 |  |  |   |  |
 |  |  |  |
- Angliski: common Mallow
- Vāciski: Wilde Malve
- Zviedru: rödmalva
- Igauņu: mets-kassinaeris
- Lietuviešu: miškinė dedešva
- Krievu: просвирник лесной
Viengadīgs vai divgadīgs augs, augumā 20-100cm, ar labi
sazarotu centrālo, mietveida sakneni. Stublājs stāvs, apmatots, maz sazarots.
Lapas bez pielapēm, parastas, ieapaļas nierveidīgas, 5-7 daļīgas vai gandrīz
veselas, maigi apmatotas, uz gariem lapu kātiem, kuri arī klāti ar apmatojumu,
tikai visnotaļ raupju. Lapas izkārtotas pamīšus.
Ziedi divdzimuma, lieli, spilgti rozīgi- violeti, 3-4cm
diametrā, aktinomorfi uz gariem ziedkātiem, vientuļi vai čemuru veida
ziedkopās.
Auglis sauss, nobriestot sadalās vairākās daļās
(merikarpijās). Sēklas ar endospermu. Raksturīgas ģlotu šūnas ziedā. Zied no
jūnija līdz septembrim. Siltumu mīlošs augs.
Tautas medicīnā saknes, lapas ziedus un lakstus izmanto
pilnībā. Auga virszemes daļu ievāc līdz augs sācis ziedēt. Lapas griež ar
kātiem 2cm garumā. Lapas var ievākt no jūnija līdz septembrim. Ziedus-
butonizācijas periodā, līdz tie atplaukst. Saknes rok rudenī. Aktīvo vielu
saglabāšanai augu žāvē zemās temperatūrās vai uz sietiem labi vēdināmā un
apēnotā vietā. Ziedus, lapas un saknes uzglabā līdz 2 gadiem.
Meža malvas ārstnieciskās īpašības nosaka tās ķīmiskais
sastāvs. Augā ir terpenoīdie savienojumi (monoterpenoīdi, norseskviterpenoīdi,
diterpenoīdi); fenoli un to atvasinājumi (4- hidroksibenzilais spirts,
tirozols); fenolkarbonskābes (tai skaitā ferulskābe), kumarīns (skopoletīns).
Tā pat ir atrasts: lapās- flavonoīdi, ziedos- antociāni (pigmenti), stublājos
un lapās- taukskābes, kā arī augu tauki (<18%). Augā ir arī askorbīnskābe
(<3% lapās, <1% ziedos) un A vitamīns (lapās <0.05%), cukurs,
gļotvielas un miecvielas.
Ārstnieciskā nozīme
Meža malvā ir daudz ārstniecisko īpašību: pārklājošas,
pretiekaisuma, atkrēpošanos veicinošas, mīkstinošas, nomierinošas, atsāpinošas,
imunostimulējošas īpašības. Eksperimentā ir noteikts, ka malvas ūdens ekstrakts
iedarbojas imūnās sistēmas stimulējoši un antioksidanti. Ekstraktam piemīt
antibakteriāla aktivitāte. Meža malvas preparātiem piemīt arī gremošanas traktu
regulējošas īpašības.
Meža malva ir augs, kurš jau sen pazīstams dabas
dziedniecībā. Tautas medicīnā parasti izmanto ziedus, lapas, stublājus un
saknes. Turklāt, tautas zintnieki iesaka auga nostādinājumus un novārījumus
lietot gan iekšķīgi, gan ārīgi.
Preparātus no meža malvas ziediem un lapām pielieto, lai
ārstētu spastisku kolītu, aizcietējumus, kā arī kā nomierinošu līdzekli
ilglaicīga klepus gadījumā, saaukstēšanās slimību, gripas, bronhīta, stomatītu
un parodontozes gadījumos. Meža malva ir efektīvs līdzeklis, gremošanas trakta
un urīnceļu slimību profilaksei. Ar tās palīdzību atbrīvojas no iekaisumiem
gremošanas traktā, nierēs un urīnceļos. Nostādinājumus un novārījumus lieto
iekšķīgi, kā arī izmanto skalošanai un inhalācijām, lai mazinātu klepu,
saaukstēšanos, balss zudumu un kakla kataru.
Saknes un virszemes daļu izmanto, lai ārstētu konjunktivītu un
blefarītu, lapas un ziedus, kā kompreses audzēju gadījumā. Tautas medicīnas
praksē, svaigus meža malvas lakstus lieto, lai cīnītos ar avitaminozi.
Meža malvu iekļauj zāļu augu maisījumos ar vībotni, auzām,
ārstniecības kumelīti, vannām, smērēs un
kompresēs. Ziedu un lapu kompreses izmanto, lai mīkstinātu krūtis zīdīšanas
laikā.
Meža malva plaši tiek pielietota arī mājas kosmetoloģijā un
dermatoloģijā. Novārījumu ārīgi lieto aplikācijās, lai mīkstinātu un noņemtu
niezi ādas slimību gadījumā. Kompreses no meža malvas lieto, lai dziedētu
strutojošas brūces, apdegumus, herpes vīrusu radītās sekas, dishidrozes
gadījumā, kā pretiekaisuma līdzekli. Meža malvas nostādinājumu ieteicams
lietot, matu skalošanai pēc mazgāšanas ar šampūnu. Ziedi un lapas iekļauj
kosmētiskajos maisījumos, kurus izmanto sejas maskām- sausai un jūtīgai ādai,
vecuma krunkām un lai atsvaidzinātu sejas ādu.
Vīriešiem
Augu izmanto, lai ārstētu impotenci.