Kazroze pūkainā
Epilobium hirsutum L.

  

  • Angliski: great Willowherb
  • Vāciski: Rauhhaariges Weidenröschen
  • Zviedru: rosendunört
  • Igauņu: karvane pajulill
  • Lietuviešu: plaukuotoji ožkarožė
  • Krievu: кипрей мохнатый

Pūkainā kazroze ir daudzgadīgs augs, augumā no 50-180cm. Tam ir spēcīgs saknenis un stipri sazarot stublājs. Stublājs ir apmatots visā garumā. Lapas izkārtotas pretēji un tikai augšējās ir izkārtotas pamīšus. Pūkainās kazrozes lapas ir sēdošas, izstiepti lancetveidīgas vai vienkārši izstieptas, ar noliektiem galiem uz leju. Lapas mala ir smalki zobota. Pūkainās kazrozes ziedi ir vientuļi un aug no pazarēm, vidēji līdz 2,5cm diametrā. Ziedi ir purpura toņos. Sēklas veidojas pākstīs, kuras izaug no 4-10cm garas.

Augs zied vasarā, sākot ar jūnija beigām. Visbiežāk augs izvēlas augt mitrās vietās- upju vai purvu tuvumā. 

Ārstnieciskam nolūkam ievāc visas auga daļas. Lapas ievāc butonizācijas un ziedēšanas laikā- ziedus, parasti, ievāc atsevišķi. Saknes rok rudenī vai agru pavasarī. Žāvē auga virszemes daļu uz sietiem, labi vēdināmās un apēnotās telpās vai piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 45C temperatūru. Saknes žāvē piespiedu žāvētājos, tās sagriežot gabalos, saknes žāvē nepārsniedzot 50C temperatūru.

Pūkainajā kazrozē ir atrasti saponīni, floroglucīns, sterīni, miecvielas, alkaloīdu pēdas, C vitamīns, flavonoīdi, fenolkarbonātskābe un tās atvasinājumi.

Ārstnieciskā nozīme

Pasaulē šo augu sāk pamazām pētīt un atgriezt tā lietošanu ārstnieciskam nolūkam, jo šis tik tiešām nav no populārākajiem ārstniecības augiem mūsdienās. Šo augu mēdz bieži jaukt ar šaurlapu ugunspuķi un dažādos populāros informācijas avotos ar nosaukumu pūkainā kazroze jeb Epilobium hirsutum atradīsiet aprakstus par šaurlapu ugunspuķi- īpaši Rietumu valstu izdevumos. Tāpēc lasot par šo augu ir vērts salīdzināt informāciju, jo lai arī tie ir vienas dzimtas augi- ķīmiskais sastāvs tiem spēcīgi atšķiras.

Pūkainā kazroze ir vērtīgs ārstniecības augs, tas pamatojams ar augā esošajām vielām, kuras aplūkojām augstāk.

Preparāti, kuri ir veidoti no šī auga ir apveltīti ar mīkstinošām, pretiekaisuma, asiņošanu apturošām un savelkošām īpašībām. Pēdējie pētījumi rāda, ka augs spēj palīdzēt arī pret Candida glabrata, Staphylococcus aureus un Methicillin-resistant S. aureus.

Augā esošie flavonoīdi palīdz stiprināt kapilāru sieniņas, kas ir pamats spazmolītiskai un pret audzēju iedarbībai. Augā esošie kumarīni iedarbojas sāpju remdējoši, temperatūras mazinoši, asinsvadus paplašinoši un pret mikrobi.

Pūkainās kazrozes ziedu novārījumu vai pulveri, 6-10gr. ir vēlams lietot iekšķīgi, zobu sāpju gadījumā. Šajā gadījumā var skalot muti ar auga novārījumu. Pūkainās kazrozes novārījumi ir efektīvi, lai ārstētu konjunktivītu, traheīdu un menstruālā cikla traucējumus, kā arī leikorejas gadījumā.

Pūkainā kazroze ir spēcīgs palīgs vīriešu un sieviešu līnijas veselības uzturēšanai, tas efektīvi ārstē intīmās zonas iekaisumus, tādi neļaujot rasties ievērojamākām problēmām- tāpēc šis augs ir pieskaitāms pie augiem, kurus lieto, profilaktiski pret onkoloģiskām saslimšanām.

Saknes novārījumu lieto, ja ir izdevies pārēsties, dažāda rakstura vēdersāpju gadījumā un amenorejas gadījumā.

Spēcīgas koncentrācijas auga saknes un stublāja novārījumu lieto ārīgi: dažādu traumu, lūzumu un furunkulu ārstēšanai. Turklāt šādu koncentrētu novārījumu var lietot, lai apturētu ārējo asiņošanu.

Nav ieteicams lieto

Svarīgi ir saprast, ka šis augs nav pietiekami pētīts atbilstoši mūsu laikmeta iespējām, protams, pētījumi ir, bet to pilnvērtīga atstrāde prasīs vēl laiku. Taču agru vai vēlu mēs uzzināsim šī auga papildus ārstnieciskās īpašības.

Apzinoties, ka augs pētīts ir tik cik ir, tad ir adekvāti jāizvērtē šī auga lietošanas drošība, katram individuāli.

Lasīt par zilo kāpnīti ->