 |  |  |   |  |
 |  |
- Angliski: Monk’s-hood
- Vāciski: Blauer Eisenhut
- Zviedru: äkta stormhatt
- Igauņu: sinine käoking
- Lietuviešu: mėlynoji kurpelė
- Krievu: борец синий
Zilā kurpīte ir daudzgadīgs augs, augumā 50-120cm.
Sakne resna, bumbuļveida. Stublājs stāvs, zarains un apmatots. Augums liels 50—120
cm. Sakne bumbuļveida. Stumbrs stāvs, zarains, apmatots. Lapas dalītas 5—7
daļās, garums 5—10 cm, platums 8—14 cm, izkārtotas pamīšus. Ziedi blīvā ķekarā.
Ziedi tumši zili vai zili violeti, lielums 1—2 cm. Zied jūlijā, augustā. Auglis
— someņu kopauglis.
Ārstniecībā izmanto visas auga daļas. Virszemes daļu
ievāc jūnijā- jūlijā. Šajā laikā ievāc arī šī auga ziedus.
Augs Latvijas dabā ir sastopams reti, taču tas mēdz dzīvot dažkārt, nezālienēs un pļavās.
Kurpītes gumus ievāc oktobrī- novembrī. Gumus obligāti
ir jāšķiro- vecie un melnie ir izmetami, pavisam jaunos atstāj jaunai
izsēšanai. Pārējos attīra no mazajām saknītēm, mazgā tekošā ūdenī un klāj uz
sietiem žūt. Labi vēdināmā un apēnotā vietā. Žāvēšanai vajadzētu būt ne garākai
par 1-2 nedēļām. Gumus laiku pa laikam nepieciešams apmaisīt. Lai mazinātu
risku ar šo augu saindēties, to ievāc un turpmākās darbības veic cimdos.
Telpās, kurās tiek žāvēta zilā kurpīte atrasties var ne ilgāk par 2h, citādi
var saindēties.
Ir pieļaujama gumu žāvēšana piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 60-80C temperatūru. Ar nosacījumu, ka telpa, kurā tas notiek ir iespējama spēcīga ventilēšana. Lapas un ziedus ieteicams žāvēt dabīgā veidā; izžūstot tie nedrīkst zaudēt savu krāsu.
Pilnīgi visas šī auga daļas satur alkaloīdu, kuri ir
kaitīgi cilvēkam. Vislielākais daudzums alkaloīdu ir auga saknēs/ gumos, kad augs
nobriedina sēklas, stublājos un lapās lielākā koncentrācija alkaloīdu ir
ziedēšanas sākumā un ziedēšanas laikā.
Uzglabā drogu hermētiskos traukos, atsevišķi no citām zāļu tējām, bērniem nepieejamā vietā, ar norādi "Indīgs". Ne ilgāk par 2 gadiem.
Saknēs un sakneņos vidēji ir 0,9-4,9% dažādu grupu alkaloīdu
( aksinatīns, aksīns, lappakontīns, mezakontīns, ekscelazīns), kā arī kumarīni,
miecvielas, flavonoīdi. Lapas un stublāji satur lielu daudzumu dažādus
mikroelementus un C vitamīnu.
Ārstnieciskā nozīme
Zilajai kurpītei piemīt pretiekaisuma, pretmikrobu, narkotiska, pretaudzēju, atsāpinoša, spacmolītiska iedarbība.
Speciālisti to iesaka lietot gadījumos, kuri rezultējas ar operāciju- dzemdes miomas, prostatas adenoma un citi audzēji. Slimības, kuras neļaujas ārstēt medicīniski- paralīze, Parkinosns, epilepsija u.c. Zilās kurpītes pamat nozīme ir ārstēt dzīvību apdraudošas slimības, kā vēzis.
Kurpīte tiek zinātniski pētīta, kā augs ar kuru
varētu ārstēt onkoloģiskās saslimšanas. Augā esošie alkaloīdi ir spējīgi
iedarboties uz cilvēka šūnām, bloķējot barības vielu nokļūšanu pie tām,
attiecīgi, tās varētu ietekmēt arī slimības skarto vietu. Pareizi pielietojot
auga indīgās vielas, var mazināt audzēju palielināšanos, kā arī metastāžu
veidošanos. Pagaidām preparāti, kuri veidoti uz šī auga bāzes, onkoloģijas
slimniekiem, ir eksperimentāli.
Kurpītes lapās atrastas vielas, kuras iedarbojas
imunomodelējoši, tās iedarbojas uz cilvēku šūnu līmenī, aktivizējot organisma
dabīgās aizsargspējas. Auga radītais viegli indīgais efekts palīdz ķermenim
mobilizēties un izmantot slēptās rezerves. Saprotams, tā kā šis augs ir ļoti
indīgs, tā lietošana ir pieļaujama tikai un vienīgi speciālistu uzraudzībā.
Augs iedarbojas arī atsāpinoši. Tautas medicīnā ar
šo augu atsāpina kaulus un locītavas. Taču auga indīguma dēļ, visbiežāk izvēlas
to lietot ārīgi, kā iekšķīgi. Taču ievērojot pareizas devas un preparātu
sagatavošanas principus, to lieto arī iekšķīgi.
Ir svarīgi saprast, ka šis ir augs, kura sastāvs
mainās pēc vietas kurā tas aug, piemēram, preparāts no kurpītes izgatavots citā
valstī, var krasi atšķirties no auga kurš iegūts pie mums- pēc alkaloīdu
satura. Tāpēc precīzu receptūru šim augam uzrādīt ir ļoti grūti un jābūt ir
ļoti uzmanīgam, lasot ārvalstu literatūras ieteikumus.