 |  |  |   |  |
 |  |  | |
- Angliski: Solomon’s-seal
- Vāciski: Weißwurz
- Zviedru: kransrams
- Lietuviešu: baltašaknė
- Krievu: купена
Mugurene ir daudzgadīgu lakstaugu dzimta, kuriem raksturīga
simpodiāli samezglots saknenis ar apaļā zīmoga līdzīgiem iespiedumiem. Auga
stublājs šai dzimtai var būt dažāda auguma sākot no 2,5cm līdz pat 2m un
vairāk, tas ir stāvs, augšdaļā lokveidīga. Lapas izkārtotas pamīšus, pretēji
vai mieturī, tās ir veselas, lineāras, ovālas, izstieptas vai plati eliptiskas
(4-10cm garumā un 2-5cm platumā), smailas, sēdošas, ar lokveida dzīslojumu,
nereti ar “ūsām”.
Ziedi divdzimuma, lieli, parasti zaļganbalti, retāk
dzelteni, rozā vai violeti. Auglis- bumbveidīga oga ar 1-2 sēklām. To
apputeksnē, pamatā, kamenes, kā arī tā spēj pašapputeksnēties. Vairojas ar
sēklu palīdzību. Zied maijā un jūnijā.
Latvijā visbiežāk sastapsiet ārstniecības mugureni (Polygonatum
odoratum Mill.) un daudzziedu mugureni (Polygonatum multiflorum L.)
Ārstniecības mugurene ir daudzgadīga, augumā 30-120 cm, ar
asi šķautņainu stublāju, tas ir horizontāls, nosacīti smalku sakneni, apmatots
pa dzīslojumu lapas apakšpusē. Tai veidojas vientuļi (retāk pa 2) pazarīšu
ziedi, baltā krāsā (2-2,5cm gari). Lapas, visbiežāk, izkārtotas pamīšus,
vērstas augšup. Ziediem piemīt rūgto mandeļu smarža, tie ir bagāti ar nektāru.
Tos spēj apputeksnēt tikai kamenes. Auglis tumši zila, gandrīz melna oga. Zied
maijā un jūnijā.
Daudzziedu mugurene ir daudzgadīgs augs, augumā 15-50cm ar
gludu, cilindrisku stublāju. Lapas viegli klātas ar aplikumu, novietotas
gandrīz horizontāli. Ziedi balti (2-2,5 cm gari), izvietoti pa 3-5 lapu
pazarēs. Šo augu apputeksnē kamenes un bites. Auglis ir zaļi melna oga. Zied
maijā un jūnijā.
Ārstnieciskam nolūkam ievāc auga saknes, lakstus, lapas un
ziedus. Sakneņus rok vēlā rudenī vai vasarā, attīra no augsnes un mazajām
saknītēm, var noskalot arī ar aukstu, tekošu ūdeni un žāvē siltās, labi
vēdināmās telpās.
Lakstus un ziedus ievāc auga ziedēšanas laikā, kad ārā ir
sauss un neapmācies. Žāvē ēnā uz sietiem vai siltās un labi vēdināmās telpās,
vai piespiedu žāvēšanas iekārtās. Retāk, bet mēdz ievākt arī ogas. To dara, kad
tās ir pilnībā nogatavojušās, tiek lietotas svaigas vai žāvētas.
Drogu uzglabā papīra maisos, koka kastēs- atsevišķi no
citiem ārstniecības augiem. Augu var uzglabāt 2 gadus.
Ārstniecības mugurenē ir atrasts alkaloīds glikonīns (īpaši
daudz tas ir saknenī), sirds glikozīdi (konvalarīns, konvalamarīns) un steroīdu
rakstura saponīni, gļotvielas un miecvielas, skābes (helidonskābe un
askorbīnskābe), asparagīns, glikoze, mannīta arabinoze, karotīns, un bagātīgs
mikroelementu klāsts.
Daudzziedu mugurenes pazemes daļā ir steroīdi (dioshenīns
<0,52%); steroīdie saponīni <2,5%; slāpekli saturoši savienojumi (alfa,
gamma diaminosviestskābe un acetidīn-2-karbonskābe). Virszemes daļā atrasti
saponīni, lapās ir steroīdi (dioshenīns <0.09%); flavonoīdi (viteksīna
ksilozīds, kvercetīns, apihenīna glikozīdi un citi).
Ārstnieciskā nozīme
Mugurenei piemīt daudz ārstniecisko īpašību, tā iedarbojas,
kā pretiekaisuma, atsāpinošs, asiņošanu apturošs, vemšanu izraisošs,
temperatūras mazinošs, asins attīrošs, mīkstinoši, pārklājoši u.c. ne mazāk
vērtīgas īpašības. Taču augu pielieto tikai tautas medicīnā, lai arī tas satur
lielā koncentrācijā sirds glikozīdus.
Tautas medicīnā lieto ārstniecības mugureni un daudzziedu
mugureni, lai ārstētu dažādas saslimšanas. Piemēram, ar mugurenes sakneņiem
ārstē hidrofobiju, reimatismu, podagru, diareju, dažādas ādas slimības, akūtu
bronhītu un pneimoniju, kā arī pielieto, kā savelkošu, nomierinošu, brūču
dziedējošu un urīna dzenošu līdzekli.
Mugurenes ogas izmanto, kā vemšanu raisošus un caureju
veicinošu līdzekli. Tautas medicīnā mugureni lieto, lai ārstētu limfātiskās un
imūnās sistēmas saslimšanas, kā arī dažādus procesus, kuri norisinās audzēju
attīstības laikā.
Sakneņu izvilkumi vai ūdens novārījumi veicina jauno
veidojumu uzsūkšanos, īpaši ja tas ir audzējs rīklē vai gremošanas traktā.
Daudzziedu mugurenes sakneņa novārījums ir efektīvs arī, lai ārstētu klepu,
bronhītu un plaušu iekaisumus. To lieto ne tikai iekšķīgi, bet arī kompresēs,
kā atsāpinošu līdzekli lumbago, radikulīta, reimatisma, podagras, hemoroīdu
gadījumā, kā arī tas veicina ātrāku zilumu uzsūkšanos.
Sausa un sasmalcināta sakneņa nostādinājumu lieto, lai
ārstētu akūtu bronhītu, plaušu iekaisumus, dzelteno kaiti, tūskas, cukura
diabētu, kuņģa un divpadsmit pirkstu zarnas čūlu, trūces un lai izdzītu no
organisma cērmes. Mugurenes stublājus izmanto hipertonijas gadījumā. Mugurenes
saknenis ir nozīmīgs līdzeklis, gadījumos kad ārstē no hormoniem atkarīgus
audzējus.
Mājas dermatoloģijā un kosmetoloģijā arī pielieto mugureni.
Mugurenes sakneņa sula un novārījums tiek lietots, kā kosmētisks līdzeklis-
padara sārtāku ādu. Ar svaigu mugurenes sulu ir iespējams atbrīvoties no
vasaras raibumiem, kā arī ar sulu un novārījumiem paātrina brūču dzīšanu,
neļaujot tām arī sastrutot. Ar šo augu
var arī mazināt saules iedegumu, kā arī mazināt pigmentācijas plankumu krāsas
intensitāti.
Vīriešiem
Tautas medicīnā ārstniecības mugurenes saknes novārījumu vai spirta ekstraktu izmanto, lai ārstētu vīriešu dzimuma nespēku. Maisījumos auga sakneni izmanto, lai ārstētu impotenci un prostatītu. Der atcerēties, ka augs ir indīgs.