 |  |  |  |  |
 |  |
- Angliski: kidney Vetch
- Vāciski: Gemeiner Wundklee
- Zviedru: liten getväppling
- Igauņu: harilik koldrohi
- Lietuviešu: paprastasis perluotis
- Krievu: язвенник обыкновенный
Brūču pērkonamoliņš ir divgadīgs (nereti
daudzgadīgs) augs no pērkonamoliņu dzimtas, kuri izaug ne augstāk par 45-55cm.
Stipri sazarots saknenis, tas būtu stabveidīgs saknenis, no kura uz visām pusēm
iet mazākas saknes. Stublāji brūču pērkonamoliņam ir pūkaini, klāti ar lapām,
taisni stāvoši, resni un izturīgi. To skaits mēdz variēt no 1-6 uz vienu stādu.
Gan stublāji, gan ziedkopas ir klātas ar retiem, īsiem, stipri pieglauztiem
matiņiem.
Ziedi parasti ir oranžā, sarkanā vai dzeltenā
krāsā. Ziedkopas atrodas stublāja galotnē parasti 2-3. Augs zied no jūnija līdz
jūlijam, nobriezt un ražo sēklas augustā. Šis augs ir sevišķi iecienīts no
dzīvnieku puses, kā pārtika.
Ārstnieciskam nolūka izmanto auga lapas, stublāji
un ziedi. Visas minētās auga daļas ievāc ziedēšanas periodā- no jūnija līdz
jūlijam. Augu žāvē sienot būntītēs un pakabinot ēnainā un labi vēdināmā telpā,
taču nereti pielieto arī tādu metodi, ka pirms žāvēšanas augu sasmalcina un
žāvē uz kokvilnas auduma. Sagatavotās drogas uzglabā sausā un tumšā vietā,
parasti kartona kārbās vai stikla burkās, ne ilgāk par 2 gadiem.
Brūču pērkonamoliņš satur
tanīnus (miecvielas), flvanonīdi, vitamīns C, saponīni, organiskās skābes,
minerālās un krāsvielas, kā arī citas vielās, tai skaitā ēteriskās eļļas.
Stublājos un lapās ir atrasta askorbīnskābe un karotīns, lapās- proantocianīdi
(protidelfinidīns) un flavonoīdi ( kempferols, kvercetīns, geraldols,
izoramnetīns, ramnetīns, 5-dezoksikempferols, fitezīns, ramnocitrīns, 3-0-
kempferola galaktozīds, 5-dezoksiramnocitrīns un citi). Brūču pērkonamoliņa
ziedos atrasti sekojoši antociāni: peonidīns, 3-cianidīna galaktozoīdi,
delfinidīns. Auga sēklās ir ogļhidrāti un tiem radnieciski savienojumi
(galaktomannāns un polisaharīdi).
Ārstnieciskā nozīme
Pateicoties auga ķīmiskajam sastāvam tam rodas arī
ārstnieciskās spējas, tās nodrošina auga antiseptisku, asins attīrošas, brūču
dziedējošas, antitoksiskas un citas īpašības.
Piemēram, miecvielas brūču pērkonamoliņu padara
par lielisku, savelkošu līdzekli, taču tanīni un C vitamīns, pateicoties savām
baktericīdām īpašībā, ļauj šo augu izmantot kā antiseptiķi. Tai pat laikā augā
esošie flavonoīdi labvēlīgi ietekmē asins vadus, iedarbojoties asins vadu
stiprinoši un brūču dziedējoši.
Tautas medicīnā brūču pērkonamoliņš tiek vērtēts,
kā vērtīgs augs, par cik tam piemīt spēcīgas antiseptiskas un brūču dziedējošas
īpašības. Tautas dziednieki šo augu parasti lieto kopā ar ceļteku- novārījums
un nostādinājums, kurš satur gan brūču pērkonamoliņu, gan ceļteku ir spēcīgs
palīgs, lai apstrādātu nedzīstošas brūces, apsaldējumus un čūlas.
Brūču pērkonamoliņa ziedu uzlējumus plaši pielieto,
lai ārstētu mutes dobumu saslimšanas- gingvinīts, tonzilīts, čūlains stomatīts.
To pašu uzlējumu var lietot arī klepus ārstēšanai.
Brūču pērkonamoliņa novārījumu pielieto, lai
ārstētu bērniem epilepsiju- sākotnēji mazgājot vannā, kurā ir ieliets novārījums,
pēc tam dodot dzert tādu pašu novārījumu.
Nostādinot brūču pērkonamoliņu uz ūdens, to var
lietot, lai ārstētu bronhītu, gripu un reimatismu. No tā var taisīt kompreses,
dažādu sasitumu ārstēšanai. Tā nostādinājumus pielieto arī kā aplikācijas, lai
ārstētu dermomikozes un citas ādas slimības.
Svaigu augu var izmantot arī uz dažādiem ādas
izsitumiem, tie ievērojami ātrāk uzsūksies.
Ar šī auga uzlējumiem var ārstēt bezmiegu, vēdera
graizes, čūlas. Senatnē šī auga uzlējumus pielietoja arī, lai ārstētu cilvēkus,
kurus bija sakoduši ar trakumsērgu sirgstoši dzīvnieki. Šobrīd tāda prakse
tautas medicīnā vairs netiek pielietota.