 |  |  |  |  |
 |  |
- angliski: Colt’s-foot
- vāciski: Huflattich
- zviedru: hästhov
- igauņu: paiseleht
- lietuviešu: ankstyvasis šalpusnis
- krievu: мать-и-мачеха обыкновенная
Parastā māllēpe ir daudzgadīgs augs 10-25cm augumā, ar resnu,
ložņājošu, sazarotu sakneni, kurš virspusē ir klāts ar zvīņām. No sakneņa uz
visām pusēm vijas smalkas saknes. Parastā māllēpe zied agri pavasarī, martā-
aprīlī, pirms augam parādās lapas. Ziedkājas viena vai vairākas. Stublāji
stāvi, nesazaroti, blīvi klāti ar zvīņveida lapām, tumši sarkanā krāsā, kuras
klātas ar matiņiem. Uz katra stublāja ir tikai viena ziedkopa.
Saknes lapas parādās tikai, kad augs ir
noziedējis. Stingras lapas uz garām kājiņām, noapaļotas sirds formas, malas
zobotas, ar redzamu stiegrojumu. Jaunas lapas no abām pusēm klātas ar samtainu
pārklājumu. Lapas pilnībā nobriest maija beigās vai jūnija sākumā.
Ziedkopa dzeltenā krāsā. Augļi- sēklas nobriest
maijā- jūnijā.
Ārstnieciskam nolūkam izmanto parastās māllēpes
lapas. Lapas ievāc vasaras pirmajā pusē, 2-3 nedēļas pēc auga noziedēšanas.
Lapas plūc ar rokām vai griež ar pusi no kājiņas. Nekādā gadījumā neievāciet
bojātas vai savītušas lapas. Ievāktās lapas žāvē bēniņos, svaigā gaisā (ēnainā
vietā) vai piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 50-60C temperatūru.
Parastās māllēpes lapas ietver sevī gļotvielas,
saponīnus, inulīnu, rūgto glikozīdu tusilagīnu, miecvielas, askorbīnskābi,
karotonoīdus ( līdz 5%), galskābi, ābolskābi un vīnskābi, sitosterīnu,
dekstirīnu, ēterisko eļļu un flavonoīdus.
Auga lapas, kuras aug saulē ir
daudzreiz spēcīgākas, par tām kuras aug ēnā- taču ne vienmēr ir nepieciešam
lielas jaudas augs, īpaši ja to izmantojam bērnu ārstēšanā.
Ārstnieciskā nozīme
Pamatā visa farmakoloģiskā māllēpes iedarbība ir
pamatojama ar labvēlīgo augu izcelsmes (galēnisko) preparātu iedarbība uz
iekaisuma procesiem elpceļu gļotādās un rīklē.
Parastās māllēpes lapu nostādinājums veicina
atkrēpošanos. Lapām piemīt izteikta pretiekaisuma iedarbība, tās neļauj
attīstīties baktērijām.
Pateicoties lapās esošajām gļotvielām, māllēpe iedarbojas
pārklājoši uz mutes dobuma, kakla un rīkles gļotādām, tādi tās aizsargājot no
kairinājuma. Neskatoties uz to, gļotvielas, saponīni un organiskās skābes
mīkstina un sašķidrina sausās krēpas augšējos elpceļos, atjaunojot dabīgo
skropstiņu epitēlija darbību trahejā un bronhos. Veicina ātrāku iekaisuma
veicinošo daļiņu evakuāciju no elpceļiem un atvieglo krēpu izdali.
Paralēli tam, miecvielas, karotinoīdi un sterīni
iedarbojas pret iekaisumu: mazinot gļotādas hiperēmiju, aktīvi
iedarbojoties uz iekaisumu dažādās fāzēs, pateicoties šo savienojumu
baktericīdām īpašībām. Auga ir ievērojams, arī neizteikta spazmolītiska
iedarbība, pateicoties ēteriskai eļļai un flavonoīdiem.
Rūgtviela (tusilagīns) uzlabo gremošanas procesus,
pastiprina zarnu un kuņģu sulas sekrēciju, kā arī fermentu, žults izdali,
uzlabo apetīti, palīdz sagremot pārtiku.
Tautas medicīnā, kā jau parasti parastā māllēpe ir
atradusi daudz plašāku iedarbības spektru. Lapu novārījumu un nostādinājumus
dzer, dažādu elpceļu orgānu slimību gadījumā: klepus, bronhīts, balss zudums!
To lieto arī kuņģa un zarnu gļotādas iekaisumu gadījumos. Tā iedarbosies arī uz
diareju, nieru, urīnpūšļa slimībā un tūsku. Auga lapu sulu lieto plaušu
tuberkulozes gadījumā.
Māllēpes lapas, kā nostādinājumu vai aplikāciju lieto reimatisma un poliartrīta gadījumā; novārījumus un nostādinājumus, kā slapjos apsējus, kompreses un vanniņas lieto, lai ārstētu furunkulozi, nelielas čūlas, inficētas brūces un citus ādas patoloģiskus stāvokļus.