- Angliski: Groundsel
- Vāciski: Gemeines Greiskraut
- Zviedru: korsört
- Igauņu: harilik ristirohi
- Lietuviešu: paprastoji žilė
- Krievu: крестовник обыкновенный
Parastā krustaine ir divgadīgs augs ar stāvu, maz sazarotu
stublāju. Lapas kailas vai klātas ar “zirnekļu tīklu” apmatojumu, izkārtotas
pamīšus, plūksnaini šķeltas ar zobotām daļām. Ziedu kurvīši maziņi, cilindriski
izkārtotas vairogveida ziedkopā. Ziedi dzelteni, tikai stobrziedi. Auglis
sēkliņa ar apmatojumu. Augs izaug vidēji 15-40cm. Augs sastopams ziedot no agra
pavasara līdz vēlam rudenim.
Ārstnieciskam nolūkam ievāc saknes, lapas, stublājus ziedus
un spiež arī sulu. Augu ievāc tā ziedēšanas laikā un žāvē apēnotā, labi
vēdināmā telpā. Saknes rok agrā pavasarī vai vēlā rudenī, kad virszemes daļa ir
jau nokaltusi. Sulu spiež pavasarī un vasarā no svaigiem augiem.
Parastās krustaines lapās un stublājos atrasti alkaloīdi (senecifilīns,
senecīns, seneceonīns, ridelīns u.c.), ziedos- platifilīns, senecifilīns, askorbīnskābe,
rutīns, krāsvielas, inulīns, vitamīns C, minerālie sāļi. Auga lapās ir 54-61mg%
karotīna.
Ārstnieciskā nozīme
Parasto krustaini pielieto, kā pret cērmju, nomierinošu, pret
krampju, atsāpinošu, pretiekaisuma, mīkstinošu, sastrutojumu nobriedinošu un
brūču dziedējošu līdzekli. Tam piemīt ari spazmolītiskas, hipotensīvas un
asiņošanu apturošas īpašības, turklāt ar tā palīdzību var “izsaukt” un regulēt
menstruālo ciklu.