 |  |  |  |  |
 |  |  |
- angliski: great Mullein
- vāciski: Kleinblütige Königskerze
- zviedru: kungsljus
- igauņu: üheksavägine
- lietuviešu: smulkiažiedė tūbė
- krievu: коровяк обыкновенный
Parastais deviņvīruspēks- divgadīgs augs augumā
50-150cm, ar stāvu stublāju, lielām, elipsveidīgām lapām, kuras veido saknes
pie saknes rozeti. Lapas vidēji 30cm garas un 10cm platas, lapas gals vai nu
notrulināts, vai uz tā ir īss spicums, lapas malas parasti gludas. Viss augs
klāt ar pelēcīgi- baltu vai dzelteni- pelēcīgu apmatojumu. Saknes sistēma
stabveidīga. Ziedi divdzimumu, neregulāras formas, gaiši dzelteni, veidojas
blīvā ziedkopā. Sēklas maziņas brūni- melnas. Zied augs vasarā no jūnija līdz
pat augusta beigām.
Ārstnieciskā nozīme, pamatā ir auga ziediem. Ievāc
tos ziedēšanas laikā, kad zieds ir atvēries. Augam ir savas īpatnības, tas no
rīta uzzied un vakarā vai nu aizveras vai nokrīt. Līdz ar to ievākšana notiek
dienas pirmajā pusē! Ja zieds tiek novākts tuvāk vakarpusei, tad to sažāvējot,
tas nereti kļūst no dzeltena, tumši brūns, šāds zieds spēcīgi zaudē savas
ārstnieciskās īpašības.
Ievāktos ziedus žāvē izklātā veidā, labi vēdināmā
telpā vai arī piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 50C temperatūru. Labi
izžāvētiem ziediem, ziedlapiņas kļūst viegli lūztošas un viegli visu masu
pārvērst pulverī. Jāatceras, ka izžāvētais materiāls labi uzsūc ūdeni, tāpēc tā
uzglabāšanai parasti izmanto hermētiskus traukus. Ziedu derīguma termiņš ir
divus gadus, ja tas tiek pareizi uzglabāts. Auga sēklas ievāc rudenī-
septembris-oktobris.
Veicot parastā deviņvīruspēka ūdens- spirta
ekstraktu hromatogrāfisko analīzi, tika noskaidrots, ka pamata bioloģiski
aktīvās vielas augā ir iridoīdu grupa (aukubīns, harpagīds, harpagīda acetāts,
katalpols), ziedos tika atrasti arī fenolie savienojumi (flavonoīdi un fenolkarbonātskābe),
miecvielas un polisaharīdi, apmēram 3%, kuri ietilpst gļotvielu sastāvā.
Analizējot ziedos esošās gļotvielas, tika atrasts arī karotīns, saponīni,
kumarīns, gumijvielas, flavonoīdi, ēteriskās eļļas, ogļhidrāti (3.5% glukozes,
11% cukurs, 4,5% sārmi). Gļotvielas un karotīns ir atrasts arī auga lapās.
Pētot auga sēklas, tajās tika atrasti 11 dažādi augu tauki, kuru pamatā bija
nepiesātinātās taukskābes, tāds kā linolskābe un linolēnskābe (līdz 90% no
kopējo autu tauku satura). Parastā deviņvīruspēka ziedi satur makro (K, CA, Mn,
Fe) un mikroelementus (Mg, Cu, Zn, Mo, Se, Ni, Sr, Pb, B, Li). Ziedos
koncentrēti uzkrājas Stroncijs un Litijs.
Ārstnieciskā nozīme
Parastā deviņvīruspēka preparāti ir atzīti efektīvi
augšējo elpceļu kataru gadījumos. Gļotvielas, kuras ir ziedos, noņem
kairinājumu, bet saponīni sašķidrina gļotas bronhos un atviglo atkrēpošanas
procesus. Ūdens- spirta tinktūras mazina arteriālo asinsspiedienu (līdz 20%),
tāpat arī gatavo 1% spirta- ūdens uzlējumus, ar pretmikrobu iedarbību. Etanola
ekstraktiem piemīt asins vadus paplašinošs efekts, uzlabo asinsriti par 20-30%.
Tāpat arī ūdens izvilkums, labi palīdz cīnīties ar herpes vīrusu. Efektīvs tas
ir arī A un B gripas vīrusa gadījumā.
Nostādinājums ir arī ļoti efektīvs pie dažādas
etioloģijas neiralģijām, distrofijas, hipertonijas, aterosklerozes, nervu
izsīkuma, epilepsijas lēkmēm. Efektīvi iedarbojas arī hemoroīdu ārstēšanā
(izmanto sēdvannās). Tādām vajadzībām gatavo maisījumu no parastā
deviņvīruspēka ziediem un saknēm. Efektivitāti atzīst arī oficiālā
medicīna. Tāpēc arī aptiekās var atrast līdzekļus, kas gatavoti uz šī
auga bāzes- rektālās sveces un eļļas izvilkumi.
Tautas medicīnā parastā deviņvīruspēka saknes
novārījumus lieto caurejas gadījumā, lai skalotu mutes dobumu zobu sāpju
gadījumā un lieto pulverveida, kā pretparazītu līdzekli. Šī līdzekļa sula
svaigā veidā, lieti noder, lai ārstētu karpas (lieto lokāli). No stublājiem
spiež sulu un lieto, lai ārstētu bronhītus un elpceļu iekaisumus. Ar ziedu un
lapu novārījumiem var skalot acis, lai mazinātu to iekaisumu. Tautā
deviņvīruspēku pazīst, kā urīna dzenošu līdzekli, novārījumus no tā lapām un
saknēm lieto hroniska cistīta, bronhiālās astmas, plaušu tuberkulozes, kuņģa un
zarnu katara, aknu un liesas slimību, saaukstēšanās, reimatisma, galvas sāpju
un citu slimību gadījumā.
Šo auga novārījumu lieto arī vannās, rahīta
profilaksei un lai ārstētu skrofulozi. No lapu novārījuma taisa kompreses, lai
ārstētu plīsumus, čūlas, hemoroīdus un kašķi. Ar žāvētu zāli, var apbērt arī
pēc apdegumu brūces un plīsumus uz pēdām.
No deviņvīruspēka un olīveļļas gatavo karalisko eļļu
(eļļas izvilkums), kuru lieto iekšķīgi.
Lietojot parastā deviņvīruspēka uzlējumus vai
novārījumus, tos nepieciešams laist caur vairākkārtīgu audumu, lai tajos
nenonāktu uz tā augošie matiņi- tie var izraisīt kuņģa un zarnu trakta spēcīgu
kairinājumu.
Atceramies!!! Nekādā gadījumā nelietojam uzturā
parastā deviņvīruspēka sēklas- tās ir toksiskas!