 |  |  |   |   |
  |  |  |
- Angliski: common Reed
- Vāciski: Gemeines Schilf
- Zviedru: vass
- Igauņu: harilik pilliroog
- Lietuviešu: paprastoji nendrė
- Krievu: тростник обыкновенный
Parastā niedre ir daudzgadīgs augs, ar garu (līdz 2m)
ložņājošu sakneni un izturīgu, dobu, aplapotu, stāvu stublāju (līdz 5m). Lapas
lineāri- lancetveidīgas, plakanas, ar asām malām. Lapas apakšpusē gari, reti
matiņi. Augs ir izturīgs, dobā stublāja dēļ.
Stublāja galotnē veidojas blīva piramīdveidīga slotiņa,
20-50cm garumā. Ziedkopas ir tumši violetas, brūnas vai dzeltenas, katrā pa 3-7
ziediem. Zemākais zieds ir vīrišķs, pārējie divdzimuma. Niedre sāk ziedēt ar
jūniju un ziedēšana ilgst līdz rudens vidum. Auglis- izstiepts grauds. Augļi ne
vienmēr nobriest.
Ārstnieciskam nolūkam ievāc jaunus dzinumus, stublājus un
lapas, kā arī augļus un saknes. Jaunos stublājus un lapas ievāc maija vidū un
jūnijā. Žāvē izklātus, ēnainā un labi vēdināmā vietā, bieži apmaisot drogu.
Niedres saknes rok no upju un citu ūdens tilpņu grunts agrā
pavasarī līdz mirklim, kad augs sāk ziedēt vai arī ievāc vēlā rudenī (oktobrī-
novembrī). Saknes mazgā un tad žāvē cepeškrāsnīs vai krāsnīs, nepārsniedzot 50C
temperatūru. Labi izžāvēta droga labi drūp un tai ir patīkama, salda garša.
Žāvētā veidā auga virszemes daļu uzglabā līdz 1 gadam, saknes līdz 3 gadiem.
Jaunu niedru sakneņi sevī satur daudz mikroelementu un
vitamīnu (B1, B2), askorbīnskābe, ogļhidrāti (50%), olbaltumvielas (1%), taukus
(1%), taukskābes, līdz 50% cietes, 32% šķiedrvielas. Saknes sastāvā atrastas
aminoskābe L-pronīns, slāpekli saturoši savienojumi, alkaloīdi, genciānskābe,
kafijskābe, celuloze, karotīns un fitoncīdi.
Stublājos ir augsts saturs celulozes, askorbīnskābes un neaizvietojamo
aminoskābju. Lapās lielos daudzumos ir A vitamīns. Parastās niedres ziedkopās ir
atrasta ferulskābe, p- kumārskābe, vanilīnskābe, flavonoīdi, orientīns,
prolīns, svercizīns u.c.
Ārstnieciskā nozīme
Parastās niedres ārstnieciskās īpašības ir pamatojamas
ar vitamīnu un minerālu klātbūtni augā.
Lai arī augs pilnībā nav izpētīts, šādas tādas zināšanas par to ir. Niedrei
piemīt pretiekaisuma, antioksidanta, diurētiskas īpašības. Saknes novārījums ir
ieteicams dažādu izvadorgānu sistēmas iekaisumu ārstēšanai.
Saprotams, ka izsens parastā niedre tiek pielietota tautas
medicīnā. Niedres saknenim piemīt žulti dzenošas, urīna dzenošas, sviedru
dzenošas, drudža mazinošas, pret tūskas un vemšanu novērsošas īpašības. Sakneņa
novārījumi, aplikāciju veidā ātrāk nobriedina furunkulus un karbunkulus, kā arī
palīdz dziedēt abscesus un brūces.
Novārījumi no lapām tiek lietoti saindēšanās gadījumā, ārīgi
ādas iekaisuma gadījumā. Stublāju sula noder indīgu insektu kodumu apstrādei.
Pateicoties lielam askorbīnskābes saturam, niedres lapu novārījums ir efektīvs
saaukstēšanās slimību gadījumā un ir izmantojams, kā pretiekaisuma un drudža
mazinošs līdzeklis. Augu lieto diskomforta mazināšanai kuņģī, lai novērstu
vemšanu un atraugas, kā arī nieru un urīna izvades sistēmas infekciju ārstēšanai.
Niedres preparātus iesaka lietot pneimonijas, pārtikas
saindēšanās un cukura diabēta gadījumā. Sakneņa novārījumus izmanto ārīgi-
artrītu, radikulītu gadījumā, kā sāpju remdējošus un pretiekaisuma līdzekļus.
Spirta izvilkumi noder cistīta un izdales sistēmas slimību
ārstēšanai. Lapu vai sakņu novārījums ir lielisks vitamīnu līdzeklis, lai
stiprinātu imunitāti, tos lieto arī anēmijas un avitaminozes gadījumā. Žāvētas
un saberztas pulverī lapas noder lielu, pūžņojošu brūču un čūlu ārstēšanai.