 |  |  |   |  |
 |
Uzreiz noskaidrosim, ka Latvijā Benedikta dadzi mēdz saukt
arī par Laimes dzelksni un tas ir kultivēts augs, savvaļā to sastapt ir praktiski
neiespējami!
Benedikta dadzis ir viengadīgs augs, augumā no 20 līdz 70cm,
stipri sazarots, lipīgs no dziedzeru matiņiem. Sakņu sistēma ir mietveida.
Stublājs stāvs, dzelkšņains. Ziedi tūbveida, dzelteni, divdzimuma, savākti
ziedu groziņos. Auglis- sēkla, garumā no 8-10mm. Zied jūnijā- augustā.
Ārstnieciskām vajadzībām izmanto auga lakstus (galotnes) un
arī saknes. Lakstu galotnes ievāc īsi pirms vai ziedēšanas laikā. Lakstus var
ievākt vairākas reizes sezonā. Žāvē svaigā gaisā, paslēptus no saules ietekmes.
Saknes rok rudenī, attīra no augsnes un izklāj uz papīra un žāvē labi vēdināmās
telpas. Piespiedu žāvētājos žāvē nepārsniedzot 45C. Gan saknes, gan laksti ir
uzglabājami 2 gadus.
No ķīmiskā viedokļa Benedikta dadzis ir pētīts maz. Ķīmisko
pamatu šim augam veido rūgtās glikozīdu vielas- seskviterpēnu laktons knicīns
(<0,3%), sveķvielas (<0,5%), tanīni, gļotvielas, gumijvielas (13%),
minerālie sāļi (12%), flavonoīdu atvasinājumi, glikozīdi (apigenīns un kempferols),
triterpēnu savienojumi. Turklāt, ir atrastas ēterisko eļļu pēdas un ferments,
kurš paātrina piena produktu saskābšanu, nikotinamīns, sveķvielas (galvenokārt,
magnēzija) un citas vērtīgās vielas.
Ārstnieciskā Nozīme
Benedikta dadža galvenās ārstnieciskās īpašības saistās ar glikozīda knicīna klātbūtni, kurš terapeitiskās devās pastiprina jūtību pret garšas kairinātājiem, stimulē sekrēciju un gremošanas trakta motoriku.
Uztura bagātinātāji, kuros ir Benedikta dadzis, aktivizē imūnsistēmu, mazina pirms- un postklimaktēriskās likstas, palīdz līdzsvarot hormonālo fonu, normalizē nervu sistēmas darbību, uzlabo asinsriti, rada atbalstošu ietekmi gremošanas traktam, aknām, stimulē žults izdali.
Benedikta dadzi liet gremošanas traucējuma gadījumos (meteorisms, aizcietējumi, zarnu atonija, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla), aknu slimību, dzeltes, anēmijas un elpceļu slimību gadījumos, kā arī nervu sistēmas stimulējošu līdzekli. Benedikta dadža nostādinājumu izmanto, lai rosinātu apetīti un pastiprinātu gremošanas trakta funkciju.
Auga saknes ūdens nostādinājums ir viens no senākiem tautas līdzekļiem pret sieviešu slimībām, to jauc ar citām zālītēm un spēji kārto menstruālo ciklu. Turklāt augs lieliski tiek galā ar vēdera uzpūšanos, aizcietējumiem un ierosina apetīti. Ar to veiksmīgi ārstē plaušu slimības, sirds funkcijas traucējumus, kā arī ar to dziedē brūces.
Benedikta dadzi lieto bronhiālās astmas, elpceļu iekaisumu, podagras, dzeltes, kā arī spastiskā kolīta gadījumā.
Metabolisma procesu aktivizācijai Benedikta dadzi jauc kopā ar lielo nātri, trejkrāsu vijolīti un pelašķi, turklāt, kā diurētisku līdzekli to jauc ar bērza lapām, dzeltenās kaķpēdiņas ziediem, tīruma kosu un tīruma blaktenes sakneni, kā žulti dzenošu līdzekli, jauc ar piparmētras lapām, timiāna augļiem, vērmeli un lielo struteni.
No Benedikta dadža lakstu galotnēm gatavo, visnotaļ efektīvus ārstniecības preparātus. Piemēram, auga izvilkumu lieto aizcietējuma, apgrūtinātas urīna izdales, nervu vājuma, anēmijas, aterosklerozes, histērijas lēkmju un citu saslimšanu gadījumā.