- angliski: pot Marigold
- vāciski: Garten-Ringelblume
- zviedru: ringblomma
- igauņu: harilik saialill
- lietuviešu: vaistinė medetka
- krievu: ноготки лекарственные
Ārstnieciskā kliņģerīte- viengadīgs augs, augumā līdz
50-60cm ar specifisku aromātu. Sakne stabveida un sazarota. Stublājs stāvs,
sazarots, augšdaļā klāts ar matiņiem. Lapas apgriezti olveidīgas, izstieptas,
pie saknes rozetveidīgas, stublāja augšpusē sēdošas, lancetveidīgas. Ziedi
zelta- dzeltenīgi vai oranži, apkopoti lielās (4-7cm diametra) ziedkopās. Augs
zied no jūnija līdz rudens salnām. Sēklu kārbiņas sāk nobriest jau jūlijā.
Ārstnieciskam nolūkam tiek izmantoti kliņģerītes
ziedi (Calendulae flores). Ievākt tās sāk, kad sākās asu ziedēšana, ievāc abu
veidu ziedus, tos vienkārši noraujot. Vienas sezonas laikā var paspēt ievākt
10-20 reizes uzziedējušo kliņģerīti. Sistemātiski un bieži ievācot augiem
izveidojas jauni ziedi. Pēc ziedu savītināšanas tos var žāvēt atklātā, ēnainā
vietā, vai bēniņos, kā arī piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 40-45C
temperatūru. Šī auga drogas, tinktūras ir valsts apstiprinātas, kā ārstniecisks
līdzeklis. Un daudzās Eiropas valstīs, kurās tiek izmantots viss augs,
ieskaitot sakni.
Ārstniecības kliņģerītes ziedos ir līdz 3% karotinoīdi-
karotīns, rubiksantīns, likopīns, citroksantīns, violoksantīns, flavohroms,
flavoksantīns un citi ( 15 savienojumi). Tumši oranžajās kliņgrītēs karotinoīdi
ir sastopami 10 reizes lielākās koncentrācijās, kā kliņģerītēs ar dzeltenajiem
ziediņiem.
Tāpat arī kliņģerītes ziedos ir atrasti parafīna
klases ogļūdeņraži (gentriakontāns un sitosterīns), sveķi, triterpēnu
glikozīdi, gļotvielas un rūgtvielas, organiskās skābes (ābolu, salicil),
askorbīna skābe. Kliņģerītes ekstraktos atrasti triterpēnu saponīni-
oleanskābes glikozīdi, kurus sauc par kalendīniem A,B,C,D,E,F,G,H. Saknēs un
virszemes daļā, summārais oleanskābes daudzums svārstās no 4-5%.
Ārstniecības kliņģerītes ziedos atrasti 8
flavonoīdi (ramentīns, izoramentīns-3-glikozīds, izokvercitrīns un citi). To
daudzums augā svārstās pēc sugas un populācijas, vidēji 0.26-0.91%. Īpaši
bagāti ar flavonoīdiem ir oranži ziedi ar raupjām lapiņām.
Visās auga daļās ir arī triterpēna savienojumi:
spirti līdz 5% un eleanskābe. No auga ziedkopām iegūti polisaharīgi, kuru
sastāvā ir arabinoze, galaktoze, glukoze, ramnoze un ksiloze.
Kliņģerītes ziedos ir 0.05-0.2% ēteriskās eļļas,
starp citu zieda kausā ēteriskā eļļa ir līdz 0.4%. Auga ziedkopās ir
atrasti arī neliels daudzums kumarīni (skopoletīns, umbeliferons un
eskuletīns), sveķvielas (līdz 3.44%) un miecvielas, gļotvielas (līdz 2.5%),
alkaloīdu pēdas un mikroelementi.
Visās auga daļās ir sterīni, īpaši daudz to ir
lapās (līdz 18%). No lapām iegūti ari tokoferoli un rūgtviela kalendīns.
Ārstnieciskā nozīme
Ārstniecības kliņģerītes ziedu nostādinājums
iedarbojas kā pretiekaisuma, antiseptisks un žulti dzenošs līdzeklis. Auga
fitoncīdās īpašības nodrošina tajā esošās ēteriskās eļļas.
Neņemot vērā, ka auga baktericīdās īpašības, pret
streptokoka un stafilokoka baktēriju ir nenozīmīga, taču iekaisuma procesi,
kuri rodas baktēriju ietekmē norit daudz vieglāk, visdrīzāk, tas ir pateicoties
pastiprinātai granulācijai, epitelizācijai un paaugstinoties vietējiem
aizsargmehānismiem.
Kliņģerītes ziediem piemīt spazmolītiskas
īpašības. Atslābinot gludo muskulatūru, tādie orgāniem kā kuņģis, zarnas un
aknas, augs pastiprina arī sekrēcijas procesus, kas veicina žults radi, žults
atdali un kuņģa sekrēcijas pastiprināšanos.
Ukrainas stomatoloģijas kafedrā ārstniecības kliņģerīti pētīja ar mērķi, noskaidrot vai to nevar izmantot, lai ārstētu
iekaisuma- distrofisko paradontozi. Pētījumi norādīja, ka kliņģerītes spirta
uzlējumi, mazināja iekaisuma procesus mutes dobumā, samazināja smaganu
asiņošanu. Palīdzēja padarīt blīvākus smaganu audus, to veicināja augos esošie
karotinoīdi un flavonoīdi, kuriem piemīt kapilāru stiprinoša iedarbība.
Stabilāki rezultāti bija novērojami, kompleksā ārstēšanā (vitamīnu terapija,
fizioterapija).
Ārstniecības kliņģerītes preparāti labvēlīgi
iedarbojas arī pie sirds un asins vadu slimībām, kuras pavada sirds klauves,
nespēks un tūskas. Augs pastiprina sirds darbību, noņem vai samazina tūskas.
Kliņģerītes uzlējums rada hipotenzīvu un
nomierinošu iedarbību. Taču, lai būtu efekts, šo uzlējumu ir jālieto
ilglaicīgi.
Auga izmantošana, kuņģa un zarnu trakta
ārstēšanai, ir pamatojama ar tā augsto terapeitisko iedarbību uz gļotādu
iekaisumu- distrofiskiem procesiem un iekšējo orgānu parenhimatoziem audiem.
Labus rezultātus uzrāda, ja papildus lieto arī kumelītes un pelašķus.
Kliņģerītes ziedos esošais, lielais daudzums
karotinoīdu, flavonoīdu, askorbīnskābes un organiskās skābes veicina aknu
metabolisma funkciju, kuras laikā uzlabojas žults sastāvs, samazinās tajā
esošais bilirubīns un holesterīns, palielinās sekretorās izdales funkcijas.
Apvienojot ārstniecības kliņģerītes preparātus ar kumelītes preparātiem
uzlabojas žults izdales funkcija, kas neļauj žultij lieki aizkavēties žults
pūslī.
Tautas medicīnā šo augu pielietot lai ārstētu
aknas, žults pūsli, liesu, kuņģi un šķeltu akmeņus urīnpūslī.
Daudzu valstu tautas medicīnā ar kliņģerītes
ziediem ārstē iekaisuma un sastrutojuma procesus mutes dobumā un kaklā, tai
skaitā paradontozi, ādas slimības (ekzēmu, furunkulozi), mastītu, lai
izbalinātu pigmentācijas plankumus. Kliņģerīte ieteicama arī neirastēnijas un
patoloģiska klimaksa gadījumā.
Der pieminēt, ka daudzās
valstīs kliņģerīte ir viens no augiem, kuriem tiek piedēvēta pretvēža funkcija.
Kas nav nemaz tik nepamatoti.
Vīriešiem
Maisījumos kliņģerīti izmanto, lai ārstētu priekšdziedzera atonijas, neauglības, impotences, biežu pollūciju, akūta prostatīta, prostatas vēža, pārlieku ātras ejekulācijas ārstēšanai.