 |  |  |   |  |
  |  |
- Angliski: meadow Crane’s-bill
- Vāciski: Wiesen-Storchschnabel
- Zviedru: ängsnäva
- Igauņu: aas-kurereha
- Lietuviešu: pievinis snaputis
- Krievu: герань луговая
Pļavas gandrene ir daudzgadīgs augs augumā līdz 80cm, ar
īsu, resnu sakneni. Stublājs stāvs, sazarots augšdaļā. Lapas pretējas,
vienkāršas, staraini šķeltas vai dalītas, ar pielapēm. Apakšējo — rozetes lapu
daudz, to kāti 15—30 cm gari. Lapas plātne 6—12 cm gara, 8—16 cm plata, gandrīz
līdz pamatam šķelta rombiski olveidīgās daļās, kas savukārt plūksnaini dalītas.
Stumbra vidējā daļā lapas ar īsākiem kātiem, dalītas 5 daļās, augšējās sēdošas,
trīsdaļīgas. Lapas plātnes virspuse viscaur ar pieguļošiem matiņiem, apakšpusē
matiņi galvenokārt tikai uz dzīslām. Zied no jūnija līdz augustam. Ziedkopa —
dihāzijs. Auglis — 2,5—3 cm garš 5 riekstiņu skaldauglis. Augam izteikta
autohorija — nogatavojušās sēklas tiek izsviestas prom no mātes auga, augļa
vārsnēm saritinoties.
Ārstnieciskām vajadzībām ievāc auga virszemes daļu, retāk
sakneņus. Lakstus ievāc ziedēšanas laikā, žāvē ēnainā un labi vēdināmā vietā
vai piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 40-45C. Uzglabā koka kastēs vai stikla
tarā ne ilgāk par 1 gadu.
Saknes ar sakneņiem ievāc rudenī, attīra no augsnes,
noskalo, attīra no stublāju paliekām. Mazliet apvītina un žāvē uz sietiem, labi
vēdināmā un ēnainā telpā.
Pļavas gandrenē ir ciete un citi ogļhidrāti, triterpēnu
saponīni, miecvielas, fenolkarbonātskābe, katehīni, flavonoīdi, vitamīns C un
karotīns. Auga lakstos ir ogļhidrāti, glikoze, fruktoze, rafinoze, saponīni,
alkaloīdi, C un K vitamīns, miecvielas, flavonoīdi, antociāni un
leikoantociāni, minerālvielas: dzelzs, mangāns, niķelis, cinks u.c.
Pļavas gandrenē ir daudz miecvielu. Ziedos atrasti vairāk,
kā 16% tanīnu, taču īpaši daudz to ir sausā saknenī >30%. Turklāt saknenī ir
daudz krāsvielu, kalcija un arī neizpētītu vielu.
Ārstnieciskā nozīme
Pļavas gandrenei piemīt savelkošas, dezinficējošas,
pretiekaisuma, antibakteriālas, antitoksiskas, brūču dziedējošas, asiņošanu
apturošas, niezi novērsošas, nomierinošas, sāpju remdējošas īpašības, kā arī tā
palīdz šķīdināt sāļu nogulsnes nierakmeņu gadījumā. Augs ir noderīgs arī
reimatisma un podagras gadījumā.
Pļavas gandreni lieto iekšķīgi ļaundabīgu jaunveidojumu,
kaulu lūzumu, epilepsijas, augšējo elpceļu slimību, drudža, gastrīta, enterīta,
saindēšanās ar pārtiku, dizentērijas, ilgu un spēcīgu mēnešreižu un hemoroidālu
asiņošanu, nierakmeņu, reimatisma, podagras, sirds slimību gadījumā. Ārīgi, lai
ārstētu strutojošas brūces, čūlas, trūces, reimatiskas sāpes locītavās, anālas
un ģenitālas fistulas, angīnu, mutes dobuma un rīkles gļotādas iekaisumus, leikoreju
un matu izkrišanu.
Nereti ūdens izvilkumus ārsti iesaka lietot iekšķīgi, lai
apturētu iekšējo asiņošanu.
Tautas medicīnā pļavu gandreni pielieto nostādinājumu un
novārījumu veidā, lai cīnītos ar bezmiegu, epilepsiju, drudzi, reimatismu,
caureju, asiņošanu sieviešu slimību gadījumā, ekzēmu, zobu sāpēm un kašķi.
Pļavas gandrenes pulveris lieliski noder brūču asiņošanas apturēšanai.
Pļavas gandrenei piemīt antitoksiskas īpašības, attiecībā,
pret čūsku indēm.
Augs ir efektīvs savelkošs, pretiekaisuma un pretmikrobu
līdzeklis, lai ārstētu caureju, gremošanas trakta iekaisumus (gastrīts,
enterokolīts), dizentēriju.
Pļavas gandreni var lietot nierakmeņu šķīdināšanai, locītavu
reimatisku bojājumu, podagras gadījumā. Šis augs plaši tiek pielietots dzemdes,
hemoroidālu un plaušu asiņošanas ārstēšanai. Deguna asiņošanas gadījumā var
tajā ievietot tamponiņu, kurš izmērcēts auga nostādinājumā.
Nesenā pagātnē tika noskaidrots, ka pļavu gandrene spēj
nomākt CNS darbību, līdz ar to, šo augu izmanto, ja ir pārlieku liels nervu
saspringums, bezmiegs un drudžains stāvoklis.