• Angliski: greater Burdock
• Vāciski: Große Klette
• Zviedru: stor kardborre
• Igauņu: suur takjas
• Lietuviešu: didžioji varnalėša
• Krievu: лопух большой

Lielais diždadzis ir divgadīgs augs, augumā no 60-180cm, Tam ir mazsazarota sakņu sistēma. Sakne ir gaļīga, sniedzas līdz 60cm dziļumam. Stublājs rievots, taisns, augšdaļā stipri sazarots. Pirmajā gadā augs veido piesaknes lapu rozeti. Otrajā gadā tam veidojas stāvi stublāji, ar pakārtotām, plati- olveida, pelēki- samtainām, no apakšpuses, lapām.  Lielā diždadža ziedi ir purpura violetā, caurulīšu veida, divdzimuma, bumbveida groziņos (3-4cm diametrā). Zied lielais diždadzis sākot ar jūliju līdz augustam, augļi nobriest augustā- septembrī.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto lielā diždadža gaļīgās saknes, no pirmā dzīves gada auga, tās rok septembrī- oktobrī. Saknes noskalo tekošā ūdenī, tad tās attīra no lapām un sagriež gabalos pa 10-15cm. Saknes žāvē svaigā gaisā, vai labi vēdināmās telpās, ja nepieciešams žāvēšanu pabeidz piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 40-45C temperatūru. Nereti ievāc arī auga lapas, tās sagatavo jūlijā- augustā, žāvē ēnā, vai labi vēdināmās telpās. Auga sēklas ievāc, saistīti ar to nobriešanas mirkli.

Lielā dadža saknes satur līdz 45% inulīna, bardāna ēterisko eļļu līdz 0.17%, tāpat ir arī palmitīna un sterīna skābe, sitosterīns un stigmasterīns, miecvielas, rūgtvielas un taukveidīgas vielas. Minerālie sāļi, cukurs, organiskās skābes (kafijskābe, ābolskābe, citronskābe), B grupas vitamīni, olbaltumvielas (līdz 12%), visnotaļ liels askorbīnskābes saturs. Sēklās atrasts glikozīds arktīns un augu tauki (līdz 20%); lapās- ēteriskās eļļas, miecvielas, askorbīnskābe un karotīns.

Ārstnieciskā nozīme

Preparāti no lielā diždadža, veicina ātru audu reģenerāciju, rada žulti dzenošu, baktericīdu, pret diabēta iedarbību, kā arī normalizē gremošanas trakta darbību. Auga saknes lieto kā urīna dzenošu līdzekli, nieru slimību un tūskas gadījumā. Tās veiksmīgi var pielietot kā temperatūras mazinošu, sviedru dzenošu līdzekli, infekciju raisītas saaukstēšanās gadījumā. Tās pielieto arī, lai ārstētu podagru un locītavu reimatismu. Ārīgi auga saknes pielieto ādas slimību ārstēšanai.

Tautas medicīnā lielā diždadža sakni izmanto nostādinājumos, novārījumos un izvilkumos. Nereti gatavo izvilkumu eļļā- izmanto čūlu, apdegumu, izgulējumu gadījumā; izvilkumu cūku taukos- ekzēmu, pinņu, nātrenes, furunkulozes, kašķa, apdegumu, čūsku kodumu un bišu kodumu gadījumā. Sakneņa eļļas nostādinājumu lieto, lai ārstētu apdegumus, brūces, apsaldējumus, matu izkrišanu un blaugznas.

Reti ievācamo lapu nostādinājumu pielieto, lai ārstētu kuņģa un 12-pirkstu zarnas čūlas, nierakmeņu un aknas. Svaigas lapas var izmantot arī svaigā veidā- tās sasmalcinot un liekot tiešā veidā virsū uz apdegumiem, čūlām, brūcēm, izgulējumiem un audzējiem. Lapu un ziedkopu novārījumus izmanto vannām- podagras un reimatisma gadījumā, un kā kompreses locītavu sāpju gadījumā.

Nostādinājums no diždadža sēklām lieti noderēs hronisku aizcietējumu gadījumā.

Vīriešiem

Sakneņa nostādinājumus izmanto, lai ārstētu prostatas adenomu. Lapas izmanto, lai ārstētu prostatas adenomu, vezikulītu, prostatītu.

Nav ieteicams lietot

Bieži valda uzskats, ka lielo diždadzi nedrīkst lietot grūtnieces un laktācijas periodā, kas jau pašā saknē ir nepareizi. Lielais diždadzis ir viens no retajiem augiem, kurš nerada blaknes. Šis uzskats ir radies pateicoties tam, ka lielais diždadzis reti sastopams viens, bet tiek izmantots dažādos maisījumos, kuros ir citi augi, kas arī rada blaknes. Protams, ja nejūtaties drošs par šī auga lietošanu, var painteresēties par to pie ārstējošā ārsta.

Ārstniecības Receptes

Lielā diždadža sakņu novārījums: 10gr drogas ievieto emaljētā traukā un aplej ar 200ml kārstu, iepriekš vārītu ūdeni. Aizver vāciņu un liek ūdens peldē., bieži apmaisot apmēram 30 minūtes, atdzesē istabas temperatūrā 10 minūtes, biezumus izspiež. Iegūto novārījumu papildina ar vārītu ūdeni līdz 200ml. Iegūto novārījumu uzglabā vēsumā ne ilgāk par 2 dienām. Lieto siltā veidā ½ glāzes, 2-3 reizes dienā.

Lielā dadža saknes nostādinājums: 10-25gr sasmalcinātu drogu aplej ar 400ml verdoša ūdens, notur 1h termosā, tad atdala biezumus. Lieto siltu pa ½ glāzes, 3-4 reizes dienā pēc ēšanas.

Ziede no lielā diždadža: 40gr svaigas saknes nostādina 100ml augu eļļā 24h, tad vāra uz vājas uguns 15minūtes. Otra versija- 50gr svaigu sakni sarīvē un sajauc ar 50gr cūku tauku. Trešā versija- 25gr lapu, 25gr sakņu novāra 100ml ūdenī, 20 minūtes. Pēc tam biezumus sarīvē un sajauc ar 100gr sviesta.

Lielā dadža eļļa: sasmalcinātas saknes nostādina mandeļu vai olīveļļā pāris dienas. Ja izmanto matiem, tad var pievienot klāt arī aso piparu.

Lielā diždadža lapu nostādinājums: 60gr drogas aplej ar 600ml verdoša ūdens, nostādina 4h, tad atdala biezumus. Lieto pa 1 glāzei, 3 reizes dienā.

Lielā diždadža lapu sula: spiež no svaigi ievāktām, jaunajām lapām. Lieto kopā ar medu (10:1), pa 1/3-1/2 glāzes pirms ēšanas.

Lielā diždadža lapu un ziedkopu novārījums: 20gr drogu vāra 200ml ūdenī, 5 minūtes. Tiek lietots kompresēm un vannām.

Lielā diždadža sēklu nostādinājums: 20gr sēklu aplej ar 200ml verdoša ūdens, nostādina, tad atdala biezumus. Lietot pa 25-50ml, 3-4 reizes dienā.

Lielā diždadža sakņu izvilkums ūdenī: 1 tējkaroti sasmalcinātas saknes, aplej ar 0,5L verdoša ūdens, nostādina visu nakti. Lieto kārstu, izdzer dienas laikā. Izmanto urīnpūšļa akmeņu un nierakmeņu, gastrīta un kuņģa čūlas gadījumā.

Lielais diždadzis uzlabo matu augšanu. Tam gatavo sakņu novārījumu, kuru lieto ilglaicīgi, katru dienu, slapinot ar to galvas ādu. Piepilda 1/3 neliela katla ar lielā diždadža saknes un aplej ar ūdeni, gandrīz līdz katla malai, vāra uz mazas liesmas 30-40 minūtes, atdala biezumus. Šādu novārījumu var uzglabāt ledusskapī ne ilgāk par 5 dienām. Izmanto pēc nepieciešamības, pirms lietošanas mazliet uzsilda.

Iekšēji lietojams nostādinājums: 2 ēdamkarotes diždadža saknes aplej ar 500ml verdoša ūdens- diennakts deva.

Lielā diždadža preparāti ir labi attīrītāji ar antioksidantu īpašībām. Sakņu novārījums no organisma izvada ne tikai liekos sāļus, šlakvielas un toksīnus, bet arī tādas vielas, kā dzīvsudraba savienojumus. 10gr žāvētu sasmalcinātu sakneni aplej ar vienu glāzi kārsta ūdens, vāra 15-20 minūtes, atdala biezumus, papildina novārījumu līdz sākotnējam tilpumam. Lieto pa 1 ēdamkarotei, 3-4 reizes dienā.

Asu sāpju gadījumā vēderā lieto novārījumu no auga vai tā sulu: 1 ēdamkarote uz 1/3 glāzes silta ūdens.

Aizcietējuma gadījumā labi palīdz lielā diždadža sēklu novārījums: saujiņu nobriedušu sēklu aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens, vāra 2h, atdala biezumus un izdzer vienā piegājienā.

Holecistīta, žultsakmeņu, hroniska pankreatīta gadījumā dzer sakņu novārījumu: 20gr sausu sasmalcinātu drogu uz 1 glāzi ūdens, vāra 30 minūtes, nostādina 20 minūtes, atdala biezumus, papildina līdz sākotnējam tilpumam. Lieto pa 1-2 glāzēm 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Drudža mazināšanai: 4 ēdamkarotes žāvētas diždadža saknes uz 4 glāzēm ūdens, vāra līdz ūdens tilpums samazinās uz pusi, atdala biezumus. Novārījumam pievieno 2-3 ēdamkarotes medus. Lietot pa 1 glāzei, 3 reizes dienā pēc ēšanas.

Skalošanas līdzeklis, stomatīta gadījumā: 1 ēdamkaroti žāvētas diždadža saknes uz 1 glāzi ūdens, vāra 15 minūtes, nostādina 1h, atdala biezumus, papildina līdz sākotnējam tilpumam.

Izmežģījumu un sastiepumu gadījumā no diždadža gatavo kompreses un liek tieši uz sāpošo vietu, var likt arī svaigu diždadža sakni, sajauktu ar augu eļļu- kas palīdzēs pat stipru sasitumu un hematomu gadījumā.

Ar lielo diždadzi var lieliski atbrīvoties no ādas kārpiņām, ja tā sulu samaisa ar galda etiķi un pa 1-2 pilieniem dienā pilina to uz kārpu.

Urīnceļu akmeņu gadījumā, gatavo novārījumu: 20gr žāvētas saknes, aplej ar 1 glāzi kārsta ūdens, vāra 10 minūtes un nostādina 2h, pēc tam atdala biezumus. Dzer pa ½ glāzei, 3 reizes dienā.

Podagras gadījumā, no sausām vai svaigām lapā taisa lokālu aplikāciju. Tās noplaucē un liek lokāli uz sāpīgo vietu 5-6 lapu biezumā, apsien ar kompreses papīru un apsien ar audumu.

Cukura diabēta gadījumā lieto lielā diždadža saknes novārījumu, pa 1 ēdamkarotei, 3-4 reizes dienā: 10gr žāvētas drogas aplej ar glāzi ūdens, vāra 15-20 minūtes, nostādina 30 minūtes, atdala biezumus, papildina līdz sākotnējam tilpumam.

Lai ārstētu rahītu, lieto sakņu novārījumu, siltu pa 2 ēdamkarotēm, 2-3 reizes dienā pirms ēšanas. (1 ēdamkaroti uz 1 glāzi ūdens, vāra 30 minūtes, atdzesē 10 minūtes, atdala biezumus un atjauno tilpumu).

Pārtikas nozīme

Diždadža saknes var lietot svaigā veidā, kā salātu sastāvdaļu. Der ievērot, ka pūkainais diždadzis ir ievērojami rūgtāks par citiem saviem brāļiem. Visbiežāk, kultivēts tiek lielais diždadzis, jo tā daļas ir vispatīkamākās pēc garšas.

Diždadžu saknes (pirmā gada), lapas un stublājus vāra, sautē, cep, kā jeb kuru dārzeni. Taču der zināt, ka jebkurš diždadzis mazliet tomēr dos rūgtumiņu. Protams, lapas un stublājus arī ievāc jaunus.

Žāvētu sakneni var samalt un pievienot miltiem, no kuriem paredzēts cept maizi. Tāpat sakneni var arī grauzdēt un iegūt līdzīgu pulveri cigoriņam, kuru izmantot kā kafijas dzērienu.

Lapas var vārīt vai lietot ēdienos, kā spinātveidīgu augu. Taču lapas ir stipri pūkainas un tas bojā visu ēšanas prieku, tāpēc vislabāk ir tās lietot ēdienos, kur lapas ir jāsasmalcina. Garšīgāki par lapām ir to kāti, tie ir daudz gaļīgāki un sulīgāki. Lapu kātu pamatnes ir ieteicams nomizot, tālāk jau tos var pievienot zupās, salātos, sautēt un visu ko vien varat iedomāties.

Uztura receptes

Salāti no lielā diždadža

150 gr. lielā diždadža saknes, 30 gr. mārrutka, 50 gr. loka, 20 gr. krējuma, sāls.

Lapas nomazgā un noplaucē verdošā ūdenī 1-2 minūtes. Apžāvē un sasmalcina. Samaisīt ar sasmalcinātu loku, sāla, pievieno mārrutku un krējumu.

Lielā diždadža lapu zupa

300 gr. lielā diždadža lapas, 80 gr. sīpola, 40 gr. rīsu, 40 gr. tauku, 200 gr. kartupeļu, sāls un pipari pēc vēlmes.

Attīrītus, sagrieztus kartupeļus un rīsus novāra. Sasmalcinātas diždadža lapas un uz pannas apsautētus sīpolus pievieno zupai 15 minūtes pirms pasniedz uz galda.

Lielā diždadža biezenis

1 kg lielā diždadža lapas, 100 gr. skābenes, 100 gr. sāls, 25 gr. dilles, pipari pēc vēlēšanās.

Diždadža lapas samaļ ar gaļas mašīnu, pievieno sāli, piparus, dilles, skābenes un samaisa. Ievieto 3L burkā un uzglabā ledusskapī. Izmanto, kā piedevu zupām, salātiem un kā garšvielu pie gaļas un zivju ēdieniem.

Ceptas lielā diždadža saknes

Mazgātas lielā diždadža saknes sagriež ripiņās, sasāla un izcep cepeškrāsnī vai ugunskurā.

Apceptas lielā diždadža saknes

500 gr. lielā diždadža saknes, 50gr. augu eļļas.

Diždadža saknes novāra sālītā ūdenī. Pēc tam cep uz pannas.

Lielā diždadža povidla

1 kg lielā diždadža saknes, 1L ūdens, 50 gr. etiķa esences.

Ūdenim pievieno etiķi un uzvāra. Verdošam maisījumam pievieno gaļas mašīnā sasmalcinātas diždadža saknes un vāra ~2h. Povidlu var lietot pie tējas vai pie citiem saldajiem ēdieniem.

Lielā diždadža kafija

Saknes izžāvē un apgrauzdē cepešu krāsnī, līdz tās sabrūnē. Samaļ kafijas dzirnaviņās un lieto 1-2 tējkarotes uz vienu krūzīti verdoša ūdens.

Kosmētiskā nozīme

Diždadža sakne tiek izmantota, kā dabīgs augu ekstrakts- tā ir sastāvdaļa daudzām kosmētiskām vienībām ar kurām kopj kā ādu, tā matus. Diždadža saknei piemīt izteiktas pretiekaisuma un antioksidanta spējas- tas sastāv no miecvielām, vitamīna C un ēteriskajām eļļām. Tas mazina zilumus un iekaisumus, kā arī regulē seboregulāciju. No efektīvākajiem savienojumiem, kuri atrodas diždadža saknē ir seskviterpēnu laktoni- tiem piemīt pretsēnīšu un pretiekaisuma īpašības. Saknē esošie antioksidanti efektīvi nomāc brīvo radikāļu darbību organismā.

Īpaši vērtīgs šis augs būs, lai koptu sausu, niezošu un lobošos ādu. Tradicionāli diždadžu saknes izmanto, lai novērstu izsitumus uz ādas, atvieglotu zvīņēdes/ psoriāzes izpausmes un mazinātu galvas ādas niezi un mitrinātu to. Ikdienā diždadža saknes preparātus ir vērts lietot cilvēkiem, kuri sirgst no psoriāzes, ekzēmas un blaugznām.

Diždadža saknei piemīt ne tikai antibakteriālas, bet arī pretiekaisuma īpašības, kas palīdzēs novērst ādas sasārtumus, tūsku un kairinājumu tādu pataloģiju  gadījumā, kā kuperoze un rozācija.

Diždadžu saknes ekstrakts noder arī pēc insektu kodumiem, kā arī ķīmiskiem un termiskiem apdegumiem.

Diždadžu sakņu ekstrakts ir viens no labākajiem līdzekļiem matu atjaunošanai- tas baro galvas ādu, novērš matu izkrišanu, veicina jaunu matu augšanu, aizsargā pašus matus un piešķir tiem mirdzumu.

Der zināt, ka diždadžu sakne var nostrādāt arī kā alergēns. Preparāti, kuri satur šī auga ekstraktu var izprovocēt kontaktdermatītu, tiem kuri cieš no putekšņu alerģijas (polinoze), kuru raisa kurvjziežu dzimtas augi. Šī tipa alerģija ir visnotaļ izplatīta. Tāpēc pirms lietot diždadzi ir vērts pārbaudīt ādas alerģisko reakciju!

Lasīt par austrumu dižpērkoni ->