 |  |  |  |  |
 |  |
Kafijas koks ir mūžzaļš krūmājs vai neliela auguma
koks augumā 5-8 metri (retāk arī lielāks). Kultivētie koki ir ievērojami zemāki
augumā, par savvaļā mītošajiem. Auga stumbrs klāts ar pelēcīgi zaļu mizu. Zari
gari un lokani. Lapas ir sakārtotas pretēji uz īsām lapu kājiņām, ādainas,
tumši zaļā tonī. Lapas mala viegli viļņota.
Auga ziedi dzeltenīgi balti, smaržīgi, izkārtoti
lapu pazarēs pa 3-7 gabaliem.
Zied un ražo augļus augs visa gada garumā, sākot
ar trešo dzīves gadu. Auglis- oga, kura nobriest 6-7 mēnešu laikā. Oga parasti
tumši brūnā, tumši zilā vai pat melnā krāsā. Ogas viducī atrodas divas sēkliņas,
kuru krāsa ir atkarīga no auga sugas un augšanas vietas. Sēklas tālāk izmanto
kafijas dzēriena pagatavošanā.
Ārstnieciskam nolūkam izmanto sēklas. Četrgadīga
auga sēklas ievāc ar rokām, tāpēc nereti, lai novāktu ražu tiek pieaicināti
talkā visi ciemata iedzīvotāji, bērnus ieskaitot.
Robusta kafijas pupiņas ir vieglāk ievākt, jo tās
nobriestot nenobirst, nereti pat uz koka arī sakalst, arabikas kafijas pupiņas
jau nākas ievākt divos piegājienos, ar divu nedēļu starpību- ievērojot augļu
nobriešanas laiku.
Kafijas augļus apstrādā divos veidos: sausā un
slapjā apstrāde.
Vairums kafijas augļus apstrādā ar sausās
apstrādes metodi, jo šī metode ir lētāka. Šī metode parādījās pirmā un ir
pazīstama, kopš kafijas pupiņas lieto uzturā. Šī metode paredz ievāktos augļus
žāvēt saulē, vēlāk izžuvušus nomizojot.
Slapjo apstrādes metodi izmanto tikai augstvērtīgs
kafijas sugām. Sākotnēji svaigus augļus mizo, izmantojot speciālas diskmašīnas.
Tad pupiņas ar palikušo mīkstumu tiek ievietotas tumšā vietā un tām ļauj fermentēties.
Jau fermentētas pupiņas tiek pakļautas spēcīgai ūdens mazgāšanai, tādi atdalot
palikušos augļu mīkstumus. Iegūstam kafijas sēklas/ graudus ar smalku
apvalciņu. Iegūtās sēklas tālāk pakļauj žāvēšanai- tā notiek saulē, vai
žāvētājos 50-60C. Tad mizo no apvalciņiem. Šādā veidā ir iespējams iegūt
augstākas kvalitātes kafijas graudus ar daudz izteiktāku aromātu.
Lai arī kādā veidā apstrādātu kafijas graudus,
tālāk tos ir nepieciešams apgrauzdēt. Tieši pareiza apgrauzdēšana nosaka
kafijas aromātu.
Pēc daudzām īpašībām svaigiem kafijas graudiem
aktīvās vielas ir ievērojami lielākā koncentrācijā, kā jau apgrauzdētiem
graudiem. Grauzdēšana, attiecīgi, iznīcina daudz vērtīgo vielu.
Svaigas auga sēklas sevī satur: alkoloīdu kofeīnu
(0.65-2.7%), taukus (ap 12%), olbaltumvielas (10-14%)- leptīnu, cukuru
(7.8-16%), kafijas miecvielu skābes (8.4-9%), slāpekļa saturošas vielas
(12.6-13%), tokoferolus. Apgrauzdētos graudos cukuru līmenis samazinās (2-3%),
kafijas miecvielu skābes (4-5%), taču paaugstinās tauku saturs (līdz 15%),
slāpekļa saturošās vielas (līdz 14%).
Ir noskaidrots, ka kafijas graudi pirms
apgrauzdēšanas sevī satur līdz pat 2000 dažādus ķīmiskos savienojumus. To
skaitā arī savienojumus, kuras mēs sen pazīstam un kāpēc vispār kafiju
lietojam- kofeīnu. Graudos ir atrastas arī kofeīna grupas alkaloīdi, kuri pēc
savas ķīmiskās uzbūves ir līdzīgi cilvēka organismā esošām vielām, tāpēc arī
šie alkaloīdi cilvēkam nav bīstami, pat lietojot ilglaicīgi, nelielās devās.
Ārstnieciskā nozīme
Kofeīns iedarbojas uzbudinoši uz cilvēka CNS.
Lietojot kofeīnu tiek paaugstināta reflektorā uzbudinātība, pastiprinās sirds
un elpošanas orgānu darbība, palielinās arteriālais spiediens, paplašinās
galvas un nieru asins vadi, kā arī pastiprinās kuņģa sekrēcija un rodas arī
citi efekti. Kofeīns veicina cilvēka prāta un fizisko darba spēju.
Zaļā kafija var tikt izmantota arī, lai tievētu.
Olbaltumviela leptīns, lielās koncentrācijas, ir atrodams tieši neapgrauzdētos
graudos un spēcīgi tiek zaudēts termiskās apstrādes laikā. Leptīnam ir spēja
mazināt ēstgribas sajūtu.
Zaļās kafijas vērtīgās vielas zūd to ilgi
uzglabājot- gaismas un temperatūras ietekmē.
Zaļu graudu garša ir, kā zāļu tējai, savelkoša un
pat cilvēkiem tā var likties skāba un nepatīkama. Taču šī tēja no zaļajiem
graudiem stimulē metabolismu un apgādā organismu ar vielām, kuras palīdz
sašķelt taukus.
Sākotnējie ieraksti par svaigas kafijas lietošanu
ir datēti ar 1591. gadu. Sākotnēji gatavoja zaļo graudu nostādinājumus, lai
ārstētu galvas sāpes, migrēnu, drudzi, lai uzlabotu gremošanu un atjaunotu
spēkus.
Kafijas tonizējošās īpašības vislabāk novērojamas
uz cilvēkiem, kuri sirgst no astēnijas, hipotonijas un bieža noguruma. Viena-
divas kafijas tasītes atbrīvos no noguruma un miegainības, palielina darba
spējas, aktivizē atmiņu un domāšanas procesus.
Kafija arī labvēlīgi iedarbojas saindēšanās
gadījumā. Kafijā esošās miecvielas labvēlīgi ietekmē gremošanas trakta
gļotvielas apvalku, kā arī veicina indīgo vielu izvadi no organisma.
Svaigus kafijas graudus lieto, kā nostādinājumu,
lai ārstētu drudzi, garo klepu, galvas sāpes, katarālus stāvokļus, podagru un
artrītu.
Grauzdēta kafija ir guvusi daudz lielāku
popularitāti un pielietojumu. Stipru kafijas novārījumu kopā ar citrona sulu
izmanto, lai ārstētu malāriju. Lai uzlabotu gremošanas trakta darbību, kafiju
lieto, lai ārstētos no saindēšanās un diarejas. Kafiju pielieto dažādu
funkcionālu nervu sistēmas traucējumu un migrēnas gadījumā. Kafija ir arī labs
tonizējošs līdzeklis spēku zuduma gadījumā.
Kafijas dzērienus lieto, lai noņemtu galvas sāpes
menstruāciju laikā un vemšanas pārtraukšanai grūtniecības laikā.