 |  |  |    |  |
 |  |
- Angliski: Corydalis
- Vāciski: Lerchensporn
- Zviedru: nunneört
- Igauņu: lõokannus
- Lietuviešu: rūtenis
- Krievu: хохлатка
Vairums cīrulīšu ir daudzgadīgi, bet ir sastopami arī viengadīgi. Augiem ir pazemes dobji gumi- bumbuļveida saknes. Daudzgadīgie gumi ne tikai aug lieli, bet tajos mēdz veidoties arī dobumi. Daži cīrulīšu arī maina savus gumus, ik gadu vecajā izveidojot jaunu un veco padarot par apvalku.
Cīrulīšiem ir stāvi stublāji, augumā līdz 40cm (vairums cīrulīšiem līdz 20cm), kurš ir nesazarots ar ķekara ziedkopu galotnē. Stublāja lapas divkārt trīsstaraini dalītas un vēdekļveidā izplestas. Ziedkopās līdz 20 ziediņiem ar dažādām formas seglapām. Ziedkopas parasti ķekara veida vai viens ziediņš gara ziedkāta galā. Ziedi spēj būt līdz 30mm, biežāk ceriņkrāsas vai violeti. Ziedēt augs sāk pavasarī un beidz ziedēt jūnijā. Aputeksnē augu tikai kukaiņi ar gariem snuķīšiem- odu tēviņi un ziedmušas.
Augam noziedot uz cīrulīša parādās izstieptas augļu kārbiņas, kuras bieži vien reizes trīs garākas par ziedkātiņiem. Kārbiņām ir biezas sieniņas un tās ir smailas. Iekšpusē melnas, spīdīgas sēklas. Sēklas izplata skudras, kurām patīk apēst baltos uzaugumus uz tām. Pašas sēklas paliek veselas un spēj augt. Taču jauni augļi no sēklām izaug tikai pēc 3-4 gadiem.
Pēc sēklu nobriešanas ziedkāti nokrīt pie zemes un atmirst un cīrulītis “aizmieg” līdz nākamajam pavasarim. Tai laikā gumos rudenī sāk veidoties jauni ziedkāti, kuri visas ziemas laikā attīstās, formē jaunus ziedus, kuri atveras jau agrā pavasarī- aprīlī. Tik agra auga veģetācija ir iespējama pateicoties cīrulīšu gumiem, kuriem ir milzīgas barības vielu rezerves.
Cīrulītis dobais
(Corydalis cava) ir liels augs līdz 30cm augumā ar vienu konisku gumu,
kurš ar laiku kļūst dobjš no apakšas. Uz auga ir tikai divas lapas, platas, bet
maigas, sadalītas izstieptās daivās. Ziedkāts augstu paceļ daudzziedu ķekaru ar
ziediem <2,5cm. Ziedi ceriņu- rozā krāsas, retos gadījums mēdz būt baltziedu
eksemplāri. Augs sastopams gaišos lapmežos. Latvijā šis augs ir aizsargājams un
iekļauts Latvijas sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.
Cīrulītis
blīvguma (Corydalis solida) ir visbiežāk sastopamais cīrulītis. Augam ir viena
zvīņveida lapa pie stublāja pamatnes, kura ir noliekta uz malu. Un divas lapas
augstāk. Tam ir skaisti rozā- violeti ziedi, kas izvietoti blīvā daudzziedu
ķekara ziedkopā.
Cīrulītis vidējais (Corydalis intermedia) ir līdzīgs augs blīvguma cīrulītim. Atšķiras tas ar sazarotu stublāju, ar veselām seglapām un maziem gaišiem ziediņiem. Augs iekļauts Latvijas sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.
Ārstniecības vajadzībām ievās auga gumus, saknes un lakstus. Lakstus ievāc vasaras mēnešos, žāvē ēnā, labi vēdināmās vietās. Saknes un gumus ievāc rudenī, septembrī- oktobrī. Tos griež nelielās šķēlītēs un žāvē sausās telpās. Tālāk tās fasē maisos vai plastikāta konteineros. Cīrulīšu drogas uzglabāšana līdz 1 gadam.
Praktiski visos pētītajos cīrulīšos ir atrasti alkaloīdi bulbokapnīnu, korikavamīns, korituberīns, koridīns, izokoridīns, korikavidīns, koribulbīns, izokoribulbīns, koridalīns, protopīns, koptizīns, kanadīns, palmatīns, korikavīns un ciete.
Ārstnieciskā nozīme
Cīrulīšu ārstnieciskās īpašības pamatotas ar alkaloīdu klātesamību. Medicīnai īpaši interesants ir alkaloīds bulbokapnīns. To izmanto, lai ārstētu trīcošo paralīzi (Pārkinsons) un citas slimības, kuras saistās ar paaugstinātu muskuļu tonusu un hiperkinēzi. Eksperimentāli noteikts, ka tas izsauc katalepsiju un citas kustību formu bremzēšanos, samazina nosacīti reflektoro darbību, palielina asaru un siekalu izdali, kā arī samazina zarnu trakta peristaltiku. Cits alkaloīds, kurš atrodas cīrulītī, izokoridīns, kurš pēc fizioloģiskās darbības ir tuvs bulbokapinam. Koridīnam piemīt nomierinošs efekts uz CNS. Korituberīns, korikavīns un koritvamīns rada uzbudinošu iedarbību, pastiprina reflektoro uzbudināmību; koribulbīns un izokoribulbīns samazina asinsspiedienu, nomāc sirds darbību un paplašina perifēriskos asinsvadus. Alkaloīds bikukulīns- krampju inde, bloķē bremzējošos receptorus, gan veģetatīvā un CNS.
Alkaloīds sangvinarīns pēc farmokoloģiskām īpašībām rada vāju psihotropu aktivitāti, līdzīgu strihnīnam, radot nervu sistēmā uzbudinājumu. Lielās devās tas rada nervu sistēmas paralīzi, pastiprina zarnu peristaltiku un siekalu izdali, tam piemīt pretmikrobu un fungicīda iedarbība.
Cīrulīšu ārstnieciskās īpašības jau sen pazīstamas tautas medicīnā. Tiem piemīt atsāpinošs un anestezējošs efekts. Cīrulīšiem piemīt arī pretaudzēju aktivitāte, tas ir savelkošs, asiņošanu apturošs, antioksidants, pretiekaisuma un miega raisošs līdzeklis. Cīrulītis normalizē sieviešu hormonālo līdzsvaru.
Tautas medicīnā cīrulīšus pielieto, lai ārstētu ginekoloģiskas saslimšanas, menstruālā cikla traucējumus; dažādu lokāciju sāpju sindromu noņemšanai (locītavu traumu, saišu, sasitumu, galvas sāpju ārstēšanai); kuņģa slimību, zarnu trakta slimību, aknu cirozes ārstēšanai; ļaundabīgu audzēju ārstēšanai; bezmiega, pastiprinātas uzbudināmības, Tureta sindroma gadījumā; paralīzes, hiperkinēzes, drudža, Pārkinsona slimības gadījumā.