīnu (25-40%), kura daudzmus palielinās tuvojoties rudenim un samazinās tuvojoties pavasarim (līdz 2%), rūgtais glikozīds taraksacīns, triterpēna savienojumi (taraksols, taraksasterols, tarakserols, homotaraksasterols, pseidtaraksasterols, beta- amirīns) un sterīni (beta- sitosterīns un stigmasterīns), olbaltumvielas (līdz 15%), apigenīns, asparagīns, kaučuks (2-3%), cukurs, organiskās skābes, ēteriskās eļļas, sveķvielas, gļotvielas, tirozināzu; vitamīinus A, B1, B2, C, niacīns, nikotinamīds, holīns, dažādi karatonoīdi (taraksantīnu, flavoksantanīnu, luteīnu, violaksantīnu), flavonoīdi, vasks; minerālvielas kālijs un kalcijs, augu taukus, kuri sastāv no linola glicerīdiem, palmitīnskābes, oleīnskābes, melisskābes un cerotīnskābes, tanīniem, sārmi (8%).

Ārstniecības pienenes saknēs ir atrodamas rūgtvielas laktukopikrīns, kurš dalās uz n- oksifeniletiķskābi un seskviterpēna laktonu laktucīnu. Tāpat sastāvā ir arī amirīns, tarakserols un skābes- kafijas skābe, P- kumarīnskābe un cerotīnskābe; triterpēnas spirti: arnidiols un faradiols.

Pienenes piensulas sastāvā ir rūgtie glikozīdi (taraksacīns). Ziedkopās un lapās ir atrasti karotonoīdi: taraksantīns, faradiols, flavoksantīns, luteīns. Lapas satur B2 un C vitamīnus, dzelzi, fosforu un kalciju.

Ārstnieciskā nozīme

Ārstniecības pienene pieder pie augiem, kuri satur rūgtvielas. To lieto, lai uzlabotu gremošanu un apetīti. Pienene iedarbojas reflektori, kairinot garšas receptorus uz mēles un mutes dobuma gļotādas, kas veicina barības vada aktivizēšanos un tālāk jau pastiprinās kuņģa sulas sekrēcija, attiecīgi aktivizējas arī pārējie gremošanas procesā iesaistītie dziedzeri. Pēc dažādu valsti fitoterapeitu domām, pienene ir labākais aknu darbības stimulātors.

Mūsdienu medicīna atzīst, ka ārstniecības pienenei piemīt holeretisks un antiaterosklerotisks efekts, bremzējot holesterīna uzsūkšanos, palīdz izvadīt toksīnus no asinīm, pastiprina aizkuņģa dziedzera darbību, pastiprinot insulīna izdalīšanos.

Pienes lapu sula ir efektīvs urīna dzenošs līdzeklis. Un tas ir spēcīgs kālija avots, kurš parasti mēdz izskaloties no organisa, kopā ar urīnu. Pieneņu lapu sula uztur gremošanas orgānus tonusā un spēcina vielmaiņu. Šo sulu var uzskatīt arī par izskata atjauninošu.

Tautas medicīnā preparātus no pienenes saknes izmanto apetītes un gremošanas uzlabošanai, hronisku kuņģa un zarnu trakta slimību ārstēšanai (gastrīts, čūlas, atoniski aizcietējumi), aknu slimību, liesas slimību, holecistīta, dzeltenās kaites, nierakmeņu un žultsakmeņu, podagras, hemoroīdu, ādas alerģiju un slimību, bezmiega, neirožu, avitaminozes, aterosklerozes, mazasinības, plaušu tuberkulozes, tūskas ārstēšanai.

Ārstniecības pienenes saknes novārījumu tautas medicīnā lieto, kā pretiekaisuma, temperatūras mazinošu, sviedru dzenošu, pienu dzenošu, cukura līmeņa pazeminošu, brūču dziedējošu, žults dzenošu, pret parazītu līdzekli, kā arī to var lietot dažādu iekaisumu gadījumā, limfmezglu iekaisums, kuņģa iekaisums (gastrīts), žults pūšļa iekaisums (žults akmeņu gadījumā), liesas iekaisuma un citos gadījumos.

No lapām spiež sulu, lai mazinātu tūsku un izvadītu lieko šķidrumu no organisma, īpaši ja tas saistās ar sirds slimībām vai urīna izdalīšanās traucējumiem.

Eiropas valstīs pienens lapu novārījumus lieto dermatoloģijā, lai ārstētu ekzēmas, atopiskos dermatītus, nātreni u.c.

Eiropas ziemeļu daļā biežāk to pielieto cukura diabēta un plaušu tuberkulozes gadījumā.

Āzijas medicīnā ārstniecisko pieneni izmanto limfmezglu iekaisuma, hipogalakcijas, čūsku koduma ārstēšanai. Tāpat visas pienenes daļas tiek lietotas kā tonizējošs, sviedru dzenošs, temperatūras mazinošs un apetītes veicinošs līdzeklis.

Vīriešiem

Pienenes saknes izmanto, lai ārstētu impotenci, kura radusies no alkoholisma vai ST slimībām. Lapas izmanto, lai uzlabotu organisma tonusu. Maisījumos pienenes saknes izmanto, lai ārstētu prostatas adenomu, kā arī akūtu un hronisku prostatītu. Kas interesanti, auga saknes iedarbosies uz abiem dzimumiem un palielinās seksuālo ieinteresētību.

Nav ieteicams lietot

Ārstniecības pienene ir aktīvu vielu saturošs līdzeklis, kurš var radīt blaknes dažādu slimību gadījumā, kad to nevajadzētu lietot. To nevajadzētu lietot, ja ir kādi žults ceļu nosprostojumi, kā arī gastrīta vai kuņģa čūlas gadījumā, ja ir pastiprināts kuņģa skābes skābums un daudzums. Tāpat arī vajadzētu ievērot dozāciju, jo to pārdozējot var rasties slikta dūša, vemšana un caureja.

Kosmētiskā nozīme

Šis visur sastopamais augs ir bagāts ar ādai un matiem nepieciešamām vielām. Tajā ir daudz minerālvielu un vitamīnu, kā varš, kalcijs, mangāns, dzelzs, bors, magnijs, cinks, kālijs un B6, A, B1, C, B2, B12, D.

Ārstniecības pienene matiem un ādai

Ārstniecības pienene mīkstina un padara tvirtāku ādu. Augs ir viens no pieejamākajiem, lai ārstētu ādas iekaisumus, akni un pigmentācijas plankumus. Augs ir lielisks antioksidants- tas palīdz saglabāt ādu tvirtu un neļauj tai nošļukt. Lietojot ārstniecības pieneni matu veselībai, tas stiprinās matu saknes, atbrīvos no sašķeltiem galiem, kā arī novērsīs blaugznu veidošanos.

Kosmētiskām vajadzībām var izmantot visas auga daļas, taču vislabāk, izmantot tieši saknes, jo tās ir vieglāk uzglabāt.

Žāvētas pienenes saknes pirms izmantošanas maļ, līdz pūdera stāvoklim. Šādu pulveri varat izmantot:

1. Kā sastāvdaļu sejas maskās, lai izvadītu toksīnus, mazinātu iekaisumu, novērst ādas defektus, tai skaitā pigmentācijas plankumus un atbrīvotos no aknes.
2. Pulveri var izšķīdināt ūdenī vai eļļa. Tāpat var pievienot losjoniem, krēmiem, ziedēm un citiem kosmētiskiem līdzekļiem.
3. Pulveri var pievienot matu balzāmiem un šampūniem. Šāda piedeva padarīs matus gludus un “paklausīgus”.

Pārtikas nozīme

Daudzās valstīs jaunās pieneņu lapas ir delikatese un ir pat valstis, kur pienene ir selekcionēta un panākta to lapu palielināta masa. Pārtikā lieto visdažādāko sugu pienenes, diemžēl, Latvijā sastopama ir tikai ārstniecības pienene un retāk, purva pienene (Taraxacum palustre), taču tā ir ierakstīta Latvijas sarkanajā grāmatā 2.kategorijā. Taču, ja neatpazīstot to apēdīsiet, nekas ļauns nenotiks. Pasaulē ir sastopamas speciālas, salātu pieneņu sugas. Īpaši pienene tiek kultivēta Francijā, kur tā ir sevišķā cieņā.

Nepatīkamākais ar ko sastopas pieneņu lietotājs ir augā esošās rūgtvielas, kuras pavasarī nav sevišķi daudz augā, bet tomēr ir. Pilnībā no tām atbrīvoties nav vēlams, jo tās nodrošina auga ārstnieciskās īpašības, tai skaitā arī uzlabo apetīti. Taču ir varianti, kā samazināt augā rūgtvielu daudzumu. Viens no variantiem ir lapu balināšana. Pienene augot bez gaismas zaudē gan zaļo krāsu, gan rūgtvielas. Pārklājiet augošu pieneni ar kādu gaismas necaurlaidīgu materiālu- kaut vai stādam uzlieciet spainīti. Pēc pāris dienām, noņemot spainīti, lapas būs kļuvušas baltas un izstiepušās- šāds augs vairs nebūs rūgts. Pasākums nav ātrs, taču tādi iegūsiet lielisku salātu piedevu. Ir variants lapas noplaucēt, bet tādi zaudēsiet ne tikai rūgtumu, bet arī vitamīnus. Un vēl var noturēt lapas sāls ūdenī (ieteicams, lapas sagriezt sīkāk) un pēc garšas novaktēt mirkli, kad lapas ir pietiekami zaudējušas rūgtumu. Vidēji pietiek ar 20 minūtēm.

Pienenes lapas ir iespējams ievākt līdz veidojas pirmie ziedi, tajā mirklī lapas kļūst cietas un negaršīgas. Bet, pienene vēl aiz vien saglabā iespēju to ēst. Tikai tagad jau ievācam neatvērušos ziedus (pumpurus). Pieneņu pumpurus marinē etiķī un jau tādā veidā izmanto salātos vai zupās, līdzvērtīgi, kā kaperes (Capparis spinosa l.). Vēl mazus un blīvus pumpuriņus var ēst arī svaigus. Arī tos var pievienot zupām, salātiem, kā arī garnēt gaļas ēdienus.

Mirklī, kad pienenei ziedkopas ir atvērušās, tās var un vajag izmantot. No ziedkopām gatavo sīrupus, vīnu. Ziedlapiņas izmanto, lai iekrāsotu mīklu un izmanto safrāna vietā pie ēdieniem. Safrāna aizstājējs biežāk ir samtenes ziedlapiņas, taču pienene ir daudz pieejamāka. No ziedkopām mēdz vārīt arī pieneņu "medu". Ziedkopas, var apbērt arī ar cukuru, izkārtojot tās tarā slāņos un nolikt saulē, pēc laika iegūsiet vizuāli nepievilcīgu, taču stipri ārstniecisku masu.

Septembrī, pēc pieneņu vasaras guļas var pievērsties pieneņu sakņu ievākšanai. Pieneņu saknes varat cept, kā kartupeļus. Karsēšanas procesā rūgtums pienenēs zudīs un saknes kļūs pat mazliet saldenas. Apgrauzdējot saknes bez eļļas, līdz brūnumam, iegūsiet kafijas aizstājēju.

Uztura receptes

Salāti ar ārstniecības pieneni

100 gr. pienenes lapas, 50 gr. loka, 25 gr. pētersīļa, 15 gr. augu eļļas, sāls, etiķis, pipari, dilles.

Pienenes lapas notur sālsūdenī 45 minūtes, lai zustu rūgtums, tad sasmalcināt. Pārējo gatavo, kā ierasts.

Salāti ar ārstniecības pieneni un olu

100 gr. pienenes lapas, 25 gr. loku, 50 gr. skābētu kāpostu, 0,5 olas, 20 gr. krējuma, sāls.

Sagatavotas pienenes lapas un loku sasmalcina, pievieno skābētus kāpostus, olu. Pievieno sāli un krējumu.

Ārstniecības pienenes biezenis

Notur pienenes lapas sālsūdenī (ledusskapī), apžāvē, samaļ gaļas mašīnā, pievieno sāli, piparu, etiķi un dilles. Šādu biezeni izmanto, kā piedevu zupām un otrajiem ēdieniem.

Ārstniecības pienenes ziedkopas marinādē

500 gr. pienenes ziedkopas, 0.5L marinādes.

Svaigas pienenes ziedkopas (neatvērušās) saber katliņā, tiek aplietas ar verdošu marinādi, panākt vārīšanos un noturēt uz mazas liesmas 5-10 minūtes. Marinādi gatavo tāpat, kā visiem zaļumiem.

Ārstniecības pienenes rozešu sacepums

250 gr. pieneņu rozešu (tās ir lapu rozetes), 50 gr. sasmalcinātu sausiņu, 75 gr. tauku, 500 gr. liellopu gaļas.

Novāra pieneņu rozetes 5% sāls šķīdumā, izņem tās no ūdens, apber ar sausiņiem, apcep. Pievieno mazus gabaliņus apceptas liellopu gaļas un pasniedz karstā veidā.

Piesaknes rozetes ir jāievāc agrā pavasarī, kad sāk ataugt lapas un tās paceļas 2-5cm virs zemes. Augu griež saknes daļā.  Šādas rozetes rūpīgi mazgā un atmērcē aukstā sāls ūdenī 1-2h, lai tās zaudētu rūgtumu. Ūdeni var noliet, rozetes sasālīt 10% sāls šķīdumā un uzglabāt ilglaicīgi.

Kafija no ārstniecības pienenēm

Saknes rūpīgi nomazgā ar suku, apžāvē, apgrauzdē cepeškrāsni, līdz tās sabrūnē. Attiecīgi, tad tās samaļ un gatavo kā kafiju.

Lasīt par parasto pīpeni ->