 |  |  |  |  |
 |  |
- Angliski: Wood cow-wheat
- Vāciski: Hain-Wachtelweizen
- Zviedru: natt och dag
- Igauņu: harilik härghein
- Lietuviešu: krūminis kūpolis
- Krievu: марьянник дубравный
Viengadīgs, pusparazītisks augs ar smalku un
neattīstītu sakni, kura spēj pieķerties saimniekauga saknei un patērēt tā
uzņemtās vielas un ūdeni. Auga augums ir tieši saistīts ar to, kādam
saimniekaugam tam izdevies pieķerties. Par saimniekaugu var būt koki un
krūmāji, kā ieva, egle, alksnis, lazda, priede un pat zāles- kumeļpēda, ganu
plikstiņs, podagras gārsa, lakači u.c. Uz alkšņa saknes, birztalu nārbulis
nereti izaug pat 60cm liels, tai pat laikā pieķēries pie viengadīgiem augiem,
tas izaugs labi ja 15cm liels. Augs vizuāli ir ļoti pievilcīgs, kā jau tas ir
redzams attēlā. Un šim augam piemīt vēl kāda unikāla īpašība- tā sēklas satur
maisiņu kurā iekšā ir ēteriskās vielas, kuras patīk skudrām, tās tad arī naski
birztalas nārbuļa sēklas iznēsā pa apkārtni.
Tautas medicīna, dziedniecībā izmanto visu
birztalas nārbuļa virszemes daļu, kā arī tā augļus. Augu ievāc tā ziedēšanas
laikā sākot no maija līdz septembrim. To vai nu nogriež vai izplūc ar visu
sakni. Augu žāvē apēnotā vietā, laukā vai labi vēdināmā telpā. To var gan siet
buntītēs un pakarināt, vai plānā kārtā izklāt uz sietiem. Augļus- sēklu
kārbiņas sāk gatavot no jūlija.
Augs satur 9 flavonoīdus un
apmēram 5 fenolkarbonātskābes. Starp tām kafijas skābe, hlorogēnskābe,
ferulskābe, luteīns, hiperozīds, kvercitrīns, cinarozīds. Flavonoīdu daudzums
birztalu n;arbulī svārstās no 0.04-2.3%.. Augā atrastas arī alkaloīdu un
iridoīdu pēdas, steroīdu saponīni, sāls, cietes, pektīns, cukurs, ieskaitot
ksilozi, maltozi, glukozi un dulcīta glikozīdu. Sēklas satur toksisko glikozīdu
aukubīnu (rinantīns). Auga ziedos ir atrodams līdz 0.6% askorbīnskābes, bet
lapās līdz 1%.
Ārstnieciskā nozīme
Birztalu nārbulis ir perspektīvs augs, kuru varētu
pakļaut farmakoloģiskiem pētījumiem. Eksperimentos birztalas nārbuļa
nostādinājums uzrāda, ka tas pastiprina parasimpātisko inervāciju, rada
nomierinošu efektu, attālināti atgādinot traknvilizātoru iedarbību. Auga
ekstraģētie preperāti rada neiroleptisku, kardiotonisku, sedatīvu, hipotenzīvu
un pretdrudža iedarbību. Eksperimentāli noteikts, ka augs ir derīgs epilepsijas
sākumu stadiju ārstēšanai, vēlākās epilepsijas stadijās birztalas nārbulis
palīdzēs mazināt pret drudža līdzekļu devas.
Tautas medicīnā birztalu nārbulis savu vietu ir
atradis jau sen. Augam tiek piedēvētas daudz vērtīgu īpašību. Nostādinājumus
lieto, lai ārstētu hipertoniju, sirds slimības, kuņģa un zarnu slimības.
Birztalas nārbuļa tēju vāra, lai mazinātu galvas reiboņus, epilepsijas lēkmes,
neiralģijas.
Augu novārījumus lieto arī kompresēs un vannās,
lai ārstētu kašķi, diatēzi, autiņbiksīšu radītos iekaisumus, ādas tuberkulozi,
dažāds etioloģijas izsitumus, reimatismu un ekzēmas. Svaigu augu liek uz
brūcēm, lai tās ātrāk dzītu.