- Angliski: Yarrow
- Vāciski: Gemeine Schafgarbe
- Zviedru: röllika
- Igauņu: harilik raudrohi
- Lietuviešu: paprastoji kraujažolė
- Krievu: тысячелистник обыкновенный
Pelašķis- daudzgadīgs ārstniecības augs augumā no
20-80cm, apveltīts ar savdabīgu smaržu, ar ložņājošu sakneni, ar maz zarotām
saknēm un virszemes daļu. No sakneņa izaug stublājs, taisns vai mazliet
piepacelts un nedaudz sazarots augšdaļā.
Ziedkopa sastāv no daudzām mazām ziedu kārbiņā,
kuras novietojas kā vairogs stublāja galotnē. Ziedi parasti ir baltām
ziedlapiņām, retāk rozā. Auglis ir sēkla garumā 1.5-2mm, izstiepta, saspiesta,
bez pūkas, sudraba- pelēkā krāsā. Zied pelašķis sākot no jūlija līdz vēlam
rudenim, sēklas sāk veidoties no augusta.
Ārstnieciskiem nolūkiem izmanto pelašķa
virszemes daļu (Millefolii herba). Augus ievāc sākoties ziedēšanai līdz
aptuveni ziedēšanas laika vidum (jūlijs- augusts). Ievāc stublāju augšas kopā
ar ziediem, apmēram 15cm garus, bez rupjajiem stublāju pamatiem. Pirms
žāvēšanas no kātiem nogriež tikai ziedkopas 2-4cm gariem kātiņiem un žāvē uz
sietiem vai žāvētājā nepārsniedzot 50C.
Pelašķis ir iekļauts daudzu valstu oficiālajā
medicīnā- Nīderlande, Šveice, Zviedrija, Somija, Austrālija, Rumānija u.c.
Ārstnieciskā nozīme
Pelašķim piemīt hemostatiskas (asins apturošas) un
pretiekaisuma īpašības.
Asins apturošas īpašības atgādina kalcija
jonus asinsreces procesā. hemostatiskās īpašības augā nodrošina K vitamīna klātesamība.
Asins apturošās īpašības nodrošina arī alfa filohinons un alkaloīds
ahileīns. Taču patiesais pelašķa asins apturošais efekts līdz galam vēl nav
izpētīts, jo pelašķis neveicina trombu veidošanos. Pelašķa fitopreparātu
iedarbība uz hemokoagulācijas procesu ir vienmērīga un novērojama tikai pie
ilglaicīgas to lietošanas, kā iekšķīgi, tā ārīgi.
Rūgtvielas (seskviterpenoīdie laktoni un ahileīns)
kairina garšas nervu galus, rosina apetīti un pastiprina kuņģa sekrēciju. Tai
pat laikā pastiprina žults izdali un aizkuņģa dziedzera iekšējās sekrēcijas
funkciju. Normalizē kuņģa un zarnu trakta motoriku, mazina meteorismu. Žulti
dzenošās īpašības, pelašķa preparātiem, saistās arī ar nepiesātinātām
taukskābēm, steroliem un triterpēnu glikozīdiem.
Flavonoīdi un ēteriskās eļļas iedarbojas
spazmolītiski uz zarnu gludo muskulatūru, urīna izvada kanāliem un žults
ceļiem. Tie paplašina žults ceļus, kā arī palielina diurēzi un spēj notrulināt
sāpes, kuras rada zarnu spazmas.
Miecvielas, cineols un azulēni rada pretiekaisuma,
baktericīdu, pret alerģijas un brūču dziedējošu efektu.
Pelašķa ēteriskā eļļa rada antibakteriālu un
pretsēnīšu iedarbību. Tā apsiež baktēriju augšanu, kuras ir izturīgas pret
antibiotiku iedarbību.
Tautas medicīnā pelašķis ir pazīstams kā organismu
spēcinošs un nomierinošs līdzeklis, kuram piemīt urīna un sviedru dzenoša
iedarbība. To izmanto, lai ārstētu dispepsiju, caureju, kuņģa un zarnu
saslimšanas, nieru un urīnceļu iekaisumus, nierakmeņu slimību, nakts
nesaturēšanu, nakts polūciju, ginekoloģiskus iekaisumus, kā arī malāriju,
izmanto arī menstruālā cikla regulēšanai un laktācijas stimulācijai un kā
prethelmintu līdzekli.
Svaigu pelašķa sulu kopā ar medu lieto, lai
uzlabotu apetīti, tuberkulozes, anēmijas un aknu slimību gadījumā.
Iekšķīgi pelašķi lieto reiboņu, sliktas dūšas, galvas sāpju, bezmiega,
histēriju, artrītu, neiralģijas gadījumā.
Pelašķa novārījumu var
pielietot vannās, lai ārstētu dažāda veida kašķi. Tas pielietojams arī kā ādas
kopjoš līdzeklis.
Vīriešiem
Pelašķi izmanto, lai mazinātu nakts pollūcijas un urīna izvades sistēmas iekaisumus. Maisījumos ar citiem augiem to izmanto, lai ārstētu prostatas adenomu, neauglību, impotenci, prostatītu, cistītu, tāpat to izmanto, lai uzlabotu erekcijas kvalitāti un novērstu pāragru sēklas noplūdi.