- angliski: Sweet-flag
- vāciski: Kalmus
- zviedru: kalmus
- igauņu: harilik kalmus
- lietuviešu: balinis ajeras
- krievu: аир
Parastā kalme, daudzgadīgs augs, augumā 60-100cm.
Saknenis resns, cilindrisks, viļņots, novietots horizontāli, gandrīz vai grunts
virspusē, izaug līdz 1,5m. Saknes tievas novietotas sakneņa mezglos. Saknenim
un pašam augam piemīt spēcīgs un īpatnējs aromāts. Stublājs stāvs, nesazarots,
noapaļots, no vienas puses gluds, no otras asi rievots. Lapas zobenveida. Ziedi
maziņi, zaļi- dzelteni, divdzimuma, savāktas vālītē garumā no 4-12cm. Zied
sākot ar maiju līdz jūlijam. Auglis- ādaina daudzsēklu sarkana oga. Latvijas
apstākļos augs parasti nevairojas ar sēklām, jo nav kas to apputeksnē, tāpēc to
pavairo ar saknēm.
Ārstnieciskam nolūkam izmanto žāvētās un svaigas
kalmes saknes. Saknes ievāc agrā pavasarī un vēlu rudeni. Lūgums, izrokot,
parasto kalmi, ar nazi nogriežam sakneni, taču vietā no kuras aug lapas,
atstājam saknes gabalu, apmēram, 5cm lielu un iestādām to atpakaļ gruntī- tas
turpinās augt. Sakneni nomazgā, savītina svaigā gaisā, sagriež gabalos pa 20cm
un žāvē, nepārsniedzot 30C temperatūru.
Parastās kalmes saknē ir 3% ēteriskā eļļa, kuras
sastāvā ietilpst monoterpēni (kamfēns, kampars, borneols) un seskviterpēni
(akorons, izoakorons, akoroksīds u.c.), aromātiskie savienojumi (azarons,
evgenols) un citi.
Neskaitot ēterisko eļļu saknēs ir atrasts arī
specifisks šim augam rūgtais glikozīds akorīns, rūgtviela akoretīns,
miecvielas, askorbīnskābe un palmintskābe, ciete, holīns, vitamīni, jods.
Sakneņa īpatnējo smaržu nodrošina azarilaldehīds.
Ārstnieciskā nozīme
Parastās kalmes ēteriskās eļļas un rūgtais
glikozīds akorīns iedarbojas uz garšas receptoriem, paaugstina apetīti,
labvēlīgi ietekmē žultspūšļa tonusu, uzlabo gremošanu, reflektori stimulē kuņģa
sulas sekrēciju, veicina gāzu izvadi, pastiprina diurēzi. Miecvielas pastiprina
ārstniecisko efektu, iedarbojas, kā pret diarejas līdzeklis.
Eksperimentāli noteikts, ka parastā kalme
iedarbojas spazmolītiski. Parastās kalmes saknenī ir terpenoīdi (proazulēns,
azarons). Preparāti no kalmes sakneņa iedarbojas bakterostatiski, fungustatiski
un pret iekaisumu. Kalmes ēteriskā eļļa rada pretmikrobu aktivitāti attiecībā
pret zelta stafilokoku un zarnu nūjiņas.
Ūdens un spirta izvilkumi no parastās kalmes
sakneņa iedarbojas nomācoši pret shigella, proteja, pseudomonas aeruginosa
nūjiņām.
Vēsturiskā atkāpe
Parastā kalme pie mums ir nonākusi no Austrumu
Āzijas (dzimtene- Indija, Ķīna). No turienes tas nokļuva Tuvajos Austrums,
Turcijā un tālāk jau Austrumu Eiropā. Jau 17 g.s. parasto kalmi sāka kultivēt
Ziemeļeiropas botāniskajos dārzos. Vēlāk tas kļuva par sauvaļas augu un spēji
izplatījās pa visu Eiropu.
Tautas medicīnā parastās kalmes sakneņa
nostādinājums tiek pielietots, lai ārstētu gastrītu ar pazeminātu skābumu,
kuņģa un zarna kolītus, diareju, hepatītu, holecistītu, nieru, urīnpūšļa un
urīnceļu iekaisumus, neregulāras mēnešreizes un žults ceļu slimības.
Vīriešiem
Smaržīgās kalmes galēnos preparātus lieto gadījumos, kad ir nomākta CNS un piemeklējis dzimuma nespēks, kā arī ja parādās paātrināta ejakulācija. Šis augs noderēs pēc smagām slimībām, operācijām un fiziskas pārpūles, lai palielinātu dzimuma aktivitāti un libido. Kopā ar citiem augiem, maisījumā, augu lieto, lai ārstētu impotenci, kura saistās ar nervu darbības traucējumiem.