 |  |  |  |  |
 |  |
- angliski: Jacob’s-ladder
- vāciski: Blaue Himmelsleiter
- zviedru: blågull
- igauņu: harilik sinilatv
- lietuviešu: mėlynasis palemonas
- krievu: синюха голубая
Zilā kāpnīte ir
daudzgadīgs līdz 120cm augsts lakstaugs (kultivēts līdz 150cm). Augam ir īss
(3-5cm garš), nesazarots saknenis. Saknenis aug horizontāli un tam ir daudz
mazu, gaišu saknīšu. Stublājs viens vai pāris, stāvi, dobi, apmatoti, vienkārši
vai galotnē sazaroti. Lapas izkārtotas pamīšus, zemākās uz lapu kātiem,
augšējās sēdošas. Ziedi debeszili, violeti zili, retāk zili balti, izkārtoti
stublāja galotnē, skrajā skarā.
Auglis trīsdaļīga
pogaļa, daudzsēklinieks. Sēklas maziņas, tumši melnas vai melnas, saplacināti
izstieptas, līdz 3mm garas.
Pirmajā dzīves
gadā augam izveidojas piesaknes lapu rozetes, ziedēt un ražot sēklas tas sāk
tikai otrā dzīves gadā. Zied jūnijā un jūlijā, sēklas nobriest augustā un
septembrī.
Ārstnieciskām vajadzībām
ievāc sakneņus ar saknītēm. Pazemes daļu ievāc auga veģetācijas beigās, kad
augs ir beidzis ražot sēklas. Sakneni skalo tekošā un aukstā ūdenī un atdala
virszemes auga paliekas. Sakneņus griež gareniski un žāvē uz sietiem vai
piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 50-60C. Drogu uz sietiem krāmē 8-10cm
biezumā, laiku pa laikam drogu apmaisot. Rezultātā iegūsiet 20% sausas masas,
no svaigi ievāktās. Gatava droga ir viegli izliektas sakneņu daļas 0,5-5cm
garumā un 0,3-2cm biezumā. Sakneņa virspuse ir kraupaina, pelēki brūna,
griezuma vietā dzeltenīgi balta. Smarža vāji izteikta, savdabīga, garša rūgta.
Drogas uzglabāšanas laiks līdz 2 gadiem.
Zilās kāpnītes
visas daļas sevī ietver triterpēnu glikozīdus- saponīnus. Īpaši bagātīgi
saponīnus satur pirmā un otrā gada auga saknenis (līdz 30%). Turklāt augā ir
arī sārmi (1,28%), organiskās skābes, augu taukus un ēteriskās eļļas, turklāt
augs uzkrāj sevī arī minerālās vielas (cinks, kadmijs, alumīnijs, bārijs, loti
daudz dzelža un sudraba).
Ārstnieciskās īpašības
Zilās kāpnītes
spēcīgā iedarbība ir pamatojuma ar lielu saponīnu klātbūtni sakneņos.
Pateicoties, saponīnu kairinošai iedarbībai uz elpceļu gļotādu, augs palielina
sekrēciju un palīdz atbrīvoties no krēpām. Saponīni iedarbojas sedatīvi un
nomierinoši uz centrālo nervu sistēmu, mazina reflektoro uzbudinājumu. Turklāt
zilajai kāpnītei piemīt hipotensīvas, antisklerotiskas, brūču dziedējošas un
citas ārstnieciskās īpašības.
Tautas medicīnā,
zilo kāpnīti izmanto, kā nomierinošo līdzekli bezmiega un nervu uzbudinājuma
gadījumā. Tā mazina reflektoro nervu uzbudinājumu, nervu tiku, krampjus un
hiperaktivitāti. Zilās kāpnītes sakneņa nostādinājumu lieto epilepsijas,
depresijas, galvas sāpju, izbīļa un histērijas gadījumā. Savas vērtīgākās
īpašības zilā kāpnīte parāda, kad ar to tiek ārstēts klepus, bronhiālās spazmas
un bronhopneimoniju, katarālos un obstruktīvos elpceļu stāvokļus, kā arī plaušu
abscesu.
Tautas medicīnā
zilā kāpnīte tiek izmantota, galvenokārt, kā atkrēpošanos veicinošs līdzeklis.
Piemēram, plaušu tuberkulozes gadījumā, zilās kāpnītes preparāti palīdz
atkāsēties, pārtraukt iekšējo asiņošanu, kā arī sašķidrina krēpas.
Tautas medicīnā
zilo kāpnīti kopā ar dumbrāju zaķpēdiņu izmanto kā dziedējošu līdzekli, kuņģa
čūlas un divpadsmitpirkstu zarnas ārstēšanai. To izmanto maisījumos, lai
ārstētu psoriāzi. Turklāt zilā kāpnīte novērš tauku nogulsnēšanos uz
asinsvadiem.